Search results for "bioloģija"
showing 10 items of 1141 documents
Gludenās čūskas Coronella austriaca un citu rāpuļu sugu izplatība un apdzīvotie biotopi Ķemeru Nacionālā parka Slokas un Vecajā purvos
2013
Latvijā īpaši aizsargājama gludenā čūska līdz šim ir maz pētīta. Šī pētījuma mērķi bija izpētīt gludenās čūskas un tās barības objektu - citu rāpuļu sastopamību, izplatību, biotopus un to pārklāšanos Slokas un Vecajā purvos. Visbiežāk šeit sastopama ir trauslā glodene, visretāk - parastā odze, bet gludenā čūska, parastais zalktis un pļavas ķirzaka - vidēji bieži. Gludenā čūska apdzīvo teritorijas centrālo daļu, zalktis - dažādas vietas pie ūdenstilpnēm, bet pārējie izplātīti vienmērīgi. Gludenā čūska apdzīvo ekotopus un biotopus agrā sukcesijas stadijā, odze - traucētus kūdreņus, zalktis biežāk novērots netraucētos mežos, pļavas ķirzaka - mežos un mežmalās, bet glodene - ceļmalās joslās un …
NEC1 nozīme auksīna atkarīgajās atbildēs miežiem
2011
Hipersensitīvā atbilde (HA) ir lokalizēta šūnu bojāeja infekcijas vietas tuvumā. Miežu mutantam nec1, kas satur mutāciju ciklisko nukleotīdu regulētā jonu kanāla 4 gēnā, ir nekrotisks fenotips un HA trūkums. Pēc bakalaura darba datiem, atvārsnīšu analīze uzrāda mutanta nec1 neadekvātu reakciju uz auksīnu salīdzinot ar vecākaugu ‘Parkland’. Darba mērķis ir noskaidrot NEC1 lomu auksīna atkarīgajās atbildes reakcijās miežos. Noteica auksīna daudzumu miežos, auksīna ietekmi uz sakņu augšanu un attīstību, ar auksīna biosintēzi un signālceļiem saistīto gēnu ekspresiju un izturību pret Pseudomonas syringae pv. tomato. Konstatēja, ka mutantam nec1 ir palielināts auksīna daudzums, izmainīta sakņu at…
Lonicera caerulea subsp. pallasii (Ledeb.) Browicz. ekoloģija un izplatība Latvijā
2014
Vispiemērotākās vietas augšanai Pallasa sausserdim ir Baltijas jūras piekrastē sausos, smilšainos mežos, galvenokārt, silos un mētrājos. Darba aktualitāte ir noskaidrot un izpētīt kādās augu sabiedrībās Pallasa sausserdis ir sastopams un apzināties tās izplatības areāla robežas Latvijā. kā arī apzināt tā atradnes. Kursa darba mērķis bija novērtēt pašreizējo izplatību Latvijā un kādos biotopos ir sastopams. Kā arī kādās augu sabiedrībās Pallasa sausserdis ir sastopams. Tika aplūkoti LU Bioloģijas fakultātes un LU Bioloģijas institūta herbāriji Lonicera caerulea subsp. pallasii. Herbārijiem precizēja sugas piederību. Balstoties uz informāciju, kas iegūta no herbārijiem, precizēja datus par sa…
Anatomiski-fizioloģisko parametru izmaiņas sējas kaņepēs (Cannabis sativa L.) slāpekļa mēslojuma ietekmē
2014
Kaņepes mūsdienās ir izejviela ar plašu rūpniecisko potenciālu. Lai gan tām ir raksturīgs augsts ražīgums, tiek meklētas iespējas kā ražību palielināt. Literatūrā ir pretrunīgi dati par slāpekļa ietekmi uz sējas kaņepju šķiedras daudzumu un fizioloģisko procesu izmaiņām augos. Darba mērķis: noskaidrot dažādu slāpekļa mēslojuma devu ietekmi uz sējas kaņepju Cannabis sativa L. stumbra anatomisko uzbūvi un fotosintēzi raksturojošu procesu norisi augā, šķiedras un sēklu ražu. Mērķa sasniegšanai izgatavoja kaņepju stumbra anatomiskos griezumus, izmantojot mikrotomu Leica RM 2145. Hlorofila daudzumu noteica ar hlorofilmetru Minolta SPAD-502, hlorofila a fluorescenci mērīja ar Handy PEA ierīci. La…
Salacas upes baseina ihtiofauna
2013
Bajinskis J. 2013. „Salacas upes baseina ihtiofauna”. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultāte, 64 lpp. Šī maģistra darba mērķis ir izpētīt ihtiofaunas daudzveidību un zivju sabiedrību struktūru Salacas upes baseinā. Darbā veikta tādu ekoloģisko faktoru, kā upes sateces baseina platības, ūdens temperatūras, izšķīdušā skābekļa daudzuma, krituma, ezeru un biotopu ietekmes uz zivju sabiedrību struktūru analīze. Pētījums balstās uz zivju monitoringa datiem, kas ievākti laika periodā no 1993. līdz 2012. gadam 27 Salacas baseina upēs, 60 parauglaukumos. Salacas baseina upēs zivju uzskaitē ar elektrozvejas metodi noķertas 30 zivju un divas nēģu sugas. Kā dominējošās sugas …
