Search results for "asaras"

showing 10 items of 15 documents

Aparatūra “Lotoss” poliuretāna plastmasas detaļu atliešanai kosmosā

2020

1980. gadā kosmosa stacijā “Salūts” pirmoreiz kosmonautikas vēsturē tika realizēts putupoliuretāna ieguves eksperiments mikrogravitācijas apstākļos, kura rezultāta tika iegūtas jaunas atziņas par ķīmiski tehnoloģisko procesu norisi kosmosā. Kosmosā tapa Maskavas olimpisko spēļu simbola lācīša figūra. Iekārtu "Lotoss", kas pašreiz atrodas Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja krājumā, LPSR Zinātņu Akadēmijas Koksnes ķīmijas institūtā izstrādājis latviešu ķīmiķis, ķīmijas doktors, izgudrotājs un gleznotājs Arnolds Alksnis, un tā domāta polimerizācijas reakciju pētīšanai bezsvara stāvoklī.

Arnolds Alksnispolymer chemistryweightless state1980 Summer Olympicsolimpisko spēļu talismanspoliuretāna putasThe Olympic Mishkabezsvara stāvoklispolyurethanepoliuretāns:NATURAL SCIENCES::Chemistry::Organic chemistry::Polymer chemistry [Research Subject Categories]1980. gada vasaras olimpiskās spēlesLatvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtsLotosspolimēru ķīmija
researchProduct

Zvaigžņotā Debess: 2008/09, Ziema

2008

Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte

Juris ŽagarsKrustvārdu mīklaNorises uz SaulesZiemeļvalstu-Baltijas vasaras skola 2008 (Lietuva Moletai)Mēness mobiļi – projekts ATHLETEKomisks fakts no NASA (radiomodemi bez garantijas)Visuma tēma filatēlijāLU fizikas profesors Fridrihs Treijs (1887-1965)VSRC sekmīgs eksperimentsBaldones observatorijas atklājums – asteroīds 2008 OS9Pasaules filosofijas kongress (22. kongress Seula)Astronomu jokiLU Astronomijas institūts - 10 gadiAleksandrs MičulisSpace Ship 2 un pasažieri kosmosāHeliobiologs Aleksandrs Čiževskis (1897-1964)Eiropas SWEETS autobuss RīgāZMP skaits un to iespējamās sadursmesESA/NASA Ulysses misija un Saules sistēmas vairogsKosmiskās difūzās plazmas spektroskopijaAntimatērijas dzinējsMarsa polārā ainavaAstronomiskās parādības - 2009Latvijas atklātā fizikas olimpiādeUNESCO un IAU Memorands par astronomisko pasaules mantojumuStarptautiskā matemātikas olimpiādeNestabilā dubultzvaigzne Kuģa Ķīļa EtaJurijs FrancmanisIndijas pilotējamo kosmisko misiju programmaJaunākie ieguvumi “Zvaigžņotās Debess” bibliotēkāPlanētu redzamības kompleksā diagramma 2009„Bēglis” B tipa milzis HD 271791Zvaigžņotā debess 2008./09. gada ziemāStarptautiskais Astronomijas gads - 2009Profesore Alla Masēviča (1918-2008)Daļējs Saules aptumsums - 2008.gada 1.augusts Saulkrasti
researchProduct

