Search results for "atzīšana"
showing 10 items of 43 documents
Negatīvās atzīšanas prasības teorētiskie un praktiskie aspekti civilprocesā.
2022
Maģistra darbā “Negatīvās atzīšanas prasības teorētiskie un praktiskie aspekti civilprocesā” ir pētīts negatīvas atzīšanas prasības institūta vēsturiska attīstība no Senas Romas laikiem līdz mūsdienam, tiek analizētas negatīvas atzīšanas prasības pieļaujoši priekšnoteikumi, ir apskatīta Civilprocesa likuma 1. panta 1. daļas kopsakarā ar personu pamattiesībām ar mērķi noteikt kādos gadījumos persona var vērsties tiesā ar negatīvas atzīšanas prasības pieteikumu. Darba ietvaros tiek pētīta nacionāla tiesu prakse par personu subjektīvajām tiesībām vērsties tiesā ar negatīvas atzīšanas prasības pieteikumu, kā arī ārvalstu un Eiropas Savienības Tiesas prakse saistība ar negatīvas atzīšanas prasīb…
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK par vadītāju apliecībām ietekme uz vadītāja apliecību tūrismu
2020
Bakalaura darbā tiek aplūkots jautājums par “vadītāja apliecību tūrismu” Eiropas Savienībā, tā iemesliem, veidiem un veicinošajiem faktoriem. Darba ietvaros tiek analizēts kā ES pieņemtā Direktīva 2006/126 ierobežo “vadītāja apliecību tūrisma” gadījumus Eiropas Savienībā, ar mērķi noskaidrot, vai Direktīva 2006/126 novērš dalībvalstīs pastāvošo regulējumu atšķirības, kuru dēļ tiek veicināts vadītāja apliecību tūrisms. Pētījuma rezultātā tiek konstatēti galvenie trūkumi regulējumā par vadītāja apliecībām, kas pieļauj vadītāja apliecību tūrisma gadījumus. Tāpat darba ietvaros tiek analizēta EST judikatūra attiecībā uz direktīvām par vadītāja apliecībām un to piemērošanas praksi saistībā ar va…
Savstarpējās atzīšanas princips pārrobežu kriminālprocesos
2017
Savstarpējās atzīšanas princips pārrobežu kriminālprocesos ir viens no galvenajiem principiem, kurš ir atzīts kā “stūrakmens” valstu savstarpējai sadarbībai krimināllietās. Darba tēma ir aktuāla tādēļ, ka pārvietošanās uz citu valsti paliek arvien vieglāka, taču sadarbības trūkums starp tām veicina noziedznieku izbēgšanu no soda saņemšanas un izciešanas. Bakalaura darba mērķis ir apskatīt savstarpējās atzīšanas principa būtību, principus ar kuru palīdzību tas tiek īstenots, kā arī tā attīstību gan Latvijā, gan Eiropā. Tāpat darba ietvaros ir analizēti tiesību instrumenti, ar kuru palīdzību šis princips ir ieviests Pētījuma rezultātā autore ir secinājusi, ka savstarpējās atzīšanas princips i…
Tiesības sevi neapsūdzēt kriminālprocesā
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Valsts teritorijas atdalīšanās kā tiesu uz pašnoteikšanos viens no tiesiskajiem realizēšanas veidiem
2016
Ņemot vērā to, ka mūsdienu starptautiskajās tiesībās tautu tiesības uz pašnoteikšanos aizvien nav noregulētas pietiekoši skaidri un pastāv ļoti plaša viedokļu dažādība par to, kādos apstākļos tiesības uz pašnoteikšanos var tikt izmantotas, ir nozīmīgi analizēt šos jautājumus konstruktīvā un secīgā manierē. Atsaucoties uz iepriekš minēto, kā arī uz vienu no tiesību uz pašnoteikšanos īstenošanas veidiem, proti, valsts teritorijas atdalīšanos no jau pastāvošas valsts, kas beidzamajā laikā ir kļuvis īpaši aktuāls tieši dēļ notikumiem Krimā, autors pētījuma ietvaros pievērsīsies šo sarežģīto jautājumu risināšanai. Pētījuma rezultātā autors noteiks tiesību uz pašnoteikšanos dažādo dimensiju piemē…
Sabiedriskās kārtības (ordre public)klauzula kā ārvalsts sprieduma atzīšanas un izpildes atteikuma pamats
2018
