Search results for "augsnes"
showing 10 items of 60 documents
Augsnes faktoru ietkeme uz zemes izmnatošanas struktūru Ukru pagastā
2016
Latvijā pēdējā gadsimta laikā ir vērojama periodiska zemes lietojuma veida mainība, ko ir ietekmējuši dažādi sociālie, ekonomiskie un politiskie aspekti. Lauksaimniecības zemju apmežošanās ir viens no procesiem, kas raksturo zemes izmantošanas struktūras maiņu, kas aktuāls ir kļuvis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un visizteiktāk ietekmē marginālās teritorijas. Salīdzinoši maz pētījumi ir veikti, kas ietvertu arī augsnes faktoru ietekmi uz apmežošanās procesiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā augsnes faktori ir ietekmējuši zemes izmantošanas struktūru Ukru pagastā, kā arī papildus novērtēt sociālpolitisko procesu ietekmi, lai varētu labāk izprast teritorijas kopējo ainu. Pētījuma r…
Oglekļa krājumu ģeogrāfiskās izplatības raksturojums augsnes virskārtā lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Latvijā, LUCAS 2009 projekta piemērā
2016
Sauszemes sistēmā augsne ir pasaulē lielākā oglekļa krātuve, kam ir liela nozīme augsnes kvalitātes nodrošināšanā un pārtikas ražošanā. Organiskā oglekļa samazināšanās ir viens no augsnes degradācijas riskiem. Turklāt oglekļa piesaiste augsnei ir ļoti nozīmīga loma klimata mainības mazināšanā, tādēļ ir nozīmīgi noskaidrot, kādi ir organiskā oglekļa krājumi un dinamika. Maģistra darbā veiktais pētījums ir aktuāls, jo Latvijā līdz šim nav analizēti un raksturoti augsnes organiskā oglekļa krājumi, to izplatības ietekmējošie faktori augsnes virskārtā lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, turklāt darba ietvaros izstrādātie metodiskie risinājumi sniedz iespējas nākotnē modelēt augsnes organiskā ogl…
Zālāju biomasa un tās noteikšanas iespējas Vidzemes augstienes centrālajā daļā
2019
Augsnes nosaka zālāju telpisko izplatību, to īpašības ir viens no galvenajiem zālāju kvalitāti un ilgtspējīgu apsaimniekošanu ietekmējošiem faktoriem. Zālāju ekosistēmas nodrošina vitāli svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, kuri atkarīgi no augsnes īpašībām. Zālāju biomasa ir viens no pakalpojumiem, kas ir relatīvi maz pētīts, bet tam ir milzīgs pielietošanas potenciāls ne tikai lauksaimniecībā kā lopbarībai, bet arī kā alternatīvajam bioenerģijas ieguves veidam. Pētījuma mērķis ir noskaidrot zālāju biomasas telpiskās izplatības noteikšanas un prognozēšanas iespējas, izmantojot zālāju klases un augsnes faktoru nozīmi, lai šo informāciju integrētu zālāju ekosistēmu biomasas vērtēšanā, plānošanā…
Metodoloģijas iestrādnes pārmitro lauksaimniecības zemju noteikšanai no tālizpētes datu avotiem
2019
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt lāzerskenēšanas datu un multispektrālo satelītainu izmantošanu pārmitru lauksaimniecības zemju identificēšanā, izstrādājot metodiku digitālā reljefa modeļa un dažādu spektru satelītainu apstrādē un kombinēšanā, lai izveidotu prognostisko modeli rastra kartes formātā. Pētījuma teritorijas veido 12 lauksaimniecības zemes Latvijas centrālajā un rietumu daļā, kuras ir uz dažādiem kvartāra nogulumu tipiem, ar dažādu zemes lietojuma veidu un meliorācijas stāvokli. Dati prognostiskā modeļa izveidošanai tika iegūti no 200 parauglaukumiem 10 pētījuma teritorijās un analizēti, izmantojot lineārās regresijas modeli. Kombinējot datu slāņus ar labākajiem rezultātiem lin…
Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā
2016
Maģistra darbs „Augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas Latvijā” ir veltīts augsnes sasaluma dziļumu atšķirību raksturošanai Latvijas teritorijā, un to ietekmējošo faktoru noteikšanai. Pētījuma mērķis ir izvērtēt augsnes sasaluma dziļuma ilglaicīgās izmaiņas saistībā ar klimata mainību Latvijas teritorijā. Iegūtie rezultāti liecina, ka periodā no 1966. līdz 2015.gadam, mēnešu skaits, kuros augsnes sasaluma dziļums nepārsniedz 20 cm atzīmi, ir būtiski palielinājies 3 stacijās. Tāpat 3 stacijās ir būtiski samazinājies maksimālais sasaluma dziļums. Pētījums apstiprina augsnes sastāva un ģeogrāfiskā novietojuma ievērojamo ietekmi uz sasaluma dziļumu Latvijā.
Dabisko zālāju augšņu daudzveidība Vidzemes centrālajā daļā
2015
Dabisko zālāju platību samazināšanās ir ļoti aktuāla pēdējos gados Latvijas teritorijā, t.sk. Vidzemes centrālajā daļā. Viens no nozīmīgākajiem zemes izmantošanas struktūras ietekmējošiem faktoriem ir augsnes daudzveidība. Tādēļ bakalaura darba mērķis - raksturot Vidzemes centrālajā daļā izplatītāko dabisko zālāju augšņu daudzveidību, augsnes īpašības, to ietekmējošos faktorus un augsnes veidošanās procesus. Bakalaura darbā iegūtie rezultāti parādīja, ka Vidzemes centrālajā daļā izplatītie dabiskie zālāji raksturojami ar relatīvi lielu augšņu daudzveidību, ko nosaka augsnes veidošanās faktori un procesi, kas atspoguļojas augsnes īpašībās un auglībā un tādejādi ietekmē dažādu zālāju tipu izp…
Apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekme uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās
2018
Purviņa, R. “Apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekme uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās”. Bakalaura darbs, Rīga, Latvijas Univeristāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 42 lpp. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekmi uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās. Darbā ir apkopota informācija par aitu ganīšanās ietekmi uz veģētāciju, kā arī augsnes faktoru nozīmi veģetācijai un augu sugu daudzveidībai. Pētījumā secināts, ka nozīmīgi faktori augu sugu daudzveidībai ir apsaimniekošana un augsnes faktori. Atslēgvārdi: aitu ganības, veģetācija, augsnes faktori.
Ilggadīgo zālāju augšņu un to īpašību raksturojums z/s “Sita” un z/s “Stirnas”
2019
Pēdējo gadu laikā Latvijā, tāpat kā visā Eiropā strauji samazinās dabīgo un daļēji dabīgo zālāju platības. Zālāju kvalitāte un izplatība ir atkarīga no augsnēm uz kurām tie sastopami, tādēļ, ir svarīgi izzināt augsni ietekmējošos faktorus un īpašības, lai būtu iespējams izstrādāt ieteikumus zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Augsnes faktorus ietekmē reljefs, mitruma apstākļi, kā arī cilvēku antropogēnā darbība. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot augšņu un to īpašību ģeogrāfiskās likumsakarības saistībā ar dabas faktoriem un cilvēka saimniecisko darbību ilggadīgajos zālājos lokālā mērogā Z/S „Sita” un Z/S “Stirnas”, lai izstrādātu rekomendācijas zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Pēt…
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.