Zvaigžņotā Debess: 2006, Pavasaris

2006

Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte

Krustvārdu mīklaVIRGOHI 21 – iespējama tumšās matērijas galaktikaJapānas starpplanētu zonde “Hayabusa” – asteroīda 1989ML Itokawa iežu paraugiPašu veidota enciklopēdija – WikipediaLatvijas atklātā matemātikas olimpiāde – uzdevumu atrisinājumiElga Kaupuša (Dreimane)Jupitera tumšās joslas un gaišās zonasAstronomijas vasaras skola "Norfa 2005"Zvaigžņu starojums un spektrsPolārzvaigzne – trīskārša zvaigžņu sistēmaGrozāmā zvaigžņu karte (φ = +57°)Zvaigžņotā debess 2006.gada pavasarīKarls Rāners. Visa radītā vienība un Cilvēka stāvoklis kosmosāAsteroīdu sadursme pirms 8.2 milj. gaduRīgas atklātā skolēnu astronomijas olimpiādeLatvijas astronomijas skolotāji ZviedrijāIgaunijas Riigikogu spīkere Ene Ergmā Astronomijas institūtāSaules un heliosfēras observatorijas SOHO desmitgadeOzona caurums 2005.gadāBretaņas megalītiskie Saules tempļi un kapenesSergejs BohanovsLokālā galaktiku grupaJaunatklāti Plutona pavadoņiŽurnāla „terra” pieci gadiNeformālā izglītība fizikā astronomijā un matemātikāŽurnāla “Foto Kvartāls” vēstuleMarss virsmas zondēšana – radaru novērojumiNeparasts Saulriets un varavīksnes mākoņiRīgas Akadēmiskā ģimnāzija – 375Kristus otrā atnākšana un debesu zīmesAstronomijas nometne "Ērgļa Omikrons”NASA kosmiskā zonde “Stardust” – putekļu paraugiCitplanētu HD 149026b un HD 189733b pāriešana savas zvaigznes diskamArturs Balklavs-Grīnhofs
researchProduct

Zvaigžņotā Debess: 2010, Vasara (208)

2010

Contents: N.Cimahoviča. Sun’s Researcher in the Far East ; A.Balklavs. A New Hypothesis on Formation of Galaxies ; A.Balklavs. Gravitation and Peculiar Galaxies ; A.Barzdis. First Population Stars and Galaxies ; Z.Alksne, A.Alksnis. Does Giant Planet Orbit Dwarf Star? ; A.Alksnis, Z.Alksne. Epsilon Aurigae Eclipsed by Dark Dust Disk ; M.Ābele, K.Adgere, E.Grabs, L.Osipova, E.Rutkovska, J.Vjaters, V.Veckalns. Latvian Students Take Part in the Project European Student Moon Orbiter ; Announcement on the 3rd International Symposium on Dark-Sky Parks: 6-10 September 2010, Croatia ; J.Jansons. Vladimir Afanasjev – Officer of the Baikonur Cosmodrom in the 1970s ; J.Limansky. The International Year…

Milzu planēta ap pundurzvaigzniStarptautiskā vasaras skola Rozhen BulgārijāViduslaiki un zinātneVaris Karitāns – SPIE stipendijaArturs Balklavs “Latvijas astronomija pēc Trešās atmodas”Latvijas studenti ESMO projektāAstrofest 2010KristietībaPirmās paaudzes zvaigznes galaktikasSaules Dinamikas observatorijaAstronomijas vēsture – Rīgas kalendāriPasaules iekārtojums Raiņa dzejāLatvijas astronomija - vēstureMārtiņs Gills – Artura Balklava balvaLeonids Roze (20.05.1925. – 1.06.2009.)Starptautiskais simpozijs Dark-Sky Parks HorvātijāPirmie cilvēki kosmosā – pastmarkasMarss – gaismas naktīVedēja Epsilona aptumsumsAstronomiskie novērojumiStarptautiskais astronomijas gads 2009 filatēlijā – sērija EUROPAAstronomiskās parādības - 2010Baikonuras kosmodroma virsnieks Vladimirs AfanasjevsAstrofiziķis Uldis Dzērvīte – 75 gadiRozeta – Lutēcija
researchProduct

Zvaigžņotā Debess: 2001, Vasara (172)

2001

Contents: U.Dzērvītis. Sensational Discovery in Experimental Physics ; G.Rozenfelds. Solar Eclipse in Kamishin ; Z.Alksne, A.Alksnis. Search for Exsoplanets: Success and Complications ; Z.Alksne. A Star is Growing in a Bok Globule ; A.Balklavs. Observation of an Interesting Object by Cosmic Radio Interferometer ; A.Balklavs. HALCA – Step in Space Radio Interferometry ; T.Czarnik. Physiological Adaptation to Weightlessness ; Ilgonis Vilks. Spaceflight. Period of Great Success (1961-1973) (concluded) ; Ilgonis Vilks. Spaceflight. Almost Everyday Life (1973-2000) ; V.Straupe. About Astronomy in One of the Biggest Museum of Natural Sciences ; Imants Vilks. Contemporary Science on Eternal Life ;…

