Search results for "Ziemas"

"Pušķojam ZIemassvētkus!" : afiša izstādei (2013. gada 23. novembris - 2014. gada 5. janvāris)

2013

LU darbinieku 1934. gada Ziemassvētku fotogrāfija

1934

A group picture of the University of Latvia staff taken at the 1934 Christmas celebrations. Belonged to Pēteris Ķiķauka (1886-1967), professor of classical philology. Second row from the left: 2nd is prof. Pēteris Ķiķauka, 4th is physics doc. Fricis Gulbis, 5th is Rector of the University of Latvia, chemistry prof. Jūlijs Auškāps, 6th is engineering prof. Mārtiņš Bīmanis. Fourth row from the left: 1st is history prof. Augusts Tentelis.

Sprediķi no J. Lautenbacha

1902

Manuskripts rokrakstā.

Ziemassvētki un Jāņi Igaunijas un Latvijas gadskārtu kalendārā

2019

Bakalaura darbā „Ziemassvētki un Jāņi Igaunijas un Latvijas gadskārtu kalendārā” ir aprakstīta Ziemassvētku un Jāņu svētku norise, tradīcijas un ar tām saistītas paražas Igaunijā un Latvijā. Darba centrā ir jautājums, cik līdzīgi ir Jāņi un Ziemassvētki Igaunijā un Latvijā? Autore secina, ka Jāņi un Ziemassvētki Latvijā ir visai līdzīgi igauņu Jāņiem un Ziemassvētkiem, un daudz tradīcijas pārklājas, bet var arī atrast daudz atšķirīgas iezīmes. Bakalaura darba galvenais mērķis ir salīdzināt Igaunijas un Latvijas gadskārtu kalendārus, izpētīt Jāņu un Ziemassvētku vēsturi, atrast Jāņu un Ziemassvētku svarīgākās tradīcijas un vispārējas paražas, atrast ar Jāņiem un Ziemassvētkiem saistītas taut…

Zvaigžņu likumi un senlatviskā gadskārta

2021

Pieņemot, ka Lielais Sprādziens (jeb Pasaules pirmsākums) noticis pirms 15 miljardiem gadu, salīdzinājumā ar kosmiskiem mērogiem Zemes civilizācijai ļoti īsā laika sprīdī ir izdevies atklāt galvenos dabas pamatlikumus: Ņūtona vispasaules gravitācijas likumu un Keplera likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni. Zemei viena gada laikā apritot ap Sauli – zvaigzni, kuras gūstā (jeb gravitācijas laukā) atrodamies, atšķirami četri svarīgi punkti, kas dabā samanāmi kā pārmaiņas dienas un nakts garumā un saņemtajā siltuma daudzumā. Tie ir Saules atrašanās vieta vienā no četriem ekliptikas – Saules redzamā ceļa starp zvaigznēm – punktiem: vasaras un ziemas saulgrieži (saulstāvji), pav…

N. Ļeskova Ziemas svētku stāsta specifika.

2016

N. Ļeskova Ziemas svētku stāsta specifika, bakalaura darbs, 60. lapp. – Rīga, 2016. g. Šis pētījums veltīts žanra pamatpazīmju atklāšanai, kas raksturīgas N. Ļeskova Ziemsvētku stāstiem. Analīzes materiāls ir N. Ļeskova Ziemsvētku stāsti. Īpaša uzmanība darbā veltīta žanra attīstības vēsturei, Ziemsvētku un ziemas saulgriežu stāsta pamatīpatnībām N. Ļeskova daiļradē. Izpētes gaitā parādītas Ziemsvētku stāsta žanra pamatpazīmes, noteikti žanra pazīmju atspoguļojumi N. Ļeskova darbos, kā arī raksturoti autora Ziemsvētku stāsti un analizētas to īpatnības. Darbs var būt interesants plašam lasītāju lokam, kurus interesē Ziemsvētku literatūra, konkrētāk – N. Ļeskova darbi.

Ziemas sporta veidi Latvijā 1920.-1940.

2015

Bakalaura darba tēma ir ziemas sporta veidi Latvijā no 1920. līdz 1940. gadam. Darba mērķis ir pētīt ziemas sporta veidu galvenās attīstības tendences 20. gadsimta 20. un 30. gados Latvijā, un to virzienus. Darbā tiek izvirzīti četri galvenie uzdevumi. Pirmais no ir sniegt ieskatu, kādi ziemas sporta veidi bija tajā laikā, kā arī kādi ir šo veidu sportistu sasniegumi Latvijā. Otrkārt, darbs raksturo Latvijas sporta organizācijas vadības un Latvijas Ziemas Sporta savienības darbību 20. un 30. gados un to ietekmi uz ziemas sporta veidiem Latvijā. Trešais uzdevums ir pētīt ziemas sporta propagandu 20. un 30. gados un tās ietekmi uz masu ziemas sportu Latvijā. Ceturtkārt, tika aprakstīti un ana…

Projekts: Zemnieku saimniecības "Rupieši" dibināšana

2015

Maģistra darba mērķis ir izvērtēt lauksaimniecības nozares attīstības iespējas Latvijas lauku reģionos. Šī mērķa īstenošanai izvēlēts projekts par Z/S „Rupieši” dibināšanu, kuras saimnieciskā darbība ir rapša audzēšana un graudkopība biznesa diversifikācijai. Izvēlētais pamata produkts ir rapsis, kura sēklas tiks realizētas biodegvielas ražošanai. Eiropa 2020 stratēģija nosaka sasniegt 10% biodegvielas izmantošanas īpatsvaru no kopējā degvielas patēriņa transporta nozarē, bet Latvija ir sasniegusi tikai 3,1%. Tas nodrošina valsts prioritāti biodegvielas un ar to saistītām nozarēm. Maģistra darbā tiek pamatota rentablas zemnieku saimniecības nodibināšanas iespējamība, pievēršot uzmanību būti…

Klimata pārmaiņu ietekme uz vasaras miežu Hordeum vulgare un ziemas rudzu Secale cereale fenoloģiju Priekuļos 20. un 21.gadsimtā

2018

Maģistra darbā pētīta klimata pārmaiaņu ietekme uz lauksaimniecības kultūraugu fenoloģisko fāžu iestāšanās mainību Priekuļos no 1928. līdz 2017.gadam. Lauksaimniecība ir viena no klimata pārmaiņu visvairāk ietekmētajām tautsaimniecības nozarēm. Latvijā klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecības kultūraugiem līdz šim ir maz pētīta.Veicot pētījumu, analizēta zinātniskā literatūra, apkopti un analizēti Priekuļu meteoroloģisko novērojumu stacijas ilggadīgo novērojumu dati un Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra dati par vasaras miežu un ziemas rudzu sējas un ražas novākšanas laiku un fenoloģisko fāžu iestāšanos, kā arī analizēts, vai pastāv sakarība starp šiem rādīt…

Somijas un Padomju Savienības skrejlapu propaganda Ziemas kara laikā

2017

Bakalaura darbs “Somijas un Padomju Savienības skrejlapu propaganda Ziemas kara laikā” apskata Somijas un Padomju Savienības skrejlapu propagandu ar Harolda Lasvela (Harold Lasswell) kara propagandas teorijas un Mīke Bāles (Mieke Bal) vēstījuma teorijas palīdzību. Darba mērķis ir analizēt un salīdzināt naratorus, varoņus, tēmas, vietas un attēlus Somija un Padomju Savienības skrejlapās. Analizējot Somijas un Padomju Savienības skrejlapas, redzams, ka abām ir līdzības un atšķirības.