Search results for "akmens"
showing 10 items of 25 documents
Zvaigžņotā Debess: 2005, Rudens
2005
Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2009, Nr. 3 (72)
2009
Tērvetes pilskalna akmens lejamveidnes
2017
No analizētajām Tērvetes pilskalna 25 lejamveidnēm 2 ir pusfabrikāti. 10 veidnēs liets metāls, 11 bijusas nelietotas, 2 veidnēm lietosana nav nosakāma. 10 veidnes bija t.s. vāciņi - veidnes apģērba apsuvju un piekariņu aizmugures iegūsanai. Septiņas veidnes bijusas apvērsamās - ar ielietnēm akmens plāksnīsu augsā un apaksā. Akmens plāksnītes - lejamveidnes izgatavosanas procesā ir slīpētas un atsevisķos gadījumos pulētas. Veiddobumi pārsvarā izgriezti ar nazi.---The article analyses 25 finished and semi-manufactured stone casting moulds found at the hill-fort of Tērvete, dated to the 11th–13th century. In terms of construction they all are two-part moulds. Ten moulds have been used for cast…
Padomju laika reprezentācija un semiotiskā analīze Rolanda Kalniņa filmās “Akmens un šķembas” un “Četri balti krekli”
2018
Bakalaura darba tēma ir “Padomju laika reprezentācija un semiotiskā analīze Rolanda Kalniņa filmās “Akmens un šķembas” un “Četri balti krekli”. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā izvēlētajās filmās – “Akmens un šķembas” un “Četri balti krekli” tiek reprezentēts padomju laiks Latvijā un izpētīt filmas, izmantojot kino semiotikas instrumentāriju. Darba teorētiskajā daļā apskatītas semiotikas un reprezentācijas teorijas, Latvijas vēsturiskais periods 20.gs (1940-1990), kinorežisora Rolanda Kalniņa un scenārista Viktora Lorenca darbība kinematogrāfijā, kā arī abu filmu “Akmens un šķembas” un “Četri balti krekli” tapšanas vēsture. Metodoloģijas daļā aprakstītas izmantotās pētniecības metod…
Ancilus ezera un Litorīnas jūras krasta līnijas Ventspils lagūnas apkārtnē
2021
Secīgās Baltijas jūras attīstības stadijas ietekmējušas senās Ventspils lagūnas aptvertās teritorijas, kur konstatējami Ancilus ezera un Litorīnas jūras stadiju krasta veidojumi. Izvirzīts mērķis – detektēt un verificēt šo stadiju krasta līnijas, pielietojot automatizētu metodiku. Modelējot teritorijai atbilstošus laika periodus, iegūti 25 krasta līniju modeļi, kas apvienoti 10 krastos. Modeļi verificēti pret izveidoto reljefa modeli, kā arī attiecīgi iepriekšējo paleoģeogrāfisko un arheoloģisko pētījumu rezultātiem un šī darba laikā iegūto paraugu optiski stimulētās luminiscences datējumiem. Maģistra darbā dots precīzs skaidrojums par teritorijas attīstību akmens laikmetā, paplašinot arheo…
Sabiedrību atspoguļojums akmens laikmeta apbedīšanas tradīcijās Latvijas teritorijā
2016
Apbedījumi un apbedījumu tradīcijas ir nozīmīgs avots seno sabiedrību pētniecībā. Lai gan Latvijas teritorijas akmens laikmeta apbedījumu vietās ir notikusi plaša arheoloģiskā pētniecība, tomēr maz uzmanība ir veltīta pētījumu rezultātu apkopošanai un secinājumu veikšanai. Maģistra darba mērķis ir pēc apbedīšanas tradīcijām analizēt akmens laikmeta sabiedrības Latvijas teritorijā. Iegūtie rezultāti parāda, ka dažādu sabiedrību starpā vērojamas gan līdzības, gan atsķirības apbedījumu tradīcijās, kas turklāt akmens laikmeta gaitā mainījušās. Tas liecina, ka iespējams pastāvējuši vienoti priekšstati par dzīvi pēc nāves. Tomēr, atsevišķu sabiedrību un kultūru starpā, dažādu ārēju faktoru ietekm…
Arheoloģija Baltijā 21. gs. sākumā: jaunākie pētījumi, aktuālās diskusijas un mūsdienu izaicinājumi: referātu kopsavilkumi, 2022. gada 18. februārī L…
2022
Jau divas desmitgades Latvijas Universitātes (LU) starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros katru otro gadu norisinās Arheoloģijas sekcija, ko rīko LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Pirmoreiz šāda sekcija tika rīkota LU 61. zinātniskajā konferencē 2003. gada 10. februārī. Turpinot iesākto tradīciju, arī 2022. gada 18. februārī LU 80. starptautiskās konferences ietvaros Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļa organizēja arheoloģijas problemātikai veltītu sekciju, kurā tika aplūkotas daudzveidīgās un aktuālās mūsdienu arheoloģijas attīstības tendences Latvijā un Eiropā. Daļa konferences referātu pievērsās dabaszinātņu un tās pētniecisko metožu lomai arheol…
Baltijas jūras attīstības stadiju krasta līnijas Ventspils lagūnas apkārtnē
2019
Kompleksā Baltijas jūras attīstība skārusi ne vienu vien piejūras teritoriju, piemēram, jūras transgresijas vai regresijas rezultātā radot lagūnas. Tāda ir arī senā Ventspils lagūna, kas piedzīvojusi gan vairākkārtīgus ūdens līmeņa celšanās jeb transgresijas periodus, radot akmens laikmeta cilvēkam pievilcīgus lagūnas apstākļus, gan arī regresijas periodu radītos sauszemes apstākļus, kādi senās lagūnas teritorijā ir arī mūsdienās. Izmantojot automatizētu LiDAR datu apstrādes metodi, iegūts augstas detalizācijas reljefa modelis, kas izmantots seno krasta līniju dešifrēšanā. Analizējot iegūtos seno krasta līniju datus, pēc lagūnas reljefa modeļa precizēšanas, veikta seno ūdens līmeņu modelēša…
Siguldas lodīšu smilšakmens uzbūve
1944
Maģistra darbs
Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos
2016
Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…