Putekļu vētras uz MarsaKrustvārdu mīklaMarsa Odiseja 2001Astronomijas nometne "Ērgļa Lambda"HALCA – Japānas kosmiskais radioteleskopsCitplanētasjautājumi rezultāti [Marsa konkurss]Vasaras zvaigznājiEduards Anderss (dz. Alperovičs) – 75Kosmiskie lidojumi (1961-2000)Ārpusgalaktiskais lacertīdu klases objekts AO 0235+164Pauļus Slavens (Slavenas) – 100Matemātikas komandu olimpiāde “Baltijas ceļš’2000” – uzdevumu atrisinājumiAstronomijas nometne "Ērgļa Kapa"Saules pulksteņi LatvijaiMūsdienu zinātne un nemirstībaPirmais latgaļu fiziķis Jāzeps Čudars (1910-1990)Astronomijas dabaszinātņu muzejs Minhenē (Vācija)Izāks Rabinovičs (1911-1977)Kosmoloģija – jautājumi un atbildesKino fantastikaAstronomiskais testsKārlis Menzins – 100Boka globula B68Astronomiskās parādības - 2001Andrupenes akmeņu astronomsCilvēks bezsvara stāvoklī
researchProduct

Asaru osmolaritāte dažādu profesiju pārstāvjiem

2019

Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā datorsalikumā uz 34 lapaspusēm. Tas satur 19 attēlus, 4 tabulas, 33 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis bija novērtēt vides faktoru ietekmi uz asaru osmolaritāti, salīdzināt ar ārā strādājošo dalībnieku rezultātiem ar iekšā strādājošo dalībnieku rezultātiem. Pētījums tika veikts 2. posmos, 1. posms anketēšanas daļa kurā piedalījās 200 cilvēku, 2. posms kurā notika osmolaritātes mērījumi, piedalījās 105 cilvēki. Rezultāti pieradīja, kad gaisa relatīvais mitrums atstāj ietekmi uz asaru osmolaritāti un nav būtisku izmaiņu starp dalībnieku grupām.

TearLabasarasosmolaritātesausās acs sindromsFizika
researchProduct

Upju sezonālo maksimālo caurplūdumu ilgtermiņa izvērtējums Rietumu un Viduslatvijas hidroloģiskajos reģionos

2020

Bakalaura darba ietvaros - veikt maksimālo caurplūduma upju sezonālo ilgtermiņa izvērtējumu Rietumu un Viduslatvijas reģionā no 1951. – 2015. gadam. Darbā analizēti 9 upju hidroloģisko novērojumu staciju ikdienas caurplūduma un nokrišņu dati. Katrai novērojuma stacijai veikts fizioģeogrāfisks apraksts, ko papildina upju baseinu kartes ar zemes lietojuma un zemes seguma veidiem, lai novērtētu noteces ietekmējošos faktorus. Literatūras apskata daļā ir izvērtēti upju maksimālās noteces veidošanās apstākļi un ietekmējošie faktori, raksturoti pētījumi par upju noteci un caurplūdumiem Baltijas valstu reģionā, kā arī pētījumi par nokrišņu ekstrēmiem saistībā ar upju maksimālajiem caurplūdumiem. Pē…

Viduslatvijas upju baseinskorskorelācijaĢeogrāfijarudens un vasaras nokrišņiRietumlatvijas upju baseinsmaksimālais caurplūdums
researchProduct

Zvaigžņotā Debess: 2014/15, Ziema (226)

2014

Contents: “ZVAIGŽŅOTĀ DEBESS” FORTY YEARS AGO: J.Stradiņš. Vestige of Otto Schmidt in Latvia (abridged) ; Leonora Roze. All-Union Conference in Latvian State University (abridged) ; DEVELOPMENTS in SCIENCE: K.Schwartz. Gravitational Waves and Cosmic Inflation ; DISCOVERIES: A.Alksnis. Light Echoes from Supernova 2014J in Galaxy M82 ; A.Alksnis. Discovery of the Benešov Meteorites 20 Years after the Bolide Event ; I.Pundure. Giant Filament on the Sun Watched by NASA's SDO ; I.Pundure. MAVEN’s Mars Exploration Mission Started ; SPACE RESEARCH and EXPLORATION: R.Misa. Plasma Engines and Ad Astra Rocket Company ; LATVIAN SCIENTISTS: J.Freimanis. Reviewing My 60 Years of Life (concluded) ; KĀRLI…

