Search results for "Vēsture"

Dzimis, lai mirtu: nāves cēloņi Vidzemē 19.gadsimtā

2015

Darba pētījums veltīts Latvijas vēsturē maz pētītai tēmai par nāves cēloņiem 19. gs., analizējot un salīdzinot baznīcu metrikās minētos nāves cēloņus trīs Vidzemes luterāņu draudzēs – Ērģemes, Liepupes un Valmieras laika posmā no 1834. līdz 1900. g. Darba mērķis ir sniegt ieskatu mirstības un nāves cēloņu raksturojumā Vidzemē 19. gs. Darba sākumā apskatīta vispārīgā situācija Vidzemē 19. gs. un medicīnas attīstība Eiropā un Latvijas teritorijā 19. gs. Vairākās nodaļās izvērsti sastopamākie nāves cēloņi, kas iedalīti vairākās grupās – bērnu un zīdaiņu nāves cēloņi, epidēmijas, pieaugušo nāves cēloņi un citi cēloņi. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 19. gs. joprojām bija augsta zīdaiņu un bērn…

Latvijas nacionalās valsts idejas tapšana un viņas izpausmes veidi: (1892.g.-1919.gada 18. novembrim), 2. daļa

1935

Politiskā situācija Vidzemē 1917. gada vasarā: Vidzemes Bezzemnieku deputātu padomju faktors

2021

Maģistra darba “Politiskā situācija Vidzemē 1917. gada vasarā: Vidzemes Bezzemnieku deputātu padomju faktors” mērķis ir izpētīt politisko situāciju Vidzemē 1917. gada vasarā, galveno vērību pievēršot Vidzemes Bezzemnieku padomju faktoram Vidzemes lauku novados iedzīvotāju un regulējošu institūciju darbības kontekstā, jo līdzšinējā historiogrāfijā Bezzemnieku padomju faktora loma ir pārvērtēta. Darba rezultātā tiek secināts, ka galvenie noteicošie faktori dēļ kā Bezzemnieku deputātu padomju darbība ir uzskatāma par veiksmīgu bija sociālekonomiskie apstākļi pirms Februāra revolūcijas un Bezzemnieku padomju veiksmīga pretdarbība citām lauku institūcijām. Pētījuma gaitā arī apstiprinās, ka hist…

Ekonomiskie noziegumi Latvijas valsts institūcijās (1918-1922)

2016

Maģistra darbā “Ekonomiskie noziegumi Latvijas valsts institūcijās (1918-1922)” tiek pētīti ekonomisko noziegumu veidi un izplatība valsts institūcijās un valsts struktūru rīcība pret šiem noziegumiem laika posmā no 1918.-1922.g. Ekonomiskie noziegumi visvairāk sastopami bija Satiksmes ministrijā, kur dominēja kukuļņemšana un krāpniecība, kā arī amata pilnvaru izmantošana mantkārīgos nolūkos. Tomēr visievērojamākie noziegumi bija Apgādības ministrijā un, kompetences trūkuma dēļ, arī Ministru kabinetā, jo tie radīja vislielākos zaudējumus un kavēja valsts attīstību. Valsts kontrole veica revīzijas valsts institūcijās un vainīgie par pierādītajiem ekonomiskajiem noziegumiem tika tiesāti, tomē…

Ogres iedzīvotāji, saimniecība un kultūra (1918.-1940.)

2020

Bakalaura darba tēma ir „Ogres iedzīvotāji, saimniecība un kultūra (1918.–1940.)”. Darba mērķis ir pētīt Ogres apdzīvotās vietas saimniecisko, sabiedriski-kulturālo un kūrorta izaugsmes attīstību, ņemot pamatā darbā iekļautās hronoloģiskās robežas no 1918. līdz 1940. gadam. Pētījuma gaitā tiek aplūkoti dati par Ogres demogrāfiskajiem rādītājiem, dots ieskats Ogres sabiedrības pilsoniskajās aktivitātēs un pilsētas saimnieciskajās nozarēs. Darbā tiek dots ieskats arī pilsētas apbūves raksturā, administratīvajā sektorā un Ogres iedzīvotāju ikdienas dzīves norisēs. Pētījuma gaitā secināms, ka Ogres pilsēta pirmās Latvijas neatkarīgās valsts laikā gan saimniecisko, gan sabiedrisko dzīvi pakārtoj…

