Search results for "apbūve"
showing 10 items of 14 documents
Maskavas priekšpilsētas (Rīgā) attīstība no 19.gs. otrās puses līdz 1915.g
2017
Maģistra darba mērķis ir izpētīt Maskavas priekšpilsētas attīstības tendences no 19. gadsimta otrās puses līdz 1915. gadam, pievēršoties tajā esošās apbūves tendencēm un infrastruktūras pilnveides darbiem, saimnieciskajai un komercdarbībai, kā arī izmaiņām demogrāfiskajā situācijā. Darbā analizētas pārmaiņas, kuras piedzīvoja priekšpilsētas, Rīgas industrializācijas un modernizācijas kontekstā. Maskavas priekšpilsēta, kura veidojusies kā pilsētas daļa ar savu īpatnējo iedzīvotāju sastāvu un pilsētbūvniecisko veidolu, pēc pilsētas nocietinājumu sistēmas nojaukšanas pakāpeniski sāka iekļauties Rīgas saimnieciskajā un kultūras dzīvē, tajā pašā laikā turpinot saglabāt savu netipiskumu. Maskavas…
Maskavas ielas Rīgā apbūves vēsture no 19.gs. otrās puses līdz 1915.gadam
2015
Bakalaura darbā tiek pētīta Maskavas ielas Rīgā apbūves vēsture no 19.gadsimta otrās puses līdz 1915.gadam. Darbā tiek aplūkots periods, kas ienesa būtiskas pārmaiņas Rīgas un to priekšpilsētu attīstībā. Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas, kādreiz ārpus Rīgas esošās, priekšpilsētas pamazām sāka iekļauties pilsētas dzīvē. Maskavas ielas bija galvenā Maskavas priekšpilsētas iela, un tā kalpo par tipisku piemēru, kā Rīgā noritēja celtniecības principu un iedzīvotāju sastāva izmaiņas. Pētījumu izstrādes rezultātā tika secināts, ka šajā periodā Maskavas ielā notika pakāpeniska pāreja no koka uz mūra apbūvi, strauja rūpnieciskā attīstība un iedzīvotāju skaita palielināšanās. No šī brīža būtis…
Koka arhitektūras pieminekļu aizsardzības problēmas Rīgas pilsētā 20.gs. 60.-80.gados
2017
Bakalaura darba ietvaros tiek veikts pētījums par vēsturiskās koka arhitektūras saglabāšanas, izmantošanas un aizsardzības problēmām Latvijas PSR galvaspilsētā – Rīgā 20. gs. 60.-80. gados, kas lēnām, bet stabili noformulē un pierāda kultūras mantojuma vērtību un nozīmi. 20. gs. 60. gadu beigās parādās interese par seno koka apbūvi kā neatņemamu pilsētvides sastāvdaļu, un tiek uzsvērta tās loma, lietderība un galvenais - vērtība, kas pielīdzināma īpašajam kultūrvēsturiskajam mantojumam ar speciālu valsts aizsardzības zīmi. Šajā laika periodā Rīga saskaras ar jaunu arhitektonisko manieru un tendenču ieviešanu, izmantojot daudzus dažāda veida tehniskus risinājumus, kas bieži vien ir cēlonis p…
Svētes muižas pils apbūves attīstība (1774-2004)
2016
Svētes muižas pils celta 1774.gadā Kurzemes hercogam Pēterim Bīronam kā izpriecu un medību pils, tās galvenā arhitektoniskā vērtība ir oranžērija. Būvdarbu vadītājs dāņu arhitekts S.Jensens kopā ar tā laika izcilākajiem amatniekiem centies pils interjerā un eksterjerā ieviest elementus gan no aizejošā baroka, gan no ienākošā klasicisma. Pils piedzīvojusi abus pasaules karus, taču saglabājusies nenopostīta, pateicoties tās praktiski nepārtrauktajai izmantošanai. Pēc pārbūves 1875.gadā līdz pat 1993.gadam pils tiek izmantota armijas vajadzībām. 2004.gadā pili privatizē, tā pamazām pārvēršas graustā. Pirmā un vienīgā pils arhitektoniskā izpēte tiek veikta 2000.gadā. Tomēr tā ir tikai daļēja, v…
Celtniecība vēlajā bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā
2018
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot celtniecības īpatnības aizsargbūvju un ēku būvniecībā pēc Latvijas teritorijā pētīto vēlā bronzas un senākā dzelzs laikmeta dzīvesvietu arheoloģiskajiem materiāliem. Analīzei izvēlētas deviņas šī perioda dzīvesvietas (pilskalni un apmetnes), kuras nosacīti var iedalīt trīs teritoriālās grupās – Daugavas lejtece, Rietumlatvija un Austrumlatvija. Jāatzīmē, ka šobrīd iztrūkst plašāku pētījumu, kas aplūkotu celtniecības īpatnības vēlajā bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā kopumā. Darbā analizēts dzīvesvietu plānojums, aizsardzības būvju celtniecības paņēmieni, kā arī ēku c…
Apbūves tiesības tiesiskā regulējuma problemātiskie aspekti.
