Search results for "Saeima"
showing 10 items of 32 documents
Krievijas agresijas Ukrainā reprezentācija 13. Saeimas frakciju komunikācijā presē un populārākajos ziņu portālos 2022. gada februārī–aprīlī
2022
Maģistra darba mērķis ir atklāt, kā Krievijas agresija Ukrainā tiek reprezentēta Latvijas Republikas 13. Saeimā pārstāvēto partiju politiķu komunikācijā laikrakstos Diena, Latvijas Avīze, Segodnja, nedēļas izdevumā IR, kā arī portālos Delfi.lv, Tvnet.lv, LSM.lv, Jauns.lv 2022. gada februārī-aprīlī. Pētījuma rezultāti iegūti ar kvantitatīvās un kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību, kā arī veicot intervijas ar mediju pārstāvjiem
Likumprojektu monitoringa izveide NAIS.lv portālā
2016
Likumprojektu monitorings ir sadaļa portālā NAIS.lv, kas dod iespēju reģistrētam lietotājam sekot likumprojekta izskatīšanas gaitai, saņemot atgādinājuma ziņojumus e-pastā. Visiem portāla apmeklētājiem pieejami pēdējā sasaukuma likumprojekti. Likumprojektus var sameklēt pēc nosaukuma, tā numura, statusa. Pie kam, izmainot kādu no parametriem, rezultātu kopa tiek dinamiski atjaunota. Informācijā par likumprojektu (likumprojekta kartīte) tiek attēlota tā izskatīšanas gaita. Likumprojekta kartīte satur arī saites uz to pavadošajiem dokumentiem, kā arī uz aktuālo likuma redakciju, ja likumprojekts ir grozījums. Savukārt lietotājam, kurš ir reģistrējies NAIS.lv portālā, pieejamas plašākas …
Politiķu diskurss pirms un pēc 12. Saeimas vēlēšanām
2015
Latvijas sabiedrībā valda uzskats, ka pie varas esošie deputāti 4 gadu laika periodā neizpilda pirms vēlēšanām sniegtos solījumus. Tādēļ bakalaura darbā “Politiķu diskurss pirms un pēc 12.Saeimas vēlēšanām” ir apskatīts, kā mainās politiķu diskurss, kad tie kļūst par Saeimas deputātiem. Lai to izvērtētu, pētījumā tiek analizētas politisko partiju priekšvēlēšanu programmas un intervijas, kuras veiktas pirms vēlēšanām un pēc tām. Politiķu diskurss tiek apskatīts caur Normana Fērklafa (Fairclough) kritisko diskursa analīzi, kas darbojas gan kā teorija, gan analīzes metode. Tas ļauj teoriju viegli sasaistīt ar datu analīzi un veikt secinājumus par politiķu diskursa maiņu.
Vārda 'demokrātija' mainīgais lietojums 5.,9. un 12. Saeimas parlamentārajā diskursā
2018
Bakalaura darba tēma ir: “Vārda ‘demokrātija’ mainīgais lietojums 5., 9. un 12. Saeimas parlamentārajā diskursā.” Vārds ‘demokrātija’ gan politiskajā, gan sadzīviskajā sfērā tiek gana bieži izmantots visdažādākajos kontekstos, līdz ar to darba autore vēlas noskaidrot ko ar vārdu ‘demokrātija’ vēlas teikt Saeimas deputāti. Tiek nodalītas trīs kategorijas pēc kurām klasificēt deputātu runās izteikto apskatāmo vārdu, un tās ir – demokrātija kā pārvaldes režīms, pilsoniskā sabiedrība un demokrātiskas vēlēšanas. Lai atšķirtu, kurai kategorijai deputātu izteiktā ‘demokrātija’ pieder, vārds tiks analizēts deputātu pilnas runas kontekstā. Kā galvenais darba mērķis bija noskaidrot kādā formā, kuras …
Parlamenta ietekmes pār izpildvaru attīstība. Latvijas gadījums
2018
Maģistra darba “Parlamenta ietekmes pār izpildvaru attīstība. Latvijas gadījums” mērķis ir noskaidrot, kā kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir mainījusies likumdevēja ietekme pār izpildvaru. Tā kā komisijas ieņem centrālo vietu parlamentā, parlamentārā ietekme tiks noteikts caur komisiju darbu Latvijas Republikas Saeimā. Darba empīriskā daļa ir balstīta padziļināto interviju ar Saeimas komisiju pārstāvjiem analīzē un divu politisko jomu kvantitatīvajā analīzē.
