Search results for "Valsts"

showing 10 items of 539 documents

Sabiedriskās kārtības (ordre public)klauzula kā ārvalsts sprieduma atzīšanas un izpildes atteikuma pamats

2018

Sabiedriskās kārtības jēdziena interpretāciju Eiropas Savienības normatīvo aktu ietvaros veic Eiropas Savienības Tiesa. Laika gaitā Eiropas Savienības Tiesai tika uzdoti vairāki prejudiciālie jautājumi saistībā ar sabiedriskās kārtības tvērumu ārvalsts spriedumu atzīšanas un izpildes kontekstā, kas liecina par šī jēdziena nenoteiktu dabu un nepieciešamību piepildīt to ar saturu. Maģistra darba autore pētīja sabiedriskās kārtības jēdzienu un būtību, kā arī analizēja Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas judikatūru, lai noskaidrotu, kā tiesas interpretē ordre public atrunu un kādos gadījumos šī atruna kalpo par pamatu ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanas un izpildīšanas atteikumam starptautisk…

uzrunātās dalībvalsts tiesaārvalsts sprieduma atzīšanasabiedriskā kārtība (ordre public)Juridiskā zinātneārvalsts sprieduma izpilde
researchProduct

Ukrainas atbildības robežas par starptautisko tiesību pārkāpumiem Doņeckas un Luhanskas tautas pašpasludinātajās republikās

2017

Darbā vispārīgi tiek apskatīts valsts atbildības jēdziens un valsts atzīšanas priekšnoteikumi. Darba teorētiskā daļa tiek attiecināta uz Ukrainas konfliktu, nosakot Doņeckas un Luhanskas Tautas Republikas statusu, kā arī, izvērtējot Ukrainas atbildību par notiekošo Ukrainas austrumos – gan valdības, gan nemiernieku kontrolētajās teritorijās. Pētījuma mērķis ir aplūkot minētos starptautisko tiesību institūtus un vēlāk tos piemērot faktiskajai situācijai Ukrainas austrumos. Darbā autors aplūko starptautisko tiesu un starptautisko kara tribunālu tiesu praksi, starptautiski atzītu autoru monogrāfijas saistībā ar aplūkojamo mērķi, kā arī pēta starptautiskās konvencijas. Darba noslēgumā autors pi…

valsts abildībavispārējā kontroleefektīvā kontroleJuridiskā zinātnenemiernieki
researchProduct

Publisko iepirkumu valsts drošības un aizsardzības jomā piemērošanas priekšnoteikumi un izņēmumi

2019

Iepirkumiem valsts aizsardzības un drošības jomā ir atvēlēti ievērojami līdzekļi. Ne vienmēr aizsardzības un drošības jomas iepirkums tiek veikts likumīgi vai nepamatoti neveikts vispār, pamatojoties uz īpašiem jomu raksturojošiem izņēmumiem. Tādējādi tiek prettiesiski ierobežota konkurence piegādātāju starpā, atkāpjoties no ES noteiktajām pamatbrīvībām. Valsts aizsardzības un drošības jomas iepirkumus regulē atšķirīgi noteikumi no iepirkumiem citās jomās. Ņemot vērā aizsardzības un drošības jomas specifiku, risks šīs jomas iepirkumu piemērot nepamatoti ir lielāks. Attiecīgi autors darbā, jo īpaši pamatojoties uz tiesu praksi un teorijas atziņām, raksturo, kā izprotami aizsardzības un drošī…

valsts aizsardzībakonkurencekonkurssvalsts drošībapubliskais iepirkumsJuridiskā zinātne
researchProduct

Valsts amatpersonu atbrīvošana no amata ar Saeimas lēmumu

2016

Darba mērķis ir izpētīt, vai Latvijas normatīvajā regulējumā ir ievērota konsekvence attiecībā uz kritērijiem un atbrīvošanas kārtību valsts amatpersonu atcelšanai no amata. Tika secināts, ka Latvijas normatīvais regulējums ir nekonsekvents. Arī ārvalstīs nav vienota modeļa amatpersonu atbrīvošanai no amata. Tāpat tika secināts, ka tiesības pārliecināties par Saeimas pieņemtā lēmuma tiesiskumu personām ir tāpēc, ka tās pilda valsts dienestu Latvijas Republikas Satversmes 101. pantā izpratnē. Tā kā Saeimas lēmums par valsts amatpersonas atbrīvošanu no amata, šajā gadījumā ir administratīvais akts, tā pārsūdzēšana iespējama administratīvajā tiesā. Efektivitātes un lietderības apsvērumu dēļ bū…

valsts amatpersonaadministratīvais aktsvalsts dienestspolitisks lēmumsJuridiskā zinātneatbrīvošana no amata
researchProduct

Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana valsts amatpersonu darbībā

2017

Noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā likumdevējs ir veltījis īpašu uzmanību, jo to rezultāts atstāj paliekošas sekas sabiedrībā, tādējādi graujot uzticību valsts varai un pārvaldības kārtībai un diskreditējot valsts amatpersonu autoritāti un to pārstāvēto valsts institūciju prestižu. Maģistra darba ietvaros tiek sniegts vispārīgs ieskats noziedzīgos nodarījumos valsts institūciju dienestā, kā centrālais jautājums tiek analizēts Krimināllikuma 318.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums – dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – kā viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, pētītas pastāvošās kopības veidošanas un norobežošanas probl…

valsts amatpersonadienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanadienesta stāvoklisnoziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestāJuridiskā zinātnebūtisks kaitējums
researchProduct

Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi valsts amatpersonām

2016

Maģistra darba mērķis ir identificēt normu problēmas, analizējot gan likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. pantā noteiktos ierobežojumus, gan apskatot atsevišķu valsts amatpersonu ierobežojumu regulējumu speciālajos likumos, kā arī sniegt risinājumu. Darbā apskatīts interešu konflikta jēdziens un citu valstu regulējums, veikta Latvijas regulējuma analīze attiecībā uz lēmumu pieņemšanas ierobežojumiem valsts amatpersonām, minot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja praksi. Balstoties uz šajās nodaļās analizēto, tiek secināts, ka atsevišķos speciālajos likumos tiek paplašināts ar valsts amatpersonu saistīto personu loks. Darba ietvaros autore izsaka vi…

valsts amatpersonainterešu konfliktsKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojspubliskās tiesībasJuridiskā zinātnelēmumu pieņemšanas ierobežojumi
researchProduct

Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā

2016

Bakalaura darbā „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” pētīti izplatītākie Krimināllikumā ietvertie noziedzīgie nodarījumi, kuru subjekts ir valsts amatpersonas. Pētījuma mērķis: izpētīt valsts amatpersonas kā noziedzīgā nodarījuma valsts institūciju dienestā subjektu un ar to saistīto problemātiku. Pētījuma jautājums: vai noziedzīgus nodarījumus izdarījušām valsts amatpersonām ir privilēģijas krimināltiesību jomā? Pētījuma rezultāti liecina: Krimināllikumā valsts amatpersonām nekādas priekšrocības nav piešķirtas, taču Kriminālprocesa likuma 14. panta trešajā daļā valsts amatpersonām, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, ir piešķirtas priviliģējas, jo kriminālprocesam pret šādu pers…

valsts amatpersonavalsts amatpersona kas ieņem atbildīgu amatudienesta pilnvarasdienesta stāvoklisJuridiskā zinātne
researchProduct

Noziedzīga nodarījuma speciālais subjekts

2021

Kriminālatbildība ir vissmagākais juridiskās atbildības veids, kuru piemērojot tiek aizskarti daudzi personu dzīves aspekti. Līdz ar ko, būtiski ir noskaidrot, vai persona ir atzīstama par tādu noziedzīgā nodarījuma subjektu, kam ir piemērojama kriminālatbildība. Krimināllikumā, cita starpā, pastāv normas, kurās atbildību var piemērot tikai tādām personām, kurām piemīt ne tikai noziedzīgā nodarījuma vispārējā subjekta īpašības, bet vēl kādas papildu īpašības - šādus noziedzīgā nodarījuma subjektus dēvē par speciālajiem jeb īpašajiem subjektiem. Bakalaura darbā aplūkota noziedzīgā nodarījuma speciālā subjekta vēsturiskā attīstība, jēdziens, tā saistība ar kriminālatbildību, atsevišķi noziedz…

valsts amatpersonaārstniecības personajaundzimuša bērna mātespeciālais subjektsJuridiskā zinātne
researchProduct

Funkcionālā imunitāte par trešajā valstī veiktiem noziegumiem

2016

Bakalaura darbs “Funkcionālā imunitāte par trešajā valstī veiktiem noziegumiem” sniedz ieskatu funkcionālās imunitātes būtībā, kā arī funkcionālās imunitātes piemērošanas subjektu noteikšanā un gadījumos, kad funkcionālā imunitāte kolidē ar citām starptautisko tiesību normām. Darba mērķis ir noskaidrot funkcionālās imunitātes (ratione materiae) tvērumu, personu un darbību loku, uz ko funkcionālā imunitāte ir attiecināma, kā arī izņēmumus no funkcionālās imunitātes piemērošanas. Darba gaitā tiek akcentēti tādi pastāvoši problēm jautājumi, kas izriet no ārvalstu tiesu jurisdikcijas, kā neskaidrība par personu loku, uz ko var attiecināt funkcionālo imunitāti, darbības, kas uzskatāmas par ofici…

valsts amatpersonasfunkcionālā imunitātejus cogensoficiālā kapacitātestarptautiski noziegumiJuridiskā zinātne
researchProduct

Deliktatbildības pāreja no valsts-priekšteces uz valsti-pēcteci valsts pēctecības gadījumā

2020

Politisku, sociālu un ekonomisku pārmaiņu rezultātā valstis mēdz piedzīvot dažādas valstiskuma izmaiņas. Vien divdesmitajā gadsimtā norisa gan dekolonizācija, gan “desovietizācija”. Taču starptautiskajās tiesībās joprojām nav nodibināti skaidri principi, kā tieši valsts-priekšteces dažādās tiesības un pienākumi pāriet uz valsti-pēcteci. Darba mērķis ir izvērtēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas pantu projekta par “Valstu tiesību pēctecību attiecībā uz valsts atbildību” atbilstību starptautiskajām paražu tiesībām. Lai sasniegtu darba mērķi, nepieciešams izpētīt valstu un starptautisku tiesu, tribunālu praksi jautājumā par valsts starptautiskās atbildības pēctecīb…

valsts atbildībavalsts pēctecībastarptautiskās paražu tiesībasStarptautisko tiesību komisijaJuridiskā zinātne
researchProduct