Search results for "augsne"
showing 8 items of 88 documents
Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā
2016
Maģistra darbs „Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā” ir veltīts augsnes sasaluma dziļumu atšķirību raksturošanai Latvijas teritorijā, un to ietekmējošo faktoru noteikšanai. Pētījuma mērķis ir izvērtēt augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas saistībā ar klimata mainību Latvijas teritorijā. Iegūtie rezultāti liecina, ka periodā no 1966. līdz 2015.gadam, mēnešu skaits, kuros augsnes sasaluma dziļums nepārsniedz 20 cm atzīmi, ir būtiski palielinājies 3 stacijās. Tāpat 3 stacijās ir būtiski samazinājies maksimālais sasaluma dziļums. Pētījums apstiprina augsnes sastāva un ģeogrāfiskā novietojuma ievērojamo ietekmi uz sasaluma dziļumu Latvijā.
Augšņu tipu saistība ar lauksaimniecības specializāciju Latvijā
2015
Darbā pētāmā problēma ir Latvijas nozīmīgākā resursa, zemes, ilgtspējīga un pārdomāta pārvaldība. Pētījums ir par dažādu zemkopības un lopkopības rādītāju saistību ar augsnes tipiem. Pētījumā izmantotie augšņu tipi un apakštipi, tika izvēlēti no SIA „ENVIROTECH” GIS Latvija 10.2. augšņu kartes. Darba gaitā tika veidots kartogrāfiskais materiāls un pielietotas vairākas matemātiskās analīzes metodes. Analīzes rezultātā noskaidrots, statistiski būtiska ir velēnu podzolaugsnes ietekme uz lauksaimniecības specializāciju, galvenokārt sējumu izplatību.
Dabisko zālāju augšņu daudzveidība Vidzemes centrālajā daļā
2015
Dabisko zālāju platību samazināšanās ir ļoti aktuāla pēdējos gados Latvijas teritorijā, t.sk. Vidzemes centrālajā daļā. Viens no nozīmīgākajiem zemes izmantošanas struktūras ietekmējošiem faktoriem ir augsnes daudzveidība. Tādēļ bakalaura darba mērķis - raksturot Vidzemes centrālajā daļā izplatītāko dabisko zālāju augšņu daudzveidību, augsnes īpašības, to ietekmējošos faktorus un augsnes veidošanās procesus. Bakalaura darbā iegūtie rezultāti parādīja, ka Vidzemes centrālajā daļā izplatītie dabiskie zālāji raksturojami ar relatīvi lielu augšņu daudzveidību, ko nosaka augsnes veidošanās faktori un procesi, kas atspoguļojas augsnes īpašībās un auglībā un tādejādi ietekmē dažādu zālāju tipu izp…
Apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekme uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās
2018
Purviņa, R. “Apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekme uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās”. Bakalaura darbs, Rīga, Latvijas Univeristāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 42 lpp. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekmi uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās. Darbā ir apkopota informācija par aitu ganīšanās ietekmi uz veģētāciju, kā arī augsnes faktoru nozīmi veģetācijai un augu sugu daudzveidībai. Pētījumā secināts, ka nozīmīgi faktori augu sugu daudzveidībai ir apsaimniekošana un augsnes faktori. Atslēgvārdi: aitu ganības, veģetācija, augsnes faktori.
Ilggadīgo zālāju augšņu un to īpašību raksturojums z/s “Sita” un z/s “Stirnas”
2019
Pēdējo gadu laikā Latvijā, tāpat kā visā Eiropā strauji samazinās dabīgo un daļēji dabīgo zālāju platības. Zālāju kvalitāte un izplatība ir atkarīga no augsnēm uz kurām tie sastopami, tādēļ, ir svarīgi izzināt augsni ietekmējošos faktorus un īpašības, lai būtu iespējams izstrādāt ieteikumus zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Augsnes faktorus ietekmē reljefs, mitruma apstākļi, kā arī cilvēku antropogēnā darbība. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot augšņu un to īpašību ģeogrāfiskās likumsakarības saistībā ar dabas faktoriem un cilvēka saimniecisko darbību ilggadīgajos zālājos lokālā mērogā Z/S „Sita” un Z/S “Stirnas”, lai izstrādātu rekomendācijas zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Pēt…
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.
Devona Šķerveļa svītas dolokrēti atsegumos Ventas un Šķerveļa krastos
2018
Maģistra darbā ir raksturota augšējā devona Šķerveļa svītas uzbūve un sastāvs Šķerveļa upes kreisā krasta un Ātrā kalna atsegumos. Izveidoti slāņkopas ģeoloģiskie griezumi, veikta nogulumiežu tekstūru analīze griezumos, pieslīpņos un plānslīpējumos, granulometriskā un stabilo izotopu analīze. Pētījumu rezultātā noskaidrots, ka Šķerveļa svītas nogulumieži sākotnēji ir veidojušies kā klastiskie nogulumi fluviālos apstākļos un pēc tam subaerālos apstākļos dažādā pakāpē notikusi to pārveidošanās par karbonātu garozām. Tādas plānslīpējumos novērotas mikrotekstūras kā mikrītiska dolomīta kunkuļi, “peldošo” kvarca graudu tekstūras, sīkslāņotās josliņas un pizoīdi, bieži sakārtoti arī apgrieztajā g…