Search results for "VS."
showing 10 items of 1506 documents
Patoloģijas devona mugurkaulnieku fosīlijās no Ketleru svītas
2018
Bakalaura darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru svītas mugurkaulnieku fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīta visa GM 290 kolekcija; autors piedalījies arī 2016. gada lauka darbos paleontoloģiskā materiāla papildināšanā Ketleru atsegumos. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas divu daivspurzivju sugu – Holoptycvhius sp. un Ventalepis ketleriensis Schultze zvīņas ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Lai precizētu bojājumu raksturu, plānslīpējumos pētīta zvīņu ar patoloģijām histoloģiskā uzbūve, tā tika salīdzināta ar zvīņu uzbūvi bez patoloģijām. At…
Devona Burtnieku svītas mālainie nogulumi un to sedimentācijas apstākļi Latvijā
2015
Bakalaura darbā tiek raksturoti Burtnieku svītas mālainie nogulumi, kuri nav iepriekš detalizēti pētīti. Tāpat pēdējos desmit gados ir publicēti jauni priekšstati par sedimentācijas apstākļiem Baltijas devona baseinā. Pētījums pamatojās uz ģeoloģisko griezumu dokumentēšanā un granulometriskajā analīzē ar sietu un hidrometra analīzi iegūtajiem datiem, kā arī uz autora iepriekšējā pētījuma rezultātiem. Apkopojot rezultātus, secināts, ka Burtnieku svītas mālainie nogulumi veidojušies mierīgos hidrodinamiskos apstākļos, izgulsnējoties no suspensijas. Paaugstināta suspendēto nogulumu koncentrācija novērojama deltas līdzenumā. Plūdmaiņu kopas, kas atklātas Burtnieku svītas nogulumos Veczemju klin…
Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos
2016
Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…
Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē
2017
Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, seci…
Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs
2015
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …
Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem
2022
Visotina T. 2022. Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem. Bakalaura darbā ir pētītas Ketleru svītas, Pavāru un Varkaļu ridas nogulumiežos sastopamo porolepiformo daivspurzivju (dzimta Holoptychiidae) atliekas, raksturota to izplatība, daudzveidība, morfoloģiskās īpatnības un veikts salīdzinājums ar citur pasaulē atrastajām un literatūrā aprakstītajām zivīm. Lielākā uzmanība pievērsta Holoptychius ģints pārstāvjiem, kuru atliekām ir precizēta to taksonomisko piederība. Pētījumā izmantoti materiāli no trīs Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku atrodnēm. Lauka darbi veikti 2019. un 2021.gadā, kad darba autore piedalījās materi…
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Devona Katlešu svītas mālaino nogulumu slāņkopas uzbūve un sastāvs Kupravas atradnē
2016
Bakalaura darbā raksturots Kupravas atradnē sastopamie Katlešu svītas mālaino nogulumu granulometriskais un minerālais sastāvs, kā arī to ģeoloģiskā griezuma uzbūve. Pētāmajā teritorijā veikti lauka darbi, ievākti kopumā 43 paraugi no 1 atseguma un 1 urbuma. Tiem veikta granulometriskā analīze, izmantojot sedigrāfu un hidrometru, kā arī minerāla sastāva analīze, izmantojot XRD metodi. Noskaidrots, ka visos pētītajos nogulumos ir relatīvi augsta <0,001 mm daļiņu proporcija (vidēji 49%), un ir ļoti augsts frakcijas <0,005 mm saturs (vidēji 73%). Frakcijas <0,001 mm īpatsvars frakcijā <0,005 mm vidēji ir 68%, bet tīros mālos 58-70%, kas neatbilst iepriekšējo pētījumu rezultātiem. Pētītajos nog…
Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos
2019
Reķe T. 2019. Ogres svītas nogulumiežu sastāvs, to veidošanās apstākļi un mugurkaulnieku atliekas Makšinavas un Gurovas gravas atsegumos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 78 lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšējā devona Ogres svītas nogulumi un tajos esošās mugurkaulnieku fosīlijas. Makšinavas un Gurovas gravā atsegtajai Ogres svītai sastādīti detalizēti griezumi, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta detalizēta granulometriskā analīze smilšainajiem nogulumiem un noteikta ievākto fosīliju taksonomiskā piederība. Sasaistot sedimentoloģisko un paleontoloģisko pētījumu rezultātus, tika precizēti nogulumu sedimentācijas apstākļi, ta…