Search results for "antropoloģija"
showing 10 items of 229 documents
Depresijas pieredze: indivīdu perspektīvas, kā izprast un izskaidrot
2016
Bakalaura darbs “Depresijas pieredze: indivīdu perspektīvas, kā izprast un izskaidrot” ir pētījums, kas aplūko, kā indivīdi skaidro savu depresijas pieredzi, kā pētījuma fokusu izvēloties lēmuma pieņemšanas procesu uzsākt depresijas ārstēšanu. Pētījuma ietvaros, empīrisko datu ievākšanas, apstrādes un interpretācijas procesā, izmantota autoetnogrāfiska pieeja, kā arī teorētiskais materiāls - A. Kleinmana slimības skaidrojošais modelis un iemiesotības jēdziens. Pētījums atklāj, ka lēmuma pieņemšanas process uzsākt depresijas ārstēšanu ir ilgstošs, to ietekmē dažādi faktori, piemēram, iegūtās zināšanas un tuvinieku priekšstati, savukārt ārstēšanas procesā lēmums apmeklēt ārstu ir jāveic atkār…
Rīgas bezpajumtnieku apmetņu materiālā ekoloģija
2015
Maģistra darbs aplūko veidus, kā Rīgas bezpajumtnieki pilsētas vidē veido savu personisko telpu apmetņu formā. Pētījumā lietotas etnogrāfiskās metodes, kā līdzdalīgais novērojums, līdzdošanās un padziļinātās intervijas, lai pievērstos dažādām apmetņu materiālo apstākļu dimensijām bezpajumtnieku ikdienas dzīvē. Pētījuma centrālais arguments atklāj, ka apmetnes veido paplašinātu ķermenisko telpu, kas ne tik daudz raksturo personu, bet plašākus sabiedrības sociāli ekoloģiskos procesus. Apmetnes rada to apdzīvošana caur savu un sevis izmantoto materiālu klātbūtni. Apmetnes veido materiālu un ķermeņu plūsmas mezglu punktus, kuriem ir laika, telpas, kustības, iemiesotības, afektīvā un legālā dime…
Vai informācijas patēriņa modeļi ir pielietojami etnogrāfiskā pētījumā? Mainīgs habitus jauno mediju ērā
2016
Ņemot vērā, ka informācijas lietošanas process kļūst arvien aktuālāgs akadēmiskā un politiskā kotenstā, es piedāvāju analizēt šo jautājumu kontekstuāli, balstoties uz Burdjē (Bourdieu) habitus konceptu. Lietojot auto-etnogrāfiju, līdzdalīgo novērojumu, daļēji strukturētās intervijas un eksperimentālu vizuālo metodi, es parādu, ka habitus un tehnoloģijas ir labs sākumpunkts šāda veida pētījumiem, atklājot veidus, kā indivīdi izprot informācijas konceptu, konstruē mediju telpu ap sevi; spēj lietot informāciju stratēģiski, bet tajā pašā laikā rīkojas arī pus-automātiski un neapzināti. Taču kopējās sociālās ekspektācijas un nomācoši lielas informācijas apjoms noved indivīdus pie speciālām izvai…
Vecāku priekšstatu veidošanās par bērna uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu
2016
Bakalaura darbs „Vecāku priekšstatu veidošanās par bērna uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu” ir pētījums par to, kas veido vecāku, kuru bērnam diagnosticēts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, pieredzi un līdz ar to priekšstatus par šo diagnozi. Izmantojot diagnostiskas un stigmatizācijas konceptus, tiek skatīts vecāku pieredzes naratīvs. Pētījuma rezultāti norāda, ka vecākiem un bērniem nākas sastapties ar dažāda veida stigmatizāciju gan skolā, gan ārpus tās. Stigmatizējoša attieksme vērojama arī starp vecākiem, kas izvēlas nedot bērniem UDHS medicīnas līdzekļus, un tiem, kas tos izvēlas lietot. Stigmatizāciju lielā mērā veicina sabiedrības neinformētība, kā arī U…
Autentiskuma konstruēšana: “Bēniņi” un to reprezentācija. Sociālantropoloģisks skats uz latvijas televīzijas raidījumu “Province”
2015
Šajā darbā apkopotais etnogrāfiskais materiāls apskata to, kā caur “citādā” veidošanu, zināmu marģinalizāciju, kā arī reprezentatīvu līdzekļu izmantošanu, tiek radīts stāstījums par “autentisku” dzīvi ārpus pilsētas - dzīvi provincē, laukos. Atražojot publiskajā diskursā izmantotās aktualitātes, apstrādājot tās subjektīvā veidā un pieslēdzot žurnālistikas kultūras autoritāti, tiek radīts patērējams kultūras produkts, kas reprezentē raidījuma veidotāju redzējumu par dzīvi ārpus pilsētas.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Doma baznīcas sadarbība
