Search results for "afekts"

showing 10 items of 13 documents

Negatīvu emociju apspiešanas ietekme uz elektrodermālo aktivitāti un kodola afektu

2016

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības elektrodermālajā aktivitātē starp cilvēkiem, kuri riebumu izraisošu video materiālu skatās, apspiežot savas emocijas, un starp tiem, kuri šo video vēro normālā stāvoklī, arī noskaidrot, vai pēc riebumu izraisoša video materiāla noskatīšanās paaugstināsies indivīdu pašnovērtētie kodola afekta rādītāji. Līdzšinējos pētījumos ir pierādīts, ka, apspiežot negatīvas emocijas, elektrodermālā aktivitāte pieaug, taču šāda tipa pētījumi Latvijā nav veikti. Pētījumā piedalījās 40 dalībnieki - 13 vīrieši un 27 sievietes ar vidējo vecumu 20,65 gadi. Dalībnieki video skatīšanās laikā tika pievienoti elektrodiem, kas mēra elektrode…

ApspiešanaRiebumsNegatīvas emocijasEmociju regulācijaPsiholoģijaKodola afekts
researchProduct

Facebook lietošanas ietekme uz apmierinātību ar ķermeņa tēlu un kodola afektu

2016

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot vai Facebook lietošanai ir ietekme uz apmierinātību ar ķermeņa tēlu un kodola afektu, un, vai pastāv atšķirības starp Facebook lietošanas un neitrālu mājas lapu skatīšanās ietekmi uz apmierinātību ar ķermeņa tēlu un kodola afektu. Eksperimentālais pētījums tiks veikts balstoties uz iepriekš veiktu eksperimentu (Fardoulya, Diedrichsb, Vartaniana, & Halliwellb, 2015). Pētījumā piedalījās 90 sievietes vecumā no 18 – 30 gadiem (M =25,1, SD = 4,0 ), ar augstāko izglītību, kuras ir reģistrējušās portālā www.facebook.lv. Dalībnieces nejaušā kārtā tika iedalītas trīs grupās, katrā pa 30 cilvēkiem. Pirmās eksperimentālās grupas dalībnieces (M = 23,5, SD = 4,3) pēt…

Facebooksociālie tīkliapmierinātība ar ķermeņa tēluPsiholoģijakodola afekts
researchProduct

Afektīvā stāvokļa atpazīšana pieaugušo runā izmantojot balss augstumu un balss intensitāti

2020

Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistību starp afektīvo stāvokli un balss augstumu; saistību starp afektīvo stāvokli un balss intensitāti; atšķirības starp afektīvo stāvokli un balss augstumu atkarībā no stāstījuma; atšķirības starp afektīvo stāvokli un balss intensitāti atkarībā no stāstījuma; atšķirības afektīvajā stāvoklī pirms un pēc pozitīva un negatīva stāstījuma. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki, 26 (40%) vīrieši un 39 (60%) sievietes, dalībnieki bija vecumā no 19–53 gadiem (M = 30,06; SD = 8,14). Latviešu kā dzimto valodu norādīja 62 (95,38%) pētījuma dalībnieki, krievu kā dzimto valodu norādīja 3 (4,62%) dalībnieki. Visi dalībnieki saprata un runāja latviski. Afektīvā stāvokļa…

balss augstumsierosaafektsvalencePsiholoģijabalss intensitāte
researchProduct

Slepkavība mīkstinošos apstākļos ( Krimināllikuma 119.- 122. pants)

2017

Bakalaura darba tēma ir “Slepkavība mīkstinošos apstākļos (Krimināllikuma 119. – 122. pants)”. Darbā tiek izpētīti un analizēti Latvijas Republikas Krimināllikuma 119., 120., 121., 122. panti. Darbā tiek veikta attiecīgo noziedzīgo nodarījumu sastāva analīze, ilustrācijai tiek izmantoti interesanti tiesu prakses gadījumi, kā arī intervijas ar saistošo nozaru speciālistiem. Autore darbā pauž savu viedokli par attiecīgajām likuma normām, to pielietošanu praksē un iespējamām izmaiņām pantu redakcijās. Darba ietvaros tiek izpētītas arī ārvalstu krimināltiesības, kurās atspoguļotas slepkavības mīkstinošos apstākļos. Atslēgas vārdi: slepkavība, mīkstinoši apstākļi, jaundzimušais, afekts, pārkāpjot

jaundzimušaispārkāpjotslepkavībaafektsmīkstinoši apstākļiJuridiskā zinātne
researchProduct

Afekts Senekas traģēdijās: valodas aspekts

2020

Bakalaura darba tēma ir Afekts Senekas traģēdijās: valodas aspekts. Darba mērķis ir izpētīt, kā ar valodas līdzekļu palīdzību tiek atspoguļoti atšķirīgi afekta veidi Senekas traģēdijās. Afekta analīze tika veikta tādās Senekas traģēdijās kā – Agamemnons, Faidra, Fēniķietes, Mēdeja, Neprātīgais Herkuless, Oidips, Tiests, Trojietes. Senekas traģēdijās tika identificēti tādi afekta veidi kā dusmu, baiļu, mīlestības, sāpju, naida un pārdrošības afekts. Afekts traģēdijās attēlots sakāpinātu emocionālu darbību veidā un balstās uz traģēdiju varoņu emocionālajām izpausmēm, kuras tiek attēlotas ar valodas, tai skaitā māksliniecisko izteiksmes līdzekļu lietojumu.Valoda ir spējīga ne tikai identificēt…

mākslinieciskie izteiksmes līdzekļiValodniecībavalodaafektsSenekas traģēdijas
researchProduct

