Search results for "cesija"
showing 10 items of 23 documents
Kaļķaino zāļu purvu veģetācijas sukcesija Engures ezera dabas parkā
2015
Eiropā kaļķainu zāļu purvu platības pēdējā gadsimta laikā ir strauji sarukušas, jo tās netiek atbilstoši apsaimniekotas. Dabiskās sukcesijas gaitā šie biotopi aizaug ar kokiem, krūmiem un graudzālēm. Šī tendence vērojama arī Engures ezera dabas parka kaļķainos zāļu purvos. Viena no dabas parka zāļu purvu lielākajām vērtībām ir augstā orhideju sastopamība. Darba mērķis ir noskaidrot sukcesijas ietekmi uz augu sabiedrībām un orhideju cenopopulācijām. Pētījuma ietvaros aprakstīti 787 veģetācijas parauglaukumi. Biežāk sastopamajām orhideju sugām novērtēta vitalitāte un sastopamība. Dabas parka zāļu purva kvalitāte vērtējama kā vidēja, savukārt orhideju vitalitāte kā zema līdz vidēja, bet sastop…
Kontrolētas degšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari: Oribatida) sugu sabiedrībām un sukcesija divu gadu periodā priežu mētrājā, aizsargājamo aina…
2020
Mežu degšanai ir būtiska loma barības vielu apritē un bioloģiskajā daudzveidībā. Bruņērces (Acari: Oribatida) ir svarīgi organisko vielu noārdītāji. Kontrolēta dedzināšana var sniegt vērtīgu informāciju par post–pirogēnas sukcesijas procesu. Darba mērķis ir noskaidrot degšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, veģetāciju un augsnes parametriem priežu mētrājā un sukcesiju divu gadu periodā. Pēc degšanas konstatēts būtisks indivīdu blīvuma un daudzveidības samazinājums, bet divu gadu laikā tie būtiski palielinās. Apstiprināts, ka sugu sabiedrības pēc degšanas veido sugas, kam ir raksturīgs augsts indivīdu blīvums pirms traucējuma. Novērotas būtiskas veģetācijas un abiotisko faktoru (re…
Pašnoteikšanās tiesību izmantošanas problemātika: Kurdu gadījuma analīze
2017
Darbs ir nosaukts - “Pašnoteikšanās tiesību izmantošanas problemātika: Kurdu gadījuma analīze”. Šī darba uzdevums ir analizēt kurdu nācijas iespējas izmantot pašnoteikšanās tiesības, ņemot vērā viņu unikālo ģeogrāfisko stāvokli. Šī darba ietvaros autore centīsies noskaidrot to, vai kurdu nācija ir gana homogēna, lai spētu izvirzīt prasību par iespējamu Kurdistānas valsts izveidi tās iedomātajās robežās. Lai to noskaidrotu tiks izmantoti starptautiskie likumi un normas. Rezultātā tiks secināts tas, ka, lai gan kurdu etniskā identitāte ir spēcīga, tomēr šī nācija ir pārlieku sadrumstalota, lai pretendētu uz savas valsts iegūšanu kā vienota nācija.
Pašnoteikšanās tiesības un robežu negrozāmība: Krimas un Kosovas gadījumu salīdzinājums
2016
Darba nosaukums ir- „Pašnoteikšanās tiesības un robežu negrozāmība: Krimas un Kosovas gadījumu salīdzinājums”. Šī darba uzdevums ir novērtēt Krimas iedzīvotāju spēju izmantot pašnoteikšanās tiesības, analizējot pašnoteikšanās tiesības un valsts teritoriālas integritātes principus. Krimas gadījums tiks salīdzināts ar Kosovas gadījuma kontekstu. Darba mērķi ir: noteikt pašnoteikšanās tiesību izmantošanas prasības un ierobežojumus, un balstoties uz gadījumu izpēti, noteikt vai Krimas iedzīvotāji bija tiesīgi izmantot pašnoteikšanās tiesības. Analizējot Krimas konfliktu vēsturi tika secināts, ka Krimas iedzīvotāji nebija tiesīgi izmantot pašnoteikšanās tiesības, jo viņu ceļš uz secesiju nesakrī…
Veģetācijas maiņa 80 gadu periodā mežaudzēs Moricsalas dabas rezervātā
2015
Maģistra darbs izstrādāts Moricsalas dabas rezervātā, kas dibināts 1912. gadā, atkārtojot J.V.Grošinska 1932. gada darbu „Moricsalas meža tipi”. Pirms tam 30% salas platības tika izmantotas siena ieguvei vai kā meža ganības. Dati ievākti 2012.-2014. gadā 20 ilglaicīgos parauglaukumos 50*50m platībā. Darba mērķis ir raksturot izmaiņas Moricsalas mežu biotopu veģetācijā un noskaidrot ilglaicīgu mežu augu sugu ekoloģiskās īpašības. Rezultāti parāda, ka kokaudzē nenotiek ozola atjaunošanās, to nomaina liepa, bet bērzu un priedi – egļu audzes, tādējādi saglabājot heterogenitāti. Lakstaugu stāvā parādās tipiskas mežu sugas, ģeofīti, strestolerantas, mirmekohoras, ienāk retas un aizsargājamas un s…
Apbūves tiesību īstenošana Latvijas ostās.