Sabiedriskās kārtības jēdziena interpretāciju Eiropas Savienības normatīvo aktu ietvaros veic Eiropas Savienības Tiesa. Laika gaitā Eiropas Savienības Tiesai tika uzdoti vairāki prejudiciālie jautājumi saistībā ar sabiedriskās kārtības tvērumu ārvalsts spriedumu atzīšanas un izpildes kontekstā, kas liecina par šī jēdziena nenoteiktu dabu un nepieciešamību piepildīt to ar saturu. Maģistra darba autore pētīja sabiedriskās kārtības jēdzienu un būtību, kā arī analizēja Eiropas Savienības Tiesas un Latvijas judikatūru, lai noskaidrotu, kā tiesas interpretē ordre public atrunu un kādos gadījumos šī atruna kalpo par pamatu ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanas un izpildīšanas atteikumam starptautisk…
Atbildību mīkstinošie apstākļi
2018
Maģistra darba temats ir „Atbildību mīkstinošie apstākļi.” Maģistra darba mērķis ir izpētīt atbildību mīkstinošo apstākļu teorētiskos aspektus un šo apstākļu piemērošanu praksē un ar to saistītās problēmas, kā arī izpētīt ārvalstīs pastāvošo regulējumu attiecībā uz atbildību mīkstinošajiem apstākļiem. Maģistra darbā tiek aplūkota atbildību mīkstinošo apstākļu vēsturiskā attīstība, teorētiskie aspekti, piemērošana praksē, kā arī atbildību mīkstinošo apstākļu nozīme soda mēra noteikšanā. Nobeigumā aplūkots atbildību mīkstinošo apstākļu regulējums citās valstīs.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā
2016
Maģistra darbā tiek pētīts pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas institūts un ar to saistītās problēmas. Pētījuma mērķi ir rast risinājumus problēmām un kļūdām lietās, kuru iztiesāšanā netiek izdarīta pierādījumu pārbaude. Pētījuma uzdevumi ir sīkāk izpētīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas un apsūdzētā vainas atzīšanas institūta vēsturisko attīstību, analizēt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas priekšnosacījumus un īpatnības, kā arī salīdzināt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un vainas atzīšanu Latvijā un ārvalstīs. Pētījumā izteikts autores ieteikums par visu vai vismaz daļas pierādījumu analīzi spriedumos lietās, kurās netiek izdarīta pierādījumu pārbaude iztiesāšanā, ieteikums par obl…
Vienošanās process kriminālprocesā
2018
Maģistra darba tēma “Vienošanās kriminālprocesā”. Darbā aplūkota vienošanās procesa vēsturiskā izcelsme un rašanās priekšnoteikumi ASV. Minētās tēmas aktualitāte ir tajā, ka vienošanās par vainas atzīšanu un sodu ir Latvijai jauns tiesību institūts. Līdz ar to rodas virkne jautājumu, kas saistīti ar vienošanās izpratni, priekšnoteikumiem, atsevišķu likuma normu piemērošanu. Darbā izpētīta vienošanās jēdziena izpratne, vienošanās par vainas atzīšanu un sodu priekšnoteikumi Latvijas Kriminālprocesā. Izpētīta virkne problēmjautājumu, kas saistīti ar cietušā tiesību realizāciju piemērojot vienošanās procesu, prokurora loma vienošanās procesa piemērošanā. Tāpat apsūdzētā procesuālās garantijas v…
Valsts nepārtrauktības doktrīnas piemērošana: nepilsoņu statuss Latvijas tiesiskajā sistēmā
2022
1990. gada 4. maijā tika atjaunota Latvijas Republika. Valsts de facto neatkarība tika atjaunota balstoties uz Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu. Šajā darbā ir aplūkota nepārtrauktības doktrīnas priekšvēsture valsts dibināšanas un pirmajā neatkarības posmā, tās izveidošanās un attīstība okupācijas un aneksijas gados un nostiprināšanās atjaunotās Latvijas tiesības sistēmas pamatos. Nepārtrauktības doktrīna analizēta caur pilsonībai līdzīgā, bet no tā kategoriski nodalāmā personu statusa – nepilsonības – prizmu. Darbā vērtēta nepilsoņa statusa izveide, daba un šī statusa evolūcija.