Search results for "arheoloģija"
showing 10 items of 65 documents
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2022, Nr. 2 (117)
2022
Atbalsts LU Latvijas vēstures institūta LU ilgtermiņa saistību izpildei 2020.-2022. gadā ("Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls")
Ceļš: Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes teoloģisks, reliģijpētniecisks un kultūrvēsturisks izdevums, Nr. 67
2017
Vadonība un sociālās attiecības kuršu sabiedrībā vēlajā dzelzs laikmetā (9. – 12.gs.)
2020
Bakalaura darbs veltīts kuršu vēlā dzelzs laikmeta sabiedrību varas un sociālās organizācijas izpētei. Šī tēma Latvijas arheoloģijā ir maz pētīta, lielākā daļa pētījumu sociālās arheoloģijas ietvaros ir veltīti Austrumlatvijai, kur arī kopumā ir veikti vairāk arheoloģisko izrakumu. Darba mērķis ir veikt padziļinātu sociālo procesu pētniecību, galvenokārt, uzsvaru liekot uz varas modeļiem Rietumlatvijas kuršu etniskās grupas teritorijā sākot no 9. gadsimta līdz 12. gadsimta beigām. Darbā iegūtie rezultāti galvenokārt balstās uz arheoloģisko vietu – pilskalnu un apbedījumu – pārskatu izpēti, rakstīto avotu analizēšanu un ideju balstīšanu un teorētisko literatūru par sociālo arheoloģiju.
Ethnische Probleme und die archäologischen Untersuchungen der letzten Jahre in Lettland
1935
Atsevišķs novilkums no: Latvijas Universitātes raksti = Acta Universitatis Latviensis. Filoloģijas un filosofijas fakultāte. Serija III.2.
Kultūras pārmaiņas Gaujas baseinā laikā no 8.līdz 11.gadsimtam
2017
Darbā apskatīts kultūras izmaiņu atspoguļojums Gaujas baseina arheoloģiskajā materiālā laikā no vidējā dzelzs laikmeta beigām līdz vēlā dzelzs laikmeta beigām, kas aptuveni sakrīt ar vikingu laikmetu Skandināvijā. Izvēloties šādu hronoloģiju, iespējams labāk novērtēt Skandināvu kultūras ietekmi A-Baltijā. Aktivizējoties tirdzniecībai pa Daugavu, latgaļi savā kultūrā iekļauj ievērojamu daudzumu lībiešu kultūrai raksturīgu priekšmetu formu. Lai gan liela daļa šo priekšmetu ir analizēti to funkcionālo grupu kontekstā, šo priekšmetu izplatības kultūru starpā analīze ļauj labāk izprast to simbolisko nozīmi un sociālo funkciju.
Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 1
2016
Ventas ūdensceļš maiņas un kultūras sakaros vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā
2022
Bakalaura darbs ir izstrādāts par Latvijas vēsturē maz pētītu tēmu – senajiem ūdensceļiem. Darba mērķis ir konstatēt ārējo maiņas un kultūras sakaru nozīmi Ventā un galvenās tendences, kā šie sakari definē Ventu par ūdensceļu vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā. Lai mērķi sasniegtu, ir analizēts plašs vēstures avotu klāsts: arheoloģisko izrakumu pārskati, pieminekļu lietas, arheoloģiskās senlietas, toponīmi, hronikas, sāgas u.c. Ventas ūdensceļš raksturojams kā satiksmes maģistrāle, kurā vēlajā dzelzs laikmetā dominēja skandināvu ieceļotāji, kas veicināja amatniecības un tirdzniecības attīstību. Skandināviem aizejot, Venta kļuva par kuršu zemju, vēlāk arī Livonijas iekšējo ūdens…
Baltmāla pīpes Ventspils un Kuldīgas arheoloģiskajā materiālā
2017
Baltmāla pīpe ir viens no visbiežāk atrastajiem priekšmetiem jaunāko vēsturisko laiku arheoloģisko izrakumu vietās. Arī Latvijas teritorijā baltmāla pīpju atradumu skaits ir salīdzinoši liels, kas tad arī liek pievērst uzmanību to pētniecībai. Šo priekšmetu pētniecība Latvijā ir sākuma stadijā, un bieži vien praksē tai netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības. Bakalaura darbā apkopotas baltmāla pīpes, kas atrastas arheoloģisko izrakumu un uzraudzības darbu laikā Ventspilī un Kuldīgā. Pētījuma mērķis ir analizēt Ventspilī un Kuldīgā atrastās baltmāla pīpes (to fragmentus), vadoties pēc analoģijām samērā plaši pētītajā Eiropas materiālā par baltmāla pīpēm. Pētījuma rezultātā noskaidrota in…
Vēlā bronzas un senākā dzelzs laikmeta keramikas izgatavošanas tradīcijas Latvijas teritorijā
2017
Maģistra darbā analizētas Latvijas teritorijā esošo pilskalnu – bronzas apstrādes centru, kas datēti ar vēlo bronzas un senāko dzelzs laikmetu, keramikas kolekcijas. Keramikas analīzei izmantotas divas metodes – vizuālās un petrogrāfijas analīzes. Petrogrāfiskajām analīzēm tika sagatavoti 78 keramikas paraugu plānslīpējumi no visiem analizētajām keramikas kolekcijām. Darbā noteiktas un raksturotas dažādas keramikas izgatavošanas tradīcijas – izvēlētā māla sastāvs, tam pievienotie liesinātāji, virsmas apdares veids, izgatavošanas tehnika, profila forma, izmērs un sienu biezums. Balstoties uz iegūtajiem datiem un velkot paralēles ar etnoarheoloģisko pētījumu rezultātiem, tiek veiktas dažādas …
14th-16th century melee weapons in the latvian archaeological material
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus