Search results for "aizsardzība"
showing 10 items of 621 documents
Kūdras biosorbentu izmantošana tallija (I), vara (II), hroma (III) un fosfātjonu sorbcijai
2016
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Vides apstākļu izmaiņu un cilvēka darbības pēdas Rīgas līča piekrastes ezeru nogulumos
2015
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Suspendēto daļiņu un nogulumu loma metālisko elementu apritē Rīga līcī
2008
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Komposta humusvielu ķīmiskais raksturojums un to izmaiņas lignocelulozes un lignocelulozes/gaļas tauku atkritumu kompostēšanas gaitā
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Latvijas augšņu un ūdeņu humusvielas un to loma vidi piesārņojošo vielu degradācijas procesos
2007
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte Vides zinātnes nodaļa Judīte Dipānes promocijas darba „Latvijas augšņu un ūdeņu humusvielas un to loma vidi piesārņojošo vielu degradācijas procesos” ANOTĀCIJA Pētījuma pamatā ir Latvijai (augsnes, purvu, virszemes ūdeņu, ūdenstilpņu nogulumu) tipisku humusvielu paraugu iegūšana un to raksturošana. Latvijas augšņu, purvu, ūdeņu un ūdenstilpņu nogulumu humusvielas pētītas nosakot to elementu un funkcionālo grupu sastāvu, molekulmasas sadalījumu, skābes – bāzes īpašības, spektrālās īpašības atkarībā no humusvielu veidošanās avotiem. Darbā ir pierādīta humusvielu īpašību veidošanās atkarībā no to izcelsmes avota, izmantojot no dažād…
Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā
2018
Promocijas darbā pētītas augsnes virskārtas morfoloģiskās īpašības (atbilstoši EHFRB humusa formu klasifikācijai), organisko vielu saturs, padziļināti pētīts augsnes humusvielu sastāvs un ķīmiskās īpašības. Pētījuma rezultāti liecina, ka sausieņu mežos Latvijā organiskajām vielām relatīvi bagātu augšņu (mull humusa formas) telpisko izplatību nosaka glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi. Lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā organisko vielu uzkrāšanās augsnes virskārtā sākas 30 gadus pēc apmežošanās, augstākā C krāja ir 60 līdz 100 gadus vecu meža zemju augsnēs. Palielināts koku nobiru īpatsvars meža attīstības gaitā augsnē veicina fulvoskābju īpatsvara pieaugumu, kā arī augsnes humīns…
Dabas aizsardzības un vietējo iedzīvotāju interešu saskaņošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās: Gaujas Nacionālais parks un Ziemeļgaujas aizsar…
2016
Īpaši aizsargājamās dabas teritorija ir nozīmīgs instruments sugu un biotopu aizsardzībā. Aizsardzība nevar tikt nodrošināta bez aktīvas vietējo iedzīvotāju un tos pārstāvošās pašvaldības sadarbības ar dabas aizsardzības organizētājiem, jo zeme īpaši aizsargājamās teritorijās daudzviet pieder privātīpašniekiem. Maģistra darbā pētīts, kādas ir iespējas saskaņot dabas aizsardzības un vietējo iedzīvotāju intereses aizsargājamā teritorijā. Publiskajā telpā – masu medijos izceļas uzskats, ka dabas aizsardzība ir tikai ekspertu un amatpersonu iegriba, bet vietējiem iedzīvotājiem aizsargājamās teritorijas statuss liedz veiksmīgi saimniekot. Maģistra darbā noskaidrots, ka to nevar attiecināt uz vie…
Melnā stārķa Ciconia nigra aizsardzības nodrošināšana Latvijā. Teorija un realitāte
2019
Melnais stārķis ir aizsargājama suga, kuras populācijas lielums Latvijā ir samazinājies no 900 – 1300 pāriem deviņdesmitajos gados līdz 94 – 140 pāriem 2018. gadā. Sugas aizsardzību regulē likumdošana, normatīvie akti un starptautiskās konvencijas, taču ir daudzi būtiski faktori, kam netiek pievērsta pietiekami liela nozīme. Maģistra darbā ir sniegts vispārīgs melnā stārķa aizsardzības nodrošināšanas likumiskais apskats, kā arī mikrolieguma koncepta un dabas aizsardzības vēsturiskā attīstība Latvijā. Rezultātu un diskusijas sadaļā autore iztirzā, kāda ir pašreizējā situācija sugas aizsardzības nodrošināšanā un kādi ir ieteicamie uzlabojumi likumdošanā, sugas izpētē un sugas aizsardzībā. Būt…
CITES konvencijas noteikumu pārkāpumu izpēte starptautiskajā lidostā “Rīga”
2017
Maģistra darba mērķis ir izanalizēt CITES konvencijas pārkāpumus starptautiskajā lidostā „Rīga” un visā Latvijas teritorijā, to cēloņus, izstrādāt ieteikumus un risinājumus šo pārkāpumu novēršanai. Darbā analizēti autores veikto aptauju rezultāti, intervējot ielidojošos pasažierus starptautiskajā lidostā „Rīga” no Eiropas Savienības un trešajām valstīm par attieksmi pret CITES konvenciju, noskaidrojot informētības līmeni un informācijas avotus. Izanalizēta CITES konvencijas pārkāpumu skaita dinamika lidostā „Rīga” periodā no 2011.-2015.gadam. Maģistra darbs sastāv no 66 lapaspusēm. Darbs satur 23 attēlus, 3 tabulas, 54 izmantotos literatūras avotus un 1 pielikumu.
Ielu koku stādījumu attīstība Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā
2018
Ielu koki pilsētvidei spēj sniegt virkni dažādu pozitīvu ietekmju, piemēram, siltumsalu efekta mazināšanu, nodrošināt patīkamāku pārvietošanos pa ietvēm koku radītās ēnas dēļ, lietus ūdeņu noplūdes riska mazināšana, trokšņa un atmosfēras piesārņojuma absorbēšana, ielas vizuālā tēla uzlabošana, kopienu un indivīdu fiziskās, mentālās un garīgās veselības nodrošināšana, kā arī “zalas” pilsētvides nodrošināšana, kā arī daudzi citi ieguvumi. Ņemot vērā augstāk minētos ieguvumus, ko spēj sniegt ielu koki, to skaitu būtu neieciešams palielināt, bet situācija Rīgā ir pretēja, jo nocirsto koku vietā jauni netiek stādīti. Īpaši svarīgi koki ir Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, jo šaj…