Roku smalko kustību un perifēriskā redzes leņķa saistība ar jauniešu fiziskās aktivitātes līmeni
2014
Bakalaura darba mērķis bija novērtēt atšķirīga fizisko aktivitāšu līmeņa ietekmi uz jauniešu smalko roku kustību un perifērās redzes leņķa rādītājiem. Eksperimentā piedalījās 18 jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Fizisko aktivitāšu novērtējumam darbā izmantoja 2 aptaujas: pielāgotu Bekes aptauju un vispārīgāku aptauju par fiziskās aktivitātes novērtējumu. Perifēriskā redzes leņķa un smalko roku kustību parametri tika reģistrēti ar "Vīnes Testa Sistēmu". Rezultāti neapstiprina fizisko aktivitāšu līmeņa būtisku ietekmi uz uzdevumu rezultātiem. Fiziski aktīviem jauniešiem būtiski labāks rezultāts ir Roku statiskas turēšanas parametrā Kopējais kļūdu skaits. Turpmākiem pētījumiem nepieciešams…
Māla, keramikas granulu un baktēriju mijiedarbības pētījumi
2011
Darbā tika pētīti gan neapstrādāti pulverveida māli, gan arī no dažāda veida māliem iegūtā šūnainā keramika. Eksperimentos tika noteikta pH, jonu spēka un biomasas koncentrācijas ietekme uz baktēriju adhēziju pie māla un šūnainās keramikas granulām. Noskaidrots, ka adhēzija notiek uz visām pētītajām granulām un māliem, kas iegūti no Liepas, Lodes un Prometeja atradnēm vai iegādāti veikalā, tomēr no pētītajiem šūnainās keramikas materiāliem tikai Lodes granulas ir piemērotas dzīvu šūnu imobilizācijai. Prometeja mālu granulām ūdens vidē piemīt baktericīda iedarbība. Tā ir mazāk izteikta Liepas granulām, bet nepiemīt Lodes granulām. Darbā skaidroti baktericīdās iedarbības iespējamie mehānismi.…
Vēža šūnu ekstracelulāro vezikulu frakcionēšana un raksturošana
2014
Ekstracelulārās vezikulas (EV) piedalās šūnai nevajadzīgo proteīnu aizvākšanā, starpšūnu komunikācijā, piemēram, pārnesot RNS, kā arī vīrusu daļiņu izplatīšanā. Pētījumi ir parādījuši, ka audzēju šūnu izdalītās vezikulas spēlē nozīmīgu lomu vēža attīstībā un tās var kalpot par biomarķieriem. Darba mērķis bija raksturot un salīdzināt plaušu vēža šūnu līniju COR-L23 izdalīto eksosomu un mikrovezikulu bagātinātas frakcijas, kā arī RNS saturu tajās. Pielietojot diferenciālcentrifugāciju un gēlfiltrāciju, tika iegūtas tīras eksosomu un mikrovezikulu frakcijas, kas tika apstiprinātas ar TEM un Western blotu. Pētījumā tika noskaidrots, ka rRNS daudzums vezikulās, salīdzinot ar šūnām, ir niecīgs. T…
Etilspirta kā papildus oglekļa avota ietekme uz denitrifikāciju un sērūdeņraža veidošanos notekūdeņu attīrīšanas anaerobajā stadijā
2014
Darbā pētīta etilspirta kā papildus oglekļa avota ietekme uz denitrifikāciju un sulfātu redukciju farmaceitisko notekūdeņu denitrifikācijas etapā. Eksperimenti veikti četros variantos – trijos tika pievienots dažādas koncentrācijas etilspirts, bet ceturtajā netika pievienots. Atkarībā no kopējā slāpekļa sākotnējās koncentrācijas notekūdeņu paraugā tika pievienots 0,004-0,0034 % etilspirta. Slāpekļa savienojumu redukcija notika proporcionāli pievienotajam etilspirta daudzumam. Anaerobā vidē slāpekļa redukcija notika tikai uz nitrātu rēķina, bet zemā izšķīdušā skābekļa vidē vienlaicīgi notika nitrifikācija un denitrifikācija. Darbs izstrādāts A/S „Grindeks” notekūdeņu attīrīšanas iecirknī. At…
Pelēko kāpu attīstība sukcesijas gaitā Užavas dabas liegumā
2014
Pelēkās kāpas ir vieni no apdraudētākajiem biotopiem Eiropā un to efektīvai aizsardzībai ir nepieciešams izzināt to vēsturi un aizaugšanas dinamiku konkrētos piekrastes posmos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot Užavas dabas lieguma pelēko kāpu biotopu aizaugšanas tempu un apjomu. Izvirzīta hipotēze, ka straujākā pelēko kāpu aizaugšana notikusi pēdējo 25 gadu laikā. Dabas liegumā „Užava” iekārtoti 13 parauglaukumi kokaudzes, apauguma un veģetācijas pētījumiem. Tajos veikti koku urbumi un gadskārtu mērījumi. Veģetācijas datiem veikta NMDS analīze. Analizēti dažādu laiku kartogrāfiskie materiāli, salīdzinot piekrastes kāpu aizaugumu dažādos laika periodos. Rezultāti parāda, ka straujākā aizaugšana…