Search results for "daļiņas"
showing 10 items of 46 documents
Atmosfēras piesārņojuma dozimetriskais novērtējums
2022
Bakalaura darba “Atmosfēras piesārņojuma dozimetriskais novērtējums” ir apkopota zinātniskā literatūra par atmosfēras piesārņojumu pilsētvidē, tā ietekmi uz cilvēku veselību, meteoroloģisko parametru ietekmi uz gaisa kvalitāti, maršruta izvēles nozīmi, lai mazinātu uzņemto gaisa piesārņojuma daudzumu. Darba praktiskajā daļā veikti mērījumi piesārņotājiem PM2.5, PM10, PM1 un gaistošajiem organiskajiem savienojumiem laika periodā no 03.10.2021. līdz 14.04.2022. dažādās nedēļas dienās un ekspozīcijas laikos. Mērījumi veikti, izmantojot personificētu gaisa piesārņojuma mērītāju dozimetru. Iegūtie piesārņojošo vielu koncentrāciju mērījumi analizēti, izmantojot korelāciju analīzi un dispersijas a…
Sulfurēta poli(ēterēterketona) un cirkonija nanodaļiņu kompozītmembrānu sintēze un to fizikālķīmisko īpašību analīze
2016
Sulfurēta poli(ēterēterketona) un cirkonija hidrogēnfosfāta nanodaļiņu kompozītmembrānu sintēze un to fizikālķīmisko īpašību analīze. Markus M., zinātniskais vadītājs Dr.ķīm. Guntars Vaivars, konsultants Dr. h. ķīm., prof. Andris Zicmanis. Maģistra darbs, 57 lappuses, 94 attēli, 9 tabulas, 51 literatūras avots, 3 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā sintezētas modificēta poli(ēterēterketona) membrānas un to kompozītmembrānas ar cirkonija hidrogēnfosfāta daļiņām, ko paredzēts izmantot degšūnās. Īpaša uzmanība veltīta tādas kompozītmateriāla koncentrāciju attiecību atrašanai, kas nodrošina kvalitatīvu membrānu iegūšanu ar uzlabotām īpašībām tālākas izmantošanas iespējām, kā arī pētīta ultraskaņa…
POLIMĒRU UN VOLFRAMĀTU NANODAĻIŅU HIBRĪDU SISTĒMU PĒTĪJUMI RENTGENSTARU DETEKTORU IZVEIDEI
2021
Šajā darbā tika veikti pētījumi ar hibrīdām organisko-neorganisko vielu plāno kārtiņu sistēmām, ar mērķi detektēt uz tām krītošo rentgenstaru starojumu. Hibrīdās sistēmas tika veidotas no neorganiskām vielām - dažādu smago metālu (kadmija, cinka, niķeļa, stroncija, kalcija, kobalta) volframātu nanodaļiņām, un dažādām organiskajām vielām – poli(3-heksiltiofēn-2,5-diila) jeb P3HT, 4-(3’-fenil-3’H-ciklopropa[8,25](C61-D5h()6))[5,6]fullerēn-3’-il)butānskābes metilestera jeb PCBM(fulerēns), PVK jeb poli-vinilkarbozola un poli(3,4-etilēndioksitiofēna) polisterēna sulfāta jeb PEDOT:PSS, kuri visi ir organiskie pusvadītāji. Ar šīm vielām tika veidotas dažādas plāno kārtiņu struktūras un veikta to a…
Antimikrobiālo virsmu efektivitāte atkarībā no mikroorganismu fizioloģiskā stāvokļa
2020
Esošā pētījuma uzdevums ir salīdzināt vara nanodaļiņu antimikrobiālā pārklājuma iedarbības efektivitāti uz divām baktēriju sugām, to trijos fizioloģiskajos stāvokļos, kā arī novērtēt izmantotās metodoloģijas piemērotību mērķa sasniegšanai. Mērķa sasniegšanai testēja vara nanodaļiņu antimikrobiālā pārklājuma ietekmi uz Pseudomonas putida un Staphylococcus epidermidis kultūrām, to eksponenciālās augšanas fāzē, stacionārajā fāzē un uz kultūrām, kuras tika audzētas uz agarizētās barotnes. Testēšanas metodoloģija tika iepriekš aprobēta LU MBI organizētā AMiCi (CA15114 – Anti-Microbial Coating Innovation to prevent infectious diseases) Training School “Assessment of the effecticity of antimicrobi…
Metālisko un heterogēno nanodaļiņu iegūšana ar lāzera ablācijas metodi šķidrumā
2017
Metāliskas kodola-apvalka nanodaļiņas ir jauns inovatīvs un perspektīvs materiālu veids. To izmantošanas iespējas ir plašas, ieskaitot pielietojumus triboloģijā un ūdens elektrolīzē. Īpaši prioritārais nanodaļiņu iegūšanas ar lāzera starojuma palīdzību veids ir impulsa lāzera ablācijas metode. Darbā tiek izpētīta metālisko mērķu lāzera ablācija šķidrumos, kā arī apskatīti lāzera ablācijas metodes fizikālie pamati. Šīs metodes priekšrocības ir, ka pastāv iespēja iegūt galaproduktu bez piemaisījumiem un sakārtot iegūtās nanodaļiņas ar elektriskā lauka palīdzību, lai iegūtu noteikto struktūru. Iegūtās metāliskās nanodaļiņas tiek raksturotas ar skenējošas elektronu mikroskopijas, transmisijas e…
Neaktivētu un F-aktivētu silīcija dioksīda nanodaļiņu sintēze
2019
Neaktivētu un F-aktivētu silīcija dioksīda nanodaļiņu sintēze. Taranda K., zinātniskie vadītāji M.Sc.Chem. Bite I. un docente Dr. Chem. Ancāne I. Bakalaura darbs, 53 lappuses, 35 attēli, 3 tabulas, 70 literatūras avoti, 4 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā veica neaktivētu un ar fluoru aktivētu (“F-aktivētu”) silīcija dioksīda nanodaļiņu sintēzi un pētīja fluora koncentrācijas ietekmi uz silīcija dioksīda nanodaļiņu morfoloģiskajām un fizikālajām īpašībām. Lai iegūtu pēc iespējas mazākas nanodaļiņas, silīcija dioksīda nanodaļiņu sintēzei izmantoja ultraskaņas asistēto sola-gēla metodi. SiO2 nanodaļiņu struktūru un morfoloģisko īpašību raksturošanai izmantoja rentgenstaru difraktometriju, Ram…
Sārmu metālu piemaisījumu ietekme uz amorfa silīcija dioksīda optiskajām īpašībām
2019
“Sārmu metālu piemaisījumu ietekme uz amorfa silīcija dioksīda optiskajām īpašībām”. Leimane M., zinātniskie vadītāji M.Sc.Chem. Bite I. un docente Dr.Chem. Ancāne I. Bakalaura darbs, 63 lapas, 41 attēli, 6 tabulas, 62 literatūras avoti, 6 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika sintezētas tīras un ar dažādām sārmu metālu koncentrācijām (0,1 – 1,0 mol%) leģētas SiO2 nanodaļiņas, izmantojot sola-gēla sintēzes metodi. Elementu sastāvs tika noteikts ar enerģijas dispersīvo rentgenstaru spektroskopijas mikroanalīzi, struktūru un morfoloģisko īpašību noteikšanai tika izmantotas: rentgenstaru difraktometrija, skenējšais elektronu mikroskops, transmisijas elektronu mikroskops, Furjē transformācijas…
Nanodaļiņu noteikšana ar viendaļiņu induktīvi saistītās plazmas masspektrometrijas metodi pārtikas produktos
2021
Nanodaļiņu noteikšana ar viendaļiņu induktīvi saistītās plazmas masspektrometrijas metodi pārtikas produktos. Nečiporenko A., zinātniskais vadītājs Dr.chem. prof. Vadims Bartkevičs. Maģistra darbs, 46 lappuses, 24 attēli, 17 tabulas, 64 literatūras avoti, 13 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā apkopota zinātniskā literatūra par nanodaļiņām, kas ietver to īpašības, toksiskumu, izplatību, pielietojumu, noteikšanas metodes un izmantošanu pārtikā. Literatūras daļā ir ietverts apkopojums par TiO2, Ag, ZnO un SiO2 nanodaļiņām. Darbā ir veikta TiO2, Ag, ZnO un SiO2 nanodaļiņu noteikšana pārtikas produktos ar SP-ICP-MS metodi, kā arī SP-ICP-MS instrumentālās metodes verificēšana ar Au nanodaļiņām.
Changes in atmospheric pollutants during COVID-19
2022
Bakalaura darba “Atmosfēras piesārņojuma izmaiņas COVID-19 laikā” mērķis –Identificēt un izpētīt ar COVID-19 pandēmiju saistītās izmaiņas, konkrēti, pārvietošanās ierobežojumu un dzīves veida izmaiņu, ietekmi attiecībā uz atmosfēras piesārņojuma koncentrāciju rādītājiem Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā. Pētījumā analizēti dati no Latvijas Ģeoloģijas un Meteoroloģijas (LVĢMC) centra novērojumu stacijām. COVID-19 pandēmijas ietekme bija jūtama visā pasaulē, tostarp arī Eiropā, jo ārkārtas stāvokļa un pārvietošanās ierobežojumu rezultātā bija vērojamas izmaiņas emisiju dinamikā atmosfērā. Sakarā ar izmaiņām darba norisē un darbinieku pāreju uz attālināto darbu, kā arī mācību un studiju p…
Atmosfēras piesārņojuma līmeņa izmaiņu novērtējums pirotehnisko līdzekļu lietošanas laikā
2017
Pirotehnisko līdzekļu radītās emisijas veido nozīmīgu atmosfēras īstermiņa piesārņojumu. Šis piesārņojums ir saistāms ar aerosolu, metālu un citu ķīmisko vielu koncentrāciju paaugstināšanos atmosfērā. Aerosolu daļiņu, īpaši smalko (<2,5 µm), palielināšanās uguņošanas laikā var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, jo smalkākās daļiņas ir spējīgas iekļūt cilvēka plaušu alveolās, līdz ar to palielinot iespējamību saslimt, piemēram, ar elpceļu, sirds un asinsvada slimībām. Izmantojot cieto daļiņu vairākkanāu lāzerskaitīšanas iekārtu, deviņas reizes septiņās vietās dažādos laika posmos tika veikti aerosolu daļiņu mērījumi uguņošanas laikā. Mērījumi tika veikti 2016. gada 9., 21. maijā, 18. no…