2017
Ar 2017.gada 1.janvāri Latvijā ir ieviesta apbūves tiesība. Ieviešanas mērķis ir risināt problemātiku, kas saistīta ar dalītā īpašuma pastāvēšanu. Maģistra darba mērķis ir pētīt apbūves tiesības tiesiskā regulējuma problemātiku. Darbā tiek apskatīts Vācijas, Šveices, Igaunijas regulējums, tas salīdzināts ar Latvijā ieviesto, kā arī aplūkota Igaunijas pieredze un tiesību zinātnieku viedokļi. Apbūves tiesības institūts ieviests modificētā veidā, jo apbūves tiesība neattiecas uz dzīvojamo apbūvi, kā tas ir noregulēts citās valstīs un bija romiešu tiesībās. Apbūves tiesības regulējums nav izsmeļošs, un pusēm saskaņā ar privātās autonomijas principu ir tiesības pašiem piepildīt līguma saturu. Ta…
Apbūves tiesība.
2017
Latvijas Civillikums nosaka zemes un ēkas vienotības principu. Tomēr dažādu faktoru ietekmē likumdevējs Latvijā ir pieļāvis dalīto īpašums, ko šobrīd likumdevējs mēģija izskaust, veicot grozījumus likumos un normatīvajos aktos. Latvijā ar 2017.gada 1.janvāri tiek nodibināts jauns tiesību institūts- apbūves tiesība. Tiesība ir kā alternatīva līdzšenējamam regulējumam būvēt uz svešas zemes, neradot dalīto īpašumu. Apbūves tiesība ir tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā patstāvīgu īpašuma objektu. Darba uzdevums ir izvērtēt apbūves tiesības institūtu kopsakarā ar Vāciju, Šveici un Igauniju …
Apbūves tiesības institūts Latvijas tiesību sistēmā
2018
Ar 2017. gada 1. janvāri Civillikumā ieviests jauns tiesību institūts – apbūves tiesība. Ņemot vērā neseno regulējuma ieviešanu, apbūves tiesības tiesiskajā regulējumā manāmas būtiskas nepilnības un regulējums nav izsmeļošs. Dažādu jautājumu regulējuma trūkuma dēļ, atbildes iespējams meklēt, vērtējot normas kopsakarā, taču arī pie šādas pieejas vērtētāju rezultāti var atšķirties, kas savukārt noved pie nekonsekventas prakses veidošanas. Pētījuma mērķis ir apzināt pašreizējā regulējuma nepilnības, kā arī izteikt ierosinājumus pilnīgākam regulējumam. Darba uzdevumi ir aplūkot apbūves tiesības saturu un apbūves tiesības pirmsākumus, noskaidrot ar dalīto īpašumu radīto problemātiku, izdarīt sec…
Apbūves tiesību īstenošana Latvijas ostās.
2019
Ar 2017. gada 1. janvārī arī Latvijas lielākajās ostās Rīgā, Ventspilī un Liepājā tiek uzsākta apbūves tiesības piemērošana. Ostu speciālā regulējuma un apbūves tiesības kolīzijas rezultāta rodas virkne neskaidrību par apbūves tiesības piemērošanas apjomu un turpmāku būvniecību ostā. Darbā tiek analizēta apbūves tiesības piemērošanai būvniecībai uz valsts, pašvaldības, ostas pārvaldei piederošas un privātpersonām piederošas zemes. Kā arī tiek skatīta ostai raksturīgu ēku un būvju būvniecības specifika, piemērojot apbūves tiesību. Darbā tiek salīdzināta un vērtēta koncesijas un apbūves tiesība piemērotība būvniecībai ostā. Apbūves tiesības regulējums nav nevainojams, tādēļ autore piedāvā pra…
Rights of superficies
2014
Darbā atspoguļots Senās Romas privāttiesību avotos regulētās apbūves tiesības saturs un kritērijs tās nodalīšanai no zemes nomas. Izvērtējot apbūves tiesībai radniecīgus lietu tiesību institūtus mūsdienās, konstatēta apbūves tiesības attīstība, kuras rezultātā pieļauta šādas tiesības nodibināšana uz augiem un dabā jau esošiem objektiem, tādējādi nodrošinot plašu institūta pielietojumu praksē. Izanalizējot Latvijas jaunāko tiesu praksi, konstatēti aktuālie problēmjautājumi svešas zemes tiesiskai apbūvēšanai, kas izriet gan no nepietiekamā un pretrunīgā normatīvā regulējuma, gan nekonsekvences tiesu nolēmumu motīvos. Darbā konstatētas nepilnības un potenciālā problemātika, kas varētu rasties …