2019
Ar 2017. gada 1. janvārī arī Latvijas lielākajās ostās Rīgā, Ventspilī un Liepājā tiek uzsākta apbūves tiesības piemērošana. Ostu speciālā regulējuma un apbūves tiesības kolīzijas rezultāta rodas virkne neskaidrību par apbūves tiesības piemērošanas apjomu un turpmāku būvniecību ostā. Darbā tiek analizēta apbūves tiesības piemērošanai būvniecībai uz valsts, pašvaldības, ostas pārvaldei piederošas un privātpersonām piederošas zemes. Kā arī tiek skatīta ostai raksturīgu ēku un būvju būvniecības specifika, piemērojot apbūves tiesību. Darbā tiek salīdzināta un vērtēta koncesijas un apbūves tiesība piemērotība būvniecībai ostā. Apbūves tiesības regulējums nav nevainojams, tādēļ autore piedāvā pra…
Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku un priekšaugu sugas
2017
Krēsliņa V. 2017. Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku, priekšaugu sugas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot aramzemē ierīkotā eksperimentālā kokaugu stādījumā izveidojušos lakstaugu sugu sastāva izmaiņas kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos laikā no trešā līdz piektajam gadam pēc stādījuma ierīkošanas. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras atsevišķi kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos, kā arī kā to ietekmējušas agrāk kultivētās sugas. Apkopojot datus par kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos sastopamajām lakstaugu sugām katrā n…
Augsnes faktora nozīme lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā Pasienes pagastā
2017
Bakalaura darba pētījums ir veikts Latgales augstienes dienvidaustrummos, Pasienes pagastā, kur pēdējo 50 gadu laikā ir novērojams lauksaimniecībā izmantojamo zemju pamešana un aizaugšana ar mežu. Bakalaura darba pētījuma mērķis ir analizēt Pasienes pagasta lauksaimniecības platību aizaugšanā dominējošo kokaugu sugu saistību ar augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām trūdvielu akumulācijas horizontā. Pētāmā teritorija ir 310 ha liels nogabals ar viegli vilņotu reljefu uz Mudavas pauguraines un Zilupes līdzenuma robežas. Pētījumā izmantoti veģetācijas apraksti un augšņu analīžu dati no 36 parauglaukumiem. Zemes izmantošanas maiņa pētīta, izmantojot aeroainas no 1954. līdz 2014. gadam. Pēt…
Saistība starp briofītu funkcionālajām grupām, substrātu īpašībām un mežau augu sabiedrībām Moricsalas dabas rezervātā
2013
Anotācija Darba mērķis ir noskaidrot substrāta parametru ietekmi uz briofītu sugu bagātību, sugu sastopamību un sugu sadalījumu pa funkcionālajām grupām (dzīves formu un dzīves stratēģiju) dažādās meža augu sabiedrībās, kā arī izpētīt sūnu sugu sastāva mainību Moricsalā pēdējo 100 gadu laikā. Par pētāmo teritoriju izvēlēts Moricsalas dabas rezervātā, kas ir senākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā un ilgstoši neskartās dabas dēļ īpaši piemērota sūnu ekoloģijas izpētei. Pašlaik bagātīgu sūnu sugu sastopamību uz pētītajiem substrātiem nodrošina koku sugas ar atšķirīgu mizas reakciju, dažāda garuma un apkārtmēra kritalas, heterogēns koku sugu sastāvs. Pēdējo 100 gadu laikā Moricsalas meža …
Cesijas priekšmets
2018
Cesijas rezultātā notiek saistību tiesību pāreja no vienas personas otrai, tomēr ne visas saistības var cedēt, sakarā ar to, ka likumā skaidri nav noteikts kādas saistības var un kādas nevar būt par cesijas priekšmetu arī praksē nav viennozīmīgas skaidrības par cesijas priekšmetu. Bakalaura darbā ir pētīts cesijas priekšmeta jēdziens, veidi un ierobežojumi, kā arī šādu darījumu sekas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot iespējamos cesijas priekšmetus, pētījums ir vērsts uz pašreizējā normatīvo aktu regulējuma izpētīšanu nevis tiesisko uzlabojumu ieteikumiem. Darba rezultātā autors nonāca pie dažādām atziņām par to, kādus prasījumus var cedēt un kādi ierobežojumi pastāv cesijai.