Search results for "apdzīvotība"
showing 6 items of 6 documents
Koherentās apdzīvotības oscilācijas atomos bez supersīkstruktūras
2015
Darbā tiek pētīta atomāra ansambļa uzvedība, ja tas atrodas divu lāzeru ar mazliet atšķirīgām frekvencēm laukā. Šādā situācijā tiek ierosinātas koherentās apdzīvotības oscilācijas - ansamblī notiek periodiskas, nerimstošas svārstības, kuru periods sakrīt ar lāzeru frekvenču starpībai atbilstošo periodu. Apskatot divu līmeņu sistēmu, skaitliski tiek iegūta ansambļa apdzīvotību un koherences atkarība no laika un tad, izmantojot Bloha sfēru, tiek analizēta šo atrisinājumu atkarība no abu lāzeru amplitūdu attiecības un abu lāzeru frekvenču nobīdes no atomārās pārejas rezonanses frekvences. J1=0→J2=1 pārejas gadījumā skaitliski tiek iegūta fluorescences signālu ar 3 ortogonālām polarizācijām atk…
Vides faktoru ietekme uz apdzīvotību Latvijas teritorijā 6.gs.
2020
Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka Latvijā pētījumi par 6. gs. vides izmaiņu ietekmi uz sabiedrību nav veikti un publicēti. Darba mērķis ir, balstoties uz paleobotānisko un arheoloģisko avotu izpētes rezultātiem un to analīzi, apskatīt apdzīvotības pārmaiņas Latvijas teritorijā 6. gs. un iespējamo vides faktoru ietekmi uz šiem procesiem. Darbā analizēti trīs apbedīšanas tradīciju reģioni Latvijas teritorijā – uzkalniņu ar akmeņu riņķi reģions, līdzeno kapulauku ar akmeņu riņķi reģions un akmeņu krāvumu reģions, – kā arī paleobotāniskie pētījumi un materiāls, kas iegūts no ezeru nogulumiem. Balstoties uz šo avotu izpētes rezultātiem, var secināt par visaptverošām pārmaiņām konkrētajā laikā apd…
Arheoloģiskās liecības par dzelzs laikmeta apdzīvotību Rīgas teritorijā
2018
Bakalaura darba “Arheoloģiskās liecības par dzelzs laikmeta apdzīvotību Rīgas teritorijā” mērķis ir analizēt historiogrāfijā izteiktās atziņas par vēlā dzelzs laikmeta apdzīvotību mūsdienu Rīgas teritorijā, papildinot tās ar jaunāko arheoloģisko pētījumu rezultātiem. Ņemot vērā arheoloģiskajos pētījumos iegūtās liecības par apdzīvotību Rīgas teritorijā pirms pilsētas dibināšanas, ir daudz neskaidrības. Darba gaitā tika aplūkota vēsturnieku un arheologu priekšstatu attīstība par darbā pētīto tēmu laika gaitā no 19.gadsimta līdz mūsdienām. Uzsvars tiek likts uz arheoloģisko izrakumu liecību analīzi, uz kuras balstoties tiek iegūta kopaina par vietējo iedzīvotāju apmetnēm un apbedījumu vietām,…
Reģionālā migrācija Dienvidāzijā: Malaizijas, Indonēzijas un Bangladešas piemērs
2016
Maģistra darba “Reģionālā migrācija Dienvidāzijā: Malaizijas, Indonēzijas un Bangladešas piemērs” mērķis bija analizēt migrācijas politikas šajās valstīs, pētot migrācijas cēloņus, analizējot darba migrāciju, valstu valdību un migrācijas politikā iesaistīto institūciju lomai, kā arī ietekmei uz valstu ekonomikām. Racionālās izvēles institucionālisms un migrācijas teorija tika izvēlētas, lai uzsvērtu darba migrācijas ietekmi uz migrāciju, pierādīt, ka migrācija tiek regulēta institucionāli. Metodoloģiski izmantoju deskriptīvo analīzi, pateicoties kurai tika pierādīts, ka īstermiņa darba migrācija labvēlīgi ietekmē abu valstu ekonomikas (fiskālie ieguvumi, darba tirgu līdzsvars), tika konstat…
Igauņu migrācija Latgalē un Vidzemē 17. un 18.gs.
2022
Igauņu izcelsmes pārstāvju migrācija uz mūsdienu Vidzemes un Latgales teritoriju ir norisinājusies jau kopš vidējā dzelzs laikmeta (400-800.m.ē). Izteikta šīs migrācijas pastiprināšanās rakstītajos vēstures avotos ir vērojama tieši 17./18.gs., kad rodas migrācijas procesiem labvēlīgi apstākļi. Tādejādi, šī darba mērķis ir minētajā laika periodā izpētīt, kādi bija galvenie faktori, kas veicināja igauņu apdzīvotības areāla izmaiņas mūsdienu Vidzemes un Latgales teritorijā. Pēc iepazīšanās ar vēstures avotiem ir iespējams nonākt pie atziņas, ka atsevišķu pētnieku izvirzītā tēze par pakāpenisku, “viļnveidīgu” igauņu migrācijas procesu ir patiesa. Līdz ar to, pamatā migrācijas procesu 17./18.gs.…
Arheoloģija Baltijā 21. gs. sākumā: jaunākie pētījumi, aktuālās diskusijas un mūsdienu izaicinājumi: referātu kopsavilkumi, 2022. gada 18. februārī L…
2022
Jau divas desmitgades Latvijas Universitātes (LU) starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros katru otro gadu norisinās Arheoloģijas sekcija, ko rīko LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Pirmoreiz šāda sekcija tika rīkota LU 61. zinātniskajā konferencē 2003. gada 10. februārī. Turpinot iesākto tradīciju, arī 2022. gada 18. februārī LU 80. starptautiskās konferences ietvaros Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļa organizēja arheoloģijas problemātikai veltītu sekciju, kurā tika aplūkotas daudzveidīgās un aktuālās mūsdienu arheoloģijas attīstības tendences Latvijā un Eiropā. Daļa konferences referātu pievērsās dabaszinātņu un tās pētniecisko metožu lomai arheol…