Search results for "atmosfēras"

showing 10 items of 18 documents

Jonu sastāva spektrometriski pētījumi koronas izlādei ūdens tvaika/gaisa atmosfērā

2015

Šajā darbā ar spektroskopiskām metodēm tiek pētīts, kādas vielas tiek iegūtas, jonizējot mitrinātu gaisu ar koronizlādes palīdzību. Jonizēta gaisa reaktora darbība ir balstīta uz augstenerģētisku atmosfēras modificēšanu - izmantojot plazmas tehnoloģiju, tiek mainīts atmosfērā esošo gāzu sastāva, pārveidojot tās par aktīvākiem oksidantiem. Ar augstsprieguma impulsu ģeneratoru tiek ierosināta koronas izlāde starp diviem elektrodiem speciālā izlādes kamerā, kurai tiek pievadīts mitrināts gaiss. Lielais lādiņa potenciāls disociē reaktorā esošās gāzes molekulas un rodas dažādu veidu joni. Darba beigās tiek veikts praktisks eksperiments, uzstādot iekārtu automašīnas iekšdedzes dzinējam, lai noska…

Aoronas izlādeAutomašīnas aizplūdes gāzesFizikaAtmosfēras gāzu spektroskopiski pētījumiAtmosfēras jonizēšana
researchProduct

Profesors Reinhards Siksna: biobibliogrāfiskais rādītājs

2001

Saturs: Priekšvārds. Latvijas Universitātes profesors Reinhards Siksna /Jānis Jansons. Profesora Reinharda Siksnas publicētie darbi (1925.-1992.). Profesora Reinharda Siksnas rediģētie un recenzētie darbi. Raksti par profesoru Reinhardu Siksnu. Profesora Reinharda Siksnas darbu alfabētiskais rādītājs. Personu rādītājs.

Biobibliogrāfiskie rādītājiProfessors of the Latvian UniversityHistory of the University of LatviaOptika - bibliogrāfiskais rādītājsAtmosfēras fizika - bibliogrāfiskais rādītājs:NATURAL SCIENCES::Physics [Research Subject Categories]Fizikas zinātņu profesori Latvijas UnivesitātēLatvijas Universitātes vēstureLatvijas Universitātes profesoriFizika - bibliogrāfiskais rādītājsSpektroskopija - bibliogrāfiskais rādītājs
researchProduct

Zvaigžņotā Debess: 2008, Rudens

2008

Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitāte

Izpletņi Marsa debesīsPasaules arheoastronomi KlaipēdāASTRONET sanāksme ParīzēEduards Gēliņš – 125Gaisa baloni un zinātneKrustvārdu mīklaSaulesaplis (halo) ar bezdelīguJēkabs Videnieks – 100Latvijas matemātikas olimpiāde – uzdevumu atrisinājumiESA pavadonis „Cluster” – Zemes atmosfēras skābekļa noplūdeLZA akadēmiķis Jānis Stradiņš – 75Starptautiskais Astronomijas gads 2009 – pasākumiLU Astronomijas institūts - 10 gadiIlga Daube – 90Milzu galaktika NGC 1275«Zvaigžņotajai Debesij» 50 gaduCitplanētas – karstie JupiteriVisuma tēma filatēlijā – vēstureDrosma Kondratjeva (Kalniņa) (1924-2008)Zvaigžņotā debess 2008. gada rudenīLU fizikas docents Arnolds Liberts (1888–1938)“Zvaigžņotās Debess” tematiskais rādītājs (2003.rudens-2008.vasara)Astronomiskais kalendārsJaunākie ieguvumi “Zvaigžņotās Debess” bibliotēkāESA komētu zonde „Rosetta” – asteroīds 2867 ŠteinsPlejādes – septiņas māsas
researchProduct

Zvaigžnotā Debess: 2007, Vasara

2007

Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte

Krustvārdu mīklaMarsa robotmisija „Phoenix”„CoRoT” pirmā citplanētaZvaigžņotā debess 2007.gada vasarā„Zvaigžņotās Debess” lasītāju priekšlikumiAstronomija skolāBeļģu astronoms Eriks ElstsErnests Brastiņš – piemineklis Rīgas Ata Kronvalda parkāSupernovas apvalks Kasiopeja APirmās zvaigznesLatvijas atklātās matemātikas olimpiāde – uzdevumu atrisinājumiStarptautiskais Astronomijas gads 2009IAU Latvijas Nacionālā komiteja SAG2009 koordinators„Rosetta” – kosmiskā „biljarda bumba”7. Eiropas Simpozijs – Nakts debess aizsardzībaLatvijas Universitātes Astronomijas institūts – vēstureMarsa atmosfēras sastāvsMazā planēta „Vasks”Māris Ābele – 70Maiju Saules piramīdaAstronoma Staņislava Vasiļevska simtgadePasaules filosofu kongress DeliStarptautiskais heliofizikas gadsSaules aktivitāte – atbilde „ZvD” lasītājamStarptautiskās Astronomijas savienības 248. simpozijs ŠanhajāElektrodinamika un vakuumsMalina galaktikaVienādojuma xa+xb=1 saknes novērtējums
researchProduct

Piesārņojošo vielu akumulācija Latvijas mežu augšņu O horizontā: telpiskais un temporālais aspekts

