Search results for "Sediment"
showing 8 items of 1648 documents
Devona Ogres svītas dolomītsmilšakmeņi Kalnrēžu atsegumā un to veidošanās apstākļu rekonstrukcija
2016
Bakalaura darba mērķis ir raksturot Kalnrēžu atsegumu joslā sastopamo Ogres svītas dolomītsmilšakmeņu sastāvu, struktūras un tekstūras, kā arī, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, rekonstruēt to veidošanās apstākļus. Lielākajos no pieejamiem atsegumiem tika dokumentēti 3 ģeoloģiskie griezumi, veikta pieslīpņu un plānslīpējumu izgatavošana, to analīze. Noteikts šo iežu sastāvs un uzbūve, veikti slīpslāņoto tekstūru mērījumi un raksturoti šo iežu veidošanās apstākļi. Pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka dolomītsmilšakmeņi veidojušies mainīgos apstākļos – visticamāk plūdmaiņu kanālos un plūdmaiņu līdzenumos. To veidošanos ietekmēja bioturbācijas procesi apakšējā plūdmaiņu zonā, žūšana un brekčij…
Juras Papiles svītas smiltis Skudru atradnē un to veidošanās apstākļu interpretācija
2020
Bakalaura darbā tiek skaidroti juras Papiles svītas smilšaino nogulumu sedimentācijas apstākļi “Skudru” atradnē, balstoties uz lauka un laboratorijas darbu rezultātiem, kā arī literatūras izpēti. Darba gaitā tika izveidoti 4 atsegumu ģeoloģiskie griezumi, veikta granulometriskā analīze ievāktajiem paraugiem, noteikti paleostraumju un slāņojuma elementu virzieni, veikta fāciju analīze un sniegta nogulumu uzkrāšanās interpretācija. Tika secināts, ka “Skudru” atradnes smilšainie nogulumi sākotnēji izgulsnējušies meandrējošu upju sērēs un palienēs, bet laika gaitā notikusi pāreja uz zarotu upi, kur nogulumi izgulsnējušies sērēs. Vide mainījusies, iespējams, transgresijas ietekmē.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …
Augšējā krīta kaļķakmeņi Untersberga kalna apkārtnē, Alpos: sastāvs, uzbūve un sedimentācijas apstākļu interpretācija
2015
Klievēns E., 2015. Augšējā krīta kaļķakmeņi Untersberga kalna apkartnē, Alpos: sastāvs, uzbūve un sedimentācijas apstākļu interpretācija. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. 67 lpp.Maģistra darbā ir raksturots Untersberga kalna apkārtnē esošo augšējā krīta kaļķakmeņu sastāvs, uzbūve un sedimentācijas apstākļi. Darbā veikta zinātniskās literatūras analīze, kaļķakmeņu pieslīpņu un plānslīpējumu izgatavošana, sagatavotā kaļķakmens materiāla fotoskenēšana un datu kamerālā apstrāde, kaļķakmeņu uzbūves un komponentu identifikācija, un aprakstīšana, fāciju un fāciju asociāciju nodalīšana, pētīto kaļķakmeņu veidošanās apstākļu interpretācija. Secināts, ka kaļķakmeņi no Kīferas atradnes lie…
Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē
2018
Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.
Ziemeļkurzemē sastopamo devona Narvas svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļu rekonstrukcija
2017
Maģistra darbā raksturoti Kurzemes pussalas ziemeļos atsegtie Narvas svītas nogulumieži, kuri iepriekš nav tikuši apskatīti detalizētos sedimentoloģiskos pētījumos. Pētījums balstās uz lauka darbos dokumentētiem 7 ģeoloģiskajiem griezumiem, 24 paraugu granulometriskās analīzes rezultātiem, pieslīpņu un plānslīpējumu pētījumiem, kā arī griezumu korelācijas datiem. Ir nodalītas 12 fācijas un 3 fāciju asociācijas. Pēc ģeoloģisko griezumu piesaistes urbumiem var spriest, ka atsegtie Narvas svītas nogulumieži pieder svītas augšdaļai – Kernaves ridai. Nogulumiežu vidū dominē ļoti smalkgraudaini smilšakmeņi, mazāk ir mālaini aleirītisku nogulumu. Secināts, ka šie nogulumieži ir veidojušies plūdmai…
Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos
2019
Reķe T. 2019. Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 78 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšējā devona Ogres svītas nogulumi un tajos esošās mugurkaulnieku fosīlijas. Makšinavas un Gurovas gravā atsegtajai Ogres svītai sastādīti detalizēti griezumi, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta detalizēta granulometriskā analīze smilšainajiem nogulumiem un noteikta ievākto fosīliju taksonomiskā piederība. Sasaistot sedimentoloģisko un paleontoloģisko pētījumu rezultātus, tika precizēti nogulumu sedimentācijas apstākļi, ta…
A 2600-year record of past polycyclic aromatic hydrocarbons (PAHs) deposition at Holzmaar (Eifel, Germany)
2014
Polycyclic aromatic hydrocarbons (PAHs) are a proxy for climate- and human-related historical fire activity which has rarely been used beyond 1800 AD. We explored the concentration and composition patterns of PAHs together with other proxies (charcoal, C, N, S, δ13C, δ15N, and δ34S) in a sediment core of Holzmaar as indicators of variations in climate and anthropogenic activity over the past 2600 years. The concentrations of pyrogenic PAHs remained low (< 500 ng g− 1) from the pre-Roman Iron Age (600 BC) until the first significant increases to ca. 1000–1800 ng g− 1 between 1700 and 1750 AD related to regional iron production. The highest increases in pyrogenic PAH concentrations occurred w…