Rīgas lielveikala darbinieka afektīvās trajektorijas

2016

Maģistra darbs “Rīgas lielveikala darbinieka afektīvās trajektorijas” pievēršas lielveikala darbinieku perspektīvām un lielveikala pieredzēm, kas radušās šo perspektīvu ietekmē. Pētījums atklāj, kā lielveikala darbinieki, iemiesojot tā socio-ekonomisko vidi, rada un pielieto stratēģijas, kas ne tikai palīdz apdzīvot veikala materialitāti un risināt atsevišķas problēmsituācijas, bet ilgtermiņā rada specifisku kustības, socializēšanās un uzvedības modeli. Pētījuma mērķis ir izzināt un detalizēti aprakstīt darbinieku pieredzes. Aktieru-tīkla teorija apvienojumā ar afekta konceptu kalpo kā rīks iemiesotas pieredzes atklāšanā, sniedzot ieskatu tajā, kā aktori un to radītais afekts ietekmē darbin…

nedrošībaAntropoloģijaiemiesotībaaktoru-tīkla teorijalielveikalsafekts
researchProduct

Mūzikas skaņkārtas (mažors, minors) ietekme uz pozitīvo un negatīvo afektu

2021

Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot kāda ir mūzikas skaņkārtas ietekme uz pozitīvo un negatīvo afektu. Pēc literatūras analīzes tika secināts, ka mažora skaņkārtas var izraisīt pozitīvo afektu, bet minora skaņkārtas – negatīvo. Tika izvirzīts šāds pētījuma jautājums: Vai minora un mažora skaņkārta ietekmēs emocionālo stāvokli? Pētījumā piedalījās 124 respondenti (N=124), 99 no tiem bija sievietes. Vidējais vecums kopā ir 35,97 gadi (SD = 10,55). Respondenti tika sadalīti divās grupās: mažorā grupa, kurā piedalījās 53 indivīdi ar vidējo vecumu 35,58 gadi (SD = 9,61) un minorā grupa, kurā piedalījās 71 indivīds ar vidējo vecumu 36,26 gadi (SD = 11,26). Dati no respondentiem tika ievākti…

negatīvais afektsmažorspozitīvais afektsmūzikaPsiholoģijamūzikas skaņkārtas
researchProduct

Senioru iesaistīšanās aktivitātēs, neatkarība ikdienas aktivitātēs un subjektīvā labklājība

2020

Maģistra darba mērķis bija izpētīt senioru iesaistīšanos brīvā laika aktivitātēs, neatkarību ikdienas aktivitātēs un to saistību ar trīs subjektīvās labklājības rādītājiem- apmierinātību ar dzīvi, pozitīvo un negatīvo afektu. Izlasi veidoja 74 dalībnieki - 59 sievietes un 15 vīrieši vecumā no 65 līdz 89 gadiem (M=74,60, SD=6,64). Tika izmantoti šādi pētījumu instrumenti: Aptauja par senioru iesaistīšanos aktivitātes, kas veidota maģistra darba vajadzībām (Fernández-Mayoralas, et al., 2015), Katz Neatkarības indekss ikdienas aktivitāšu veikšanā (Katz, 1983), Apmierinātības ar dzīvi aptauja (Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985) un Pozitīvo un negatīvo afektu aptauja (Watson, Clark & Telleg…

negatīvais afektspozitīvais afektsiesaistīšanās brīvā laika aktivitātēsPsiholoģijasubjektīvā labklājībaapmierinātība ar dzīvi
researchProduct

Sieviešu gaidas, uztvertā atbalsta un aprūpes kvalitātes pieredze saistībā ar dzemdību aprūpes veidu

2020

Maģistra darbs tika veidots, lai noskaidrotu saistības starp pašefektivitāti, afektu un sociālo atbalstu un demogrāfiskiem rādītājiem sievietēm, kurām ir bērni, kā arī atšķirības pašefektivitātē un sociālajā atbalstā starp sievietēm, kuras grūtniecības laikā ir vai nav izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus, un starp sievietēm, kurām ir viens vai divi bērni. Maģistra darba ietvaros tika ievākti dati no 324 respondentēm, kuru vidējais vecums 29 gadi (SD = 4,74, no 18 līdz 46 gadiem). No aptaujātajām respondentēm 81,5% (n = 264) nav izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus grūtniecības laikā, 17,0% (n = 55) ir izmantojušas līgumvecmātes pakalpojumus un 1,5% (n=5) no respondentēm nebija inform…

sociālais atbalstspašefektivitāteatbalsts dzemdībāspozitīvais un negatīvais afektsPsiholoģija
researchProduct

Multispēlētāju un individuālo spēļu dalībnieku afekta atšķirības

2018

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai multispēlētāju grupas dalībniekiem pozitīvā afekta rādītāji būs augstāki, bet negatīvā afekta rādītāji zemāki nekā individuālā režīma spēļu dalībniekiem. Šī pētījuma ietvaros tika pārbaudīti līdzīgu pētījuma rezultāti. Afekta novērtējumam tika izvēlēta I-PANAS-SF aptauja, kas novērtē indivīdu afektīvos stāvokļus gan interperosnālā, gan intrapersonālā līmenī. Pētījuma izlasi pārstāvēja nejauši izvēlēti 86 respondenti, vecumā no 18 līdz 28 gadu vecumam. Izvirzītā hipotēze apstiprinājās daļēji, jo galvenajās skalās, kas ir pozitīvais un negatīvais afekts, nebija statistiski nozīmīgas atšķirības. Savukārt ieinteresētības un aktivitātes skalās tika pamanītas …

sociālā mijiedarbībamultispēlētājiavatārsafektsvideospēlePsiholoģija
researchProduct