2017

Augsnes piesārņojums ar smagajiem metāliem ir aktuāla problēma gan Latvijā, gan pasaulē. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot 11 ķīmisko elementu: Cd, Pb, Cu, Zn, V, Ni, Cr, Fe, Ca, Mg, K uzkrāšanos Latvijas priežu mežu augsnes O horizontā. Darbā izklāstīti augsnes galvenie piesārņojuma avoti, to izplatība un ietekme uz augsnes O horizontu, kā arī piesārņojuma akumulācija augsnes nedzīvajā zemsegā. Darbs sastāv no 4 galvenajām nodaļām. Pirmā nodaļa ir literatūras apskats par atmosfēras un augsnes piesārņojuma avotiem, ķīmisko elementu uzkrāšanos augsnē un to ietekmējošajiem faktoriem, atmosfēras piesārņojuma izpēti Latvijā. Otrajā nodaļā ir aprakstīti materiāli un metodes. Trešā nodaļa bals…

Latvijas teritorijaVides zinātnesmagie metāliaugses O horizontsatmosfēras piesārņojums
researchProduct

Okeāniskās un kontinentālās gaisa masas Latvijā

2006

Promocijas darba mērķis ir noteikt un raksturot okeāniskās un kontinentālās gaisa masas Latvijā, raksturot gaisa masu dinamikas saistību ar dabas gada ritmiem, un izvērtēt okeānisko un kontinentālo gaisa masu īpatsvara ietekmi uz klimatisko un ainavekoloģisko atšķirību veidošanos Latvijā, kas atrodas pārejas posmā jeb ekotonā (boreonemorālā starpzona) starp abām galvenajām - boreālo un nemorālo - Eiropas mežu zonām; te okeāniskā tips klimats pāriet kontinentālajā.

MeteoroloģijaDinamic meteorology:NATURAL SCIENCES::Earth sciences::Atmosphere and hydrosphere sciences [Research Subject Categories]Gaisa masas LatvijāDinamiskā meteoroloģijaAtmospheric physicsOkeāniskās gaisa masasAtmosfēras fizikaAir massesKontinentālās gaisa masas
researchProduct

Meteoroloģija

1932

Uz vāka norādīts izdošanas gads: 1933

MeteoroloģijaKlimatoloģijaLaikapstākļiNokrišņi - meteoroloģijaAtmosfēras fizika:NATURAL SCIENCES::Earth sciences::Atmosphere and hydrosphere sciences::Meteorology [Research Subject Categories]
researchProduct

Atmosfēras piesārņojuma dozimetriskais novērtējums

2022

Bakalaura darba “Atmosfēras piesārņojuma dozimetriskais novērtējums” ir apkopota zinātniskā literatūra par atmosfēras piesārņojumu pilsētvidē, tā ietekmi uz cilvēku veselību, meteoroloģisko parametru ietekmi uz gaisa kvalitāti, maršruta izvēles nozīmi, lai mazinātu uzņemto gaisa piesārņojuma daudzumu. Darba praktiskajā daļā veikti mērījumi piesārņotājiem PM2.5, PM10, PM1 un gaistošajiem organiskajiem savienojumiem laika periodā no 03.10.2021. līdz 14.04.2022. dažādās nedēļas dienās un ekspozīcijas laikos. Mērījumi veikti, izmantojot personificētu gaisa piesārņojuma mērītāju dozimetru. Iegūtie piesārņojošo vielu koncentrāciju mērījumi analizēti, izmantojot korelāciju analīzi un dispersijas a…

PM10Vides zinātnecietās daļiņasPM25atmosfēras piesārņojumsPM1
researchProduct

Changes in atmospheric pollutants during COVID-19

2022

Bakalaura darba “Atmosfēras piesārņojuma izmaiņas COVID-19 laikā” mērķis –Identificēt un izpētīt ar COVID-19 pandēmiju saistītās izmaiņas, konkrēti, pārvietošanās ierobežojumu un dzīves veida izmaiņu, ietekmi attiecībā uz atmosfēras piesārņojuma koncentrāciju rādītājiem Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā. Pētījumā analizēti dati no Latvijas Ģeoloģijas un Meteoroloģijas (LVĢMC) centra novērojumu stacijām. COVID-19 pandēmijas ietekme bija jūtama visā pasaulē, tostarp arī Eiropā, jo ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās ierobežojumu rezultātā bija vērojamas izmaiņas emisiju dinamikā atmosfērā. Sakarā ar izmaiņām darba norisē un darbinieku pāreju uz attālināto darbu, kā arī mācību un studiju p…

Vides zinātnePM25 daļiņas.PM10 daļiņasCOVID – 19NO2atmosfēras piesārņojums
researchProduct

Atmosfēras piesārņojuma līmeņa izmaiņu novērtējums pirotehnisko līdzekļu lietošanas laikā

2017

Pirotehnisko līdzekļu radītās emisijas veido nozīmīgu atmosfēras īstermiņa piesārņojumu. Šis piesārņojums ir saistāms ar aerosolu, metālu un citu ķīmisko vielu koncentrāciju paaugstināšanos atmosfērā. Aerosolu daļiņu, īpaši smalko (<2,5 µm), palielināšanās uguņošanas laikā var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, jo smalkākās daļiņas ir spējīgas iekļūt cilvēka plaušu alveolās, līdz ar to palielinot iespējamību saslimt, piemēram, ar elpceļu, sirds un asinsvada slimībām. Izmantojot cieto daļiņu vairākkanāu lāzerskaitīšanas iekārtu, deviņas reizes septiņās vietās dažādos laika posmos tika veikti aerosolu daļiņu mērījumi uguņošanas laikā. Mērījumi tika veikti 2016. gada 9., 21. maijā, 18. no…

Vides zinātnePirotehnikaAtmosfēras piesārņojumsAerosolu daļiņasUguņošana
researchProduct