Vija Celmiņa – dabas struktūras mākslāBenešovas bolīdsPlutons – pasākumi planētas statusa atgūšanaiFricim Blumbaham 150 – konference Talsu novadāE-ELT – būvdarbu sākumsMēness ilūzijaPlanētu redzamības kompleksā diagramma 2015MAVEN – Marsa atmosfēras izpēteRozeta – pašas momentuzņēmums pie Čurjumova-Gerasimenko komētasSaules pulkstenis ar lapsu VarakļānosBaldones Šmidta teleskops – montāžaLatvijas 39. atklātā fizikas olimpiādeAmatierastrofoto – galaktikas M81 un M82 un pārnovaFricis Blumbahs – piemineklis I Meža kaposSupernova 2014J galaktikā M82Astronomiskās parādības 2015Saules aptumsums 20. martā2010-2013 [Astronomija filatēlijā]9. Heidelbergas vasaras skola:NATURAL SCIENCES::Physics::Astronomy and astrophysics [Research Subject Categories]Artis Aberfelds – Kārļa Kaufmaņa piemiņas stipendiātsGravitācijas viļņiPlazmas dzinēji – Ad Astra Rocket CompanySDO – pavediens uz SaulesDebess spīdekļi – 2014/15. gada ziemaStarparty 12. pasākums 6.sept.2014.ASTRONET izbraukuma sēde RīgāJuris Freimanis – 60
researchProduct

Zvaigžņu likumi un senlatviskā gadskārta

2021

Pieņemot, ka Lielais Sprādziens (jeb Pasaules pirmsākums) noticis pirms 15 miljardiem gadu, salīdzinājumā ar kosmiskiem mērogiem Zemes civilizācijai ļoti īsā laika sprīdī ir izdevies atklāt galvenos dabas pamatlikumus: Ņūtona vispasaules gravitācijas likumu un Keplera likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni. Zemei viena gada laikā apritot ap Sauli – zvaigzni, kuras gūstā (jeb gravitācijas laukā) atrodamies, atšķirami četri svarīgi punkti, kas dabā samanāmi kā pārmaiņas dienas un nakts garumā un saņemtajā siltuma daudzumā. Tie ir Saules atrašanās vieta vienā no četriem ekliptikas – Saules redzamā ceļa starp zvaigznēm – punktiem: vasaras un ziemas saulgrieži (saulstāvji), pav…

Ziemas SaulstāvisSaules vasaras stāvēšanas punktsZvaigžņu evolūcijas teorija:NATURAL SCIENCES::Physics::Astronomy and astrophysics::Astronomy [Research Subject Categories]Svētais (kosmiskais) koks – gada simbolsSaules mūžsLielais SprādziensRaiņis - dzeja - dabaszinātņu motīvi:NATURAL SCIENCES::Physics::Astronomy and astrophysics::Cosmology [Research Subject Categories]Pavasara punkts (ekvinokcija)Rudens ekvinokcijaSenlatviskā laika skaitīšanas sistēmaZemes evolūcijas posmi
researchProduct

Vides faktoru ietekme uz asaru osmolaritāti

2018

Maģistra darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, datorsalikumā uz 55 lapām. Tas satur 3 tabulas, 40 attēlus un 40 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis bija novērtēt vides faktoru ietekmi uz asaru osmolaritāti un acs priekšējo struktūru izmeklējumu rezultātiem, kā arī noskaidrot šo parametru savstarpējo mijiedarbību. Pētījums norisinājās 3 daļās, 1. daļā “Aptaujas daļā” piedalījās 125 dalībnieki, 2. daļā “Izmeklējumu daļā” piedalījās 54 dalībnieki un 3. daļa “Atkārtoto mērījumu daļā” piedalījās 21 dalībnieks. Rezultāti parādīja, ka gaisa relatīvais mitrums atstāj ietekmi uz asaru osmolaritāti. Asaru osmolaritāte korelē ar Širmera testa rezultātiem, radzenes krāsošanos un TBUT laiku. Ti…

asarassausā acsasaru osmolaritātevides faktoriasaru sistēmaFizika
researchProduct