Liepājas pilsēta 1919.gada vasarā-ziemā: militārais faktors

2016

Liepājas, kā svarīga tirdzniecības un militāro sakaru centra, nozīme Latvijas Neatkarības kara laikā, bija īpaši augsta. Liepāja notiekošās kaujas un to ietekme bija galvenais faktors Latvijas armijas panākumiem Kurzemes atbrīvošanā no Bermonta armijas. Darba mērķis ir analizēt militāros procesus Liepājā, sākot ar jūnija beigām, kad strauji mainījās situācija, līdz decembra beigām, kad Liepāja un visa Lejaskurzeme jau bija atbrīvota. Mērķa sasniegšanai uzstādīti uzdevumi: gūt ziņas par situāciju Latvijā, sākot ar 1919. gada vasaru līdz rudenim; apskatīt un analizēt Liepājas garnizona attīstību, Sabiedroto misijas darbību un militārās sagatavošanās darbus Liepājā, 1919. gada jūlijā – oktobrī…

Staļiniskās ideoloģijas izpausmes latviešu daiļliteratūrā: atspoguļojums Latvijas PSR presē no 1945.-1956.gadam

2021

Lindas Neimanes bakalaura darbs “Staļiniskās ideoloģijas izpausmes latviešu daiļliteratūrā: atspoguļojums Latvijas PSR presē no 1945.-1956.gadam” izstrādāts Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Bakalaura darbs sastāv no ievada, avotu un literatūras apskata, piecām nodaļām, divām apakšnodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras un avotu saraksta. Pētījuma aktualitāte ir noskaidrot, kādi bija staļiniskās ideoloģijas principi, ko tas sevī ietvēra. Prese bija viens no mehānismiem, kas mēģināja ietekmēt literatūru, pamācīt literātus, nosakot, kādiem ir jābūt viņu darbiem. Secinājums: Daiļliteratūras darbi no 1945.- 1956. gadam bija ļoti vienveidīgi, kuros tika attēlota pad…

Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920-1940): žanra poētika

2017

Pētījums “Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920–1940): žanra poētika” ir mēģinājums raksturot psiholoģiskā romāna žanra specifiku un izpausmes Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pētījumā skatīti 10 romāni: Pāvila Rozīša “Divas sejas” (1921) un “Uguns ceļi” (1924), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921) un “Dārza māja” (1930), Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāves deja” (1924) un “Ziema” (1925), Kārļa Ieviņa “Sievietes meklēšana” (1926), Ādolfa Ersa “Mīlestības varavīksne” (1930), Jāņa Veseļa “Dienas krusts” (1932) un Aīdas Niedras “Sieva” (1938). Pētījumā tiek definēts psiholoģiskā romāna žanrs, skaidroti latviešu prozas procesi 20. gadsimta 20.–30. gados, klasificētas 20. gadsimta 20.–30…

Vēstures mītu par “Senlatviju” veidošanās un attīstība 20.gadsimtā

2018

Maģistra darbā, aplūkojot mitoloģizācijas procesus Latvijas akadēmiskajā un publiskajā vidē, tiek piedāvāta politisko vēstures mītu par “Senlatviju” veidošanās un attīstības analīze 20. gs. Jautājums par “Senlatvijas” mitoloģizāciju un tās izpausmēm latviešu kolektīvajā atmiņā nav plaši analizēts un diskutēts. Par pamatu pētījumam kalpo publicētie avoti - zinātniskā literatūra, mācību literatūra un publikācijas periodiskajos izdevumos. Rezultātā jāsecina, ka politizētie priekšstati par “Senlatviju” ir radušies līdz ar Latvijas valstisko neatkarību, savu kulmināciju sasniedzot autoritārisma periodā. Otrā pasaules kara izraisītā latviešu kultūras trauma priekšplānā izvirzīja jaunas prioritāte…

Rīgas garnizona kājnieku daļas 1921.-1934.gadā: 5.Cēsu kājnieku pulks

2019

Darbā tiek veikta Latvijas armijas 5.Cēsu kājnieku pulka darbības analīze laikā no aktīvās kara darbības noslēguma Latvijas teritorijā (Neatkarības kara) līdz 1934.gadam. Maģistra darba mērķis ir analizēt Latvijas armijas kājnieku vienību militāro darbību (apmācības, nodrošinājuma, bruņojuma u. c.) galvenos virzienus, kā piemēru izmantojot vienu no 12 armijas kājnieku pulkiem, Rīgas garnizonā ietilpstošo 5.Cēsu kājnieku pulku. Darbs ir strukturizēts tematiski. Kā pamatojums tam ir tas, ka pētāmais temats ir viegli sadalāms vairākos posmos, katrs no šiem posmiem ir aprakstīts secīgi, lai būtu viegli uztverama kopējā situācija starpkaru periodā. 5.Cēsu k. p. bija savam laikam moderna armijas …