Search results for "Tekstūra"
showing 6 items of 6 documents
Devona Pļaviņu svītas dolomītu fizikāli mehāniskās īpašības
2020
Maģistra darba mērķis ir raksturot augšējā devona Pļaviņu svītas dolomītus, ka arī raksturot to fizikāli-mehāniskas īpašības pētāmajās atradnēs, kuras atrodas Latvijas centrālajā un ziemeļaustrumu daļā. Pētījuma izstrādes laikā lauka darbu ietvaros tika veikti atseguma sienu dokumentācijas un paraugošanas darbi. Izmantojot plānslīpējumu pētījumus un Losandželosas un Mikro-Devāla nodilumizturības testus, tika iegūta nepieciešamā informācija par ieža fizikāli-mehāniskajam īpašībām un tekstūras un struktūras ietekmi uz tām. Pētījuma rezultātā secināts, ka Pļaviņu svītas dolomītu fizikāli-mehāniskas īpašības pasliktinās no Latvijas ziemeļaustrumiem uz rietumiem. Papildus tika secināts, ka dolom…
Hundertvasera daiļrade kā iedvesmas avots vizuālās mākslas mācību stundās 5. klasē
2020
Darba autors: Estere Gleške Diplomdarba tēma: Hundertvasera daiļrade kā iedvesmas avots vizuālās mākslas mācību stundās 5.klasē. Darba mērķis ir atklāt mākslinieka Hundertvasera daiļradi kā ierosmes avotu radošai darbībai vizuālās mākslas stundās 5.klasē. Pirmā nodaļa iepazīstina ar mākslinieku Hundertvaseru, viņa daiļradi, ietekmes avotiem, kā arī mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, kurus viņš savos darbos izmantojis. Otrajā nodaļā izpētīti un analizēti normatīvie dokumenti, pusaudžu vecumposma īpatnības un izveidota uzdevumu kopa, metodiskais materiāls 8 mācību stundām, kā arī izstrādāti vērtēšanas kritēriji un sistēma, tāpat arī pamatotas mācību procesā izmantojamās metodes. Trešā nod…
Vēlā devona akantodes Ketleru svītas Varkaļu ridas smilšakmeņos
2017
Mačute S. 2017. Vēlā devona akantodes Ketleru svītas Varkaļu ridas smilšakmeņos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 67. lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumi un akantožu makroskopiskās un mikroskopiskās fosīlijas. Lauka darbi tika veikti 2016. gada jūlijā-augustā ģeoloģiski ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa „Ketleru atsegums” teritorijā. Sastādīts un aprakstīts ģeoloģiskais griezums, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta smilšaino nogulumu detalizēta granulometriskā analīze. Izmantojot paleontoloģisko un sedimentoloģisko pētījumu rezultātus, tika noskaidroti smilšakmens veido…
Devona Arukilas svītas nogulumu uzbūve un sastāvs Ziemeļkurzemē
2017
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot Arukilas svītas nogulumu veidošanos ietekmējušos procesus un apstākļus, kā arī to izmaiņas laika gaitā, pamatojoties uz detalizētiem pētījumiem un atsegumu dokumentāciju Kaļķupītes krastos, izmantojot lauka un laboratorijas pētījumu metodes. Pētījuma ietvaros sastādīti 6 detalizēti ģeoloģiskie griezumi, nodalītas 14 fācijas un 3 fāciju secības. Piesaistot griezumus datubāzē pieejamajiem urbumu datiem, noskaidrots, ka pie Kaļķupītes pētītie nogulumi atbilst Arukilas svītas augšējai daļai, bet Grāvdangu atsegumā pētītie – šīs svītas vidusdaļai. Salīdzinot bakalaura darbā iegūtos datus ar literatūras datiem, secināts, ka Arukilas svītas nogulumi veidojušies d…
Tekstūras koordinātu ģenerēšanas algoritmi 3D modeļiem
2017
Darba autors skaidro tekstūras koordinātu ģenerēšanas procesus OpenGL API un izskata ar to izstrādes saistītos jautājumus. Tekstūras koordinātes izmanto, lai sasaistītu telpisku ģeometriju ar digitālo bildi. Autora mērķis ir piedāvāt tekstūras uzklāšanas un tekstūras koordinātu ģenerēšanas risinājumus ar OpenGL API, kas darbotos uz dažādiem objektiem.
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.