Parlamentārās pētniecības kapacitāte. Latvijas gadījums
2016
Bakalaura darba “Parlamentārās pētniecības kapacitāte. Latvijas gadījums” mērķi ir noskaidrot, pie kura no parlamentu tipiem var kategorizēt Latvijas parlamentu, un kāda ir Saeimas pētniecības kapacitāte. Par teorētisko pamatu parlamenta tipa noteikšanai tiek izmantota Filipa Nortona parlamentu tipoloģija. Tā kā komisijas ieņem centrālo vietu parlamentā, parlamenta tips tiks noteikts caur komisiju darbu Saeimā. Darba empīriskā daļa ir balstīta padziļināto interviju ar sešu Saeimas komisiju pārstāvjiem analīzē, kas pierāda Saeimas atbilstību politiku ietekmējošā parlamenta tipam un parlamentārās pētniecības neiespējamību.
1933. gada Satversmes reformas projekts politiskās sistēmas krīzes kontekstā
2015
Maģistra darba tēma „1933. gada Satversmes reformas projekts politiskās sistēmas krīzes kontekstā” aptver laika posmu Latvijā, ko dēvēja par politiskās krīzes laiku. Darba mērķis ir, balstoties uz 1933.gada Satversmes reformas projekta jautājumu, atspoguļot politiskās sistēmas krīzi Latvijā. Pētījuma mērķa sasniegšanai sākotnēji atspoguļots jautājums par Satversmes tapšanas procesu un tā virzība parlamentārā perioda laikā. Tālāk aplūkots jautājums par politiskās sistēmas krīzi Latvijā un tās cēloņiem. Īpaša uzmanība vērsta uz politisko situāciju Latvijā trīsdesmito gadu sākumā. Trešā nodaļa ir vērsta uz paša Satversmes reformas projekta jautājuma atspoguļošanu.
Faktori, kuri ietekmē piedalīšanos Eiropas Parlamenta, Saeimas un Rīgas pašvaldības vēlēšanās
2016
Tēma: “Faktori, kuri ietekmē piedalīšanos Eiropas Parlamenta, Saeimas un Rīgas pašvaldības vēlēšanās”. Problēma: zema līdzdalība minētajās vēlēšanās. Mērķis: noskaidrot, kādā veidā sociālekonomiskie faktori - vecums, dzimums, piederība etniskai grupai, izglītības līmenis, ienākumu līmenis un nodarbinātības statuss, ietekmē līdzdalību vēlēšanās. Uzdevumi: atrast nepieciešamo teorētisko informāciju par līdzdalību vēlēšanās ietekmējošiem faktoriem un aprakstīt līdzdalību ietekmējošus faktorus pašu vēlētāju skatījumā. Empīriskajā daļā, izmantojot datorprogrammu SPSS, tika veikta deskriptīvā analīze par sociālekonomisko faktoru saistību ar pilsoņu izvēli piedalīties vēlēšanās vai nē. Atslēgas vā…
Parlamenta ētika; procesuālais aspekts
2017
Bakalaura darba tēma „Parlamenta ētika; procesuālais aspekts” ir aktuāla gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa, jo Latvijā šis jautājums līdz šim nav pētīts, bet no deputātu ētikas ir atkarīga sabiedrības uzticība parlamentam un valsts varai vispār. Darba mērķis ir izpētīt Saeimas deputātu ētikas kodeksā ietverto regulējumu un tā piemērošanas praksi. Darbs ir strukturēts trijās daļās. Pirmajā daļā ir aplūkota parlamenta vieta un loma demokrātiskā valsts iekārtā, kā arī ētikas kodeksa jēdziens un ārvalstu parlamentu ētikas kodeksi. Otrajā daļā ir aplūkota Saeimas deputātu ētikas kodeksa izstrādāšanas vēsture, bet trešajā Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanas proce…
Reliģisko svētku statuss Latvijā
2020
Maģistra darbā „Reliģisko svētku statuss Latvijā” ir pētīti jautājumi, kas saistās ar svētku dienu tiesisko regulējumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Maģistra darba mērķis ir izvērtēt spēkā esošo regulējumu par svētku, atceres un atzīmējamajām dienām. Lai sasniegtu mērķi ir nepieciešams izvērtēt svētku dienu tiesisko regulējumu no valsts pirmās neatkarības laika līdz mūsdienām un salīdzināt svētku dienu tiesisko regulējumu citās valstīs. Pētījuma rezultātā iegūtā informācija ļaus labāk izprast un izanalizēt iespējamos grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Tēma šobrīd ir īpaši aktuāla, ņemot vērā to, ka kopš 1990. gada katras Saeimas deputāti iesniedz identiskus…