2018
Savā bakalaura darbā es aplūkoju baznīcas un muzeja sadarbību. Mans pētījums ir par to, kā šīs divas organizācijas pastāv kopā un dala vienu un to pašu teritoriju. Pētījums parāda abu organizāciju attīstību vienā teritorijā un to, kā baznīca un muzejs regulē savas attiecības, tajā pašā laikā saglabājot draudzīgu sadarbību. Temats ir interesants tiem, kas vēlas sadarboties ar dažādām organizācijām un izplatīt savu ietekmi teritorijā. Mērķis un uzdevumi: pētījumā aplūkots nodalījuma aspekts, kā arī baznīcas un muzeja sadarbība vienā teritorijā. Es izpētīju, kādā veidā baznīca un muzejs diferencē savstarpējās attiecības. Papildus mērķis darbā bija saprast, kā muzejs un baznīca pārvalda vienu u…
Publiskās telpas radīšana un sociālā konstruēšana: „Stūra mājas” gadījums
2015
Bakalaura darba „Publiskās telpas radīšana un sociālā konstruēšana: „Stūra mājas” gadījums” mērķis ir izpētīt, kā bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komitejas ēkā Rīgā mūsdienu kontekstā tiek radīta publiskā telpa un kā tā tiek konstruēta. Definējot sociālu telpu kā sociālu produktu un novietojot sociālās attiecības sociālā telpā, kas ļauj caur to analizēt sabiedrību, tiek skatīts, kādā veidā „Stūra māja” kļūst par publiski pieejamu, kādas nozīmes tai tiek piešķirtas un kādas sociālās prakses tajā norisinās. Galvenokārt pētījumā tiek secināts, ka: (i) veids, kā publiskā telpa „Stūra mājā” radīta un konstruēta atklāj to kā sociāli neviennozīmīgu vietu; (ii) „Stūra mājas” autentiskās …
Rocības maksimizācijas stratēģijas Latvijas mājsaimniecībās
2018
Darba pētnieciskā tēma ir Latvijas mājsaimniecību labklājības nodrošināšanas stratēģijas pastāvošajā ekonomiskajā un sociālajā sistēmā Latvijā. Darba mērķis ir Latvijas mājsaimniecību ekonomiskās uzvedības izpēte un tās sasaiste ar nodokļu un sociālā atbalsta sistēmu Latvijā. Pētījumā analizēta piecu Latvijas mājsaimniecību ekonomiskā uzvedība, izmantojot tādus antropoloģiskos konceptus kā mājsaimniecība un mājsaimniecības stratēģijas. Pētījums apkopo piecu Latvijas mājsaimniecību finanšu datus, iknedēļas aktivitāšu datus un intervijas ar šo mājsaimniecību locekļiem. Rezultāti norāda, ka vairumā pētīto gadījumu mājsaimniecības neplāno un kopīgi nepieņem lēmumus par ilgtermiņa stratēģijām, k…
I tipa cukura diabēts: hroniskas slimības pieredzes naratīva konstruēšana
2016
Bakalaura darbs “I tipa cukura diabēts: hroniskas slimības pieredzes naratīva konstruēšana” ir uz kvalitatīvām metodēm balstīts pētījums par indivīda hroniskas saslimšanas pieredzi. Darba mērķis ir noskaidrot, kā indivīds skaidro slimības pieredzi caur stāstu. Pētījumā izmantoti astoņu informantu, kuri slimo ar I tipa cukura diabētu, stāsti, kuri tālāk tiek analizēti ar naratīva analīzes palīdzību. Pētījums atklāj, ka naratīvam var būt atjaunojoša loma indivīda slimības pieredzē – tas palīdz izprast saslimšanu, rast tai jēgu un sadzīvot ar to. Naratīvs veidojas intersubjektīvā pieredzē, kur svarīga ir arī sabiedrības, līdzcilvēku un ārstu loma. Ārsta zināšanas par saslimšanu netiek noliegta…
Mežs – Cilvēks – Izcirtums: Ainavas pārmaiņu izpratne mežu izciršanas procesā
2015
Mežs ir Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa, iztikas un labbūtības avots, tomēr intensīvās mežizstrādes process ainavā ir ieviesis straujas pārmaiņas. Maģistra darba “Mežs – Cilvēks – Izcirtums: Ainavas pārmaiņu izpratne mežu izciršanas procesā” mērķis ir noskaidrot kā mežistrādes process ietekmē iedzīvotāju izpratni par pārmaiņām meža ainavā un procesa ietekmi uz labbūtību. Pētījuma dati iegūti 11 intervijās ar Alūksnes, Apes, Gulbenes un Smiltenes novada iedzīvotājiem. Kā interviju metode tika izmantota daļēji strukturētas līdzdošanās intervijas. Iegūtie rezultāti liecina, ka meža telpa ir normatīvā diskursa, praktiskās meža izmantošanas un subjektīvas labsajūtas sadursmes telpa, kurā …