Search results for "ainava"
showing 10 items of 53 documents
Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izpēte Andrē Derēna ainavās vizuālās mākslas stundās 2.klasē
2020
Diplomdarba “Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izpēte Andrē Derēna ainavās vizuālās mākslas stundās 2.klasē” mērķis ir izpētīt un izzināt mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un paņēmienus A.Derēna ainavās un to pielietojuma iespējas vizuālās mākslas stundās 2. klasē. Lai to realizētu tiek veikti vairāki uzdevumi, kuru ietvaros autore pēta un apraksta A.Derēna gleznotajās ainavās izmantotos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, veicot vizuālās mākslas pamatizglītības standarta un programmas izpēti, pēta jaunākā skolas vecuma skolēnu vecuma attīstības īpatnības, izstrādā un realizē uzdevumu kopu 2.klasei, piemērojot atbilstošas pedagoģiskās metodes, kā arī veic analīzi un apkopo pedagoģiskā…
Dzelzceļš kā ainavas pārmaiņu virzītājspēks: Suntažu – Ērgļu posms
2015
Bakalaura darba „Dzelzceļš kā ainavas pārmaiņu virzītājspēks: Suntažu – Ērgļu posms” galvenais mērķis ir izvērtēt dzelzceļu kā ainavas veidotāju un pārmaiņu virzītājspēku Suntažu – Ērgļu posmā no 1930. gada līdz mūsdienām. Darbā aprakstīti ainavas pārmaiņu virzītājspēki un pieejamība kā viens no galvenajiem ainavas pārmaiņu virzītājspēkiem. Tajā sniegts ieskats par dzelzceļu vēsturi Latvijā, aprakstīta Rīgas – Ērgļu dzelzceļa līnijas izveide un nozīme. Ar izveidoto karšu palīdzību veikta ainavas pārmaiņu analīze Suntažu – Ērgļu posmā. Tiek aplūkota arī mūsdienu ainava Suntažu – Ērgļu posmā.
Mežs – Cilvēks – Izcirtums: Ainavas pārmaiņu izpratne mežu izciršanas procesā
2015
Mežs ir Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa, iztikas un labbūtības avots, tomēr intensīvās mežizstrādes process ainavā ir ieviesis straujas pārmaiņas. Maģistra darba “Mežs – Cilvēks – Izcirtums: Ainavas pārmaiņu izpratne mežu izciršanas procesā” mērķis ir noskaidrot kā mežistrādes process ietekmē iedzīvotāju izpratni par pārmaiņām meža ainavā un procesa ietekmi uz labbūtību. Pētījuma dati iegūti 11 intervijās ar Alūksnes, Apes, Gulbenes un Smiltenes novada iedzīvotājiem. Kā interviju metode tika izmantota daļēji strukturētas līdzdošanās intervijas. Iegūtie rezultāti liecina, ka meža telpa ir normatīvā diskursa, praktiskās meža izmantošanas un subjektīvas labsajūtas sadursmes telpa, kurā …
Linguistica Lettica, Nr. 30
2022
Žurnāla "Linguistica Lettica" 30. numura tēma ir "Valodas bagātība slēpjas tās dažādībā". The theme of the 30th issue of the annual journal "Linguistica Lettica" is "The richness of language lies in its diversity".
Ainavas kā dzīves vides izmaiņas Grobiņas pagastā 20.gs. beigās un 21.gs. sākumā
2018
Pēdējo 20 gadu laikā sevišķi aktualizējusies cilvēka saimnieciskā darbība, kas, mijiedarbojoties ar dabiskajiem faktoriem, veicina apkārt esošās ainavas izmaiņas. Bakalaura darba mērķis ir apzināt ainavas izmaiņas Grobiņas pagastā kā Liepājas piepilsētas teritorijā minētajā laika posmā, skaidrot izmaiņu cēloņus un ietekmējošos faktorus, kā arī noskaidrot vietējo iedzīvotāju viedokli par Grobiņas pagasta ainavu, tās izmaiņām un attieksmi pret tām. Secināts, ka Grobiņas pagasta ainavu izmaiņās laika posmā no 20. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam dominē tādas tendences kā izcirtumu palielināšanās mežu platībās, lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanās, viensētu pieaugums, kā arī 2…
Zvaigžņotā Debess: 2008/09, Ziema
2008
Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte
Persijas impērija un kultūrainavas Hērodota "Vēsturē"
2019
Persijas impērija un kultūrainavas Hērodota "Vēsturē", Vītoliņš, R. R. zinātniskais vadītājs dr. hist. Tumans, H. Maģistra darbs, 97. lpp. Latviešu valodā. Maģistra darbā pētīts kā tiek veidotas atšķirības starp Persiju un zemēm, kuras tā mēģina iekarot Hērodota “Vēstures” naratīvā. Kultūrainava pētīta kā elements, kurā integrētas simboliskas nozīmes, kas to padara par būtisku naratīva sastāvdaļu.
Personiskā, lokālā, globālā un glokālā aktualizācija Latvijas komerciālo nosaukumu ainavā
2020
Šim rakstam ir divi savstarpēji saistīti mērķi: teorētiskais un praktiskais. Teorētiskais mērķis ir skaidrot galvenos pētījuma terminus (globalizācija, lokalizācija un glokalizācija) no valodniecības perspektīvas un iztirzāt komerciālo nosaukumu izveides stratēģijas un līdzekļus, kas tiek izmantoti personiskās, lokālās, globālās un glokālās informācijas izteikšanai. Praktiskais mērķis ir aplūkot Latvijas komerciālo ainavu globalizācijas, lokalizācijas un glokalizācijas teoriju kontekstā, plašāk analizējot atsevišķus vietējo uzņēmumu nosaukumus. Raksta struktūra ir pakārtota mērķiem, to noslēdzot ar kopsavilkumu, kurā apkopoti galvenie secinājumi.
Idejas un ieteikumi uzņēmuma nosaukšanai
2021
Bukletā ir sniegts pārskats par uzņēmumu nosaukumu veidiem (tieši, simboliskie un jauktie nosaukumi; triviāli un netriviāli nosaukumi, lokāli, globāli un glokāli nosaukumi) un lingvistiskās izveides stratēģijām un līdzekļiem (piem., prefiksāciju, salikteņu veidošanu, okazionālismu radīšanu) latviešu valodā.
Lingvistiskās ainavas valodas pārvaldība Latvijā: no teorijas līdz metalingvistiskām sarunām par valodas situāciju publiskajā telpā
2018
Lingvistiskā ainava kā viena no rakstveida valodas funkcionalitātes jomām ir būtiska valodu lietojuma organizēšanas, īstenošanas un izzināšanas platforma. Tās publiskums ir viens no iemesliem, kādēļ sabiedrībā sporādiski tiek izvērstas metalingvistiskas sarunas par valodu lietojuma atbilsmi literārās valodas normām un Valsts valodas likumam. Rakstam ir divi mērķi. Teorētiskais mērķis ir aplūkot valodas pārvaldības teoriju kā metalingvistisko darbību modeli citu valodas politikas un plānošanas izpētes pieeju kontekstā. Savukārt praktiskais mērķis ir parādīt, kā valodas pārvaldības teorētiskais modelis var tikt izmantots atsevišķu gadījumu izpētei. Rakstā vispirms ir aplūkotas četras pieejas …