Search results for "daba"
showing 10 items of 524 documents
Rīgas līča fitoplanktona struktūras izmaiņas vides faktoru ietekmē
2011
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Ixodes ricinus L. un Ixodes persulcatus P.Sch. (Acari: Ixodidae) izplatība, to pārnēsāto infekcijas slimību nozīme un molekulārā epidemioloģija Latvi…
2007
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Retīnskābes ietekme uz TGFβ2 proteīna un mRNS sintēzi kardiovaskulārās sistēmas agrīnās attīstības stadijās in vito un in vitro
2011
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Proteobaktēriju neklasiski sekretējamo olbaltumvielu sekvenču diskriminatīvās pazīmes
2011
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Pašatjaunošanās un paātrinātas novecošanās attiecības normālās un vēža šūnās pēc DNS bojājuma
2015
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēta ģenētiskie riska faktori Latvijas populācijā
2014
Anotācija Darbs ietver pētījumus par riska gēnu lokusos esošo biežo variantu saistību ar 2.tipa cukura diabētu (T2D) un aptaukošanos Latvijas populācijā. Pētījumu parādīja, ka potenciāli funkcionāls variants AGRP asociējas ar paaugstinātu ĶMI. Savukārt, adiponektīna gēna rajonā esošie varianti nav uzskatāmi par būtiskiem aptaukošanās un T2D riska faktoriem mūsu populācijā, bet iespējams ir iesaistīti kardiovaskulāro saslimšanu patoģenēzē. Varianti TCF7L2 ir nozīmīgi T2D riska faktori pacientiem ar normālu ķermeņa svaru. Iegūtie dati papildina informāciju par FTO un TMEM18 rajonos esošo adipozitātes riska variantu saistību ar T2D neatkarīgi no to ietekmes uz izmaiņām ĶMI. Varianti FTO ceturt…
Parastā ozola koksnes veidošanās un tās saistība ar klimatiskajiem faktoriem Latvijā
2013
Darbs ir izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloăijas fakultātē no 2008. gada līdz 2013. gadam. Šajā darbā ir analizēta parastā ozola (Quercus robur L.) augšanas saistība ar klimatiskajiem faktoriem Latvijā (43 vietas), izmantojot dendrohronoloăijas un dendroekoloăijas metodes. Klimata ietekmes novērtējumam, izmantoja divus atšėirīgus gadskārtu mērījumus: gadskārtu platumu un pavasara koksnes traheju dobumu laukumu. Ozola augšana uzrādīja atšėirības gar austrumu-rietumu gradientu saistībā ar klimata kontinentalitāti. Balstoties uz šo gradientu Latvijas teritoriju var iedalīt divās daĜās (rietumu un austrumu reăionā). Gadskārtu platumu rietumu reăionā, galvenokārt, ietekmēja pavasara un vasa…
Epifītisko sūnu un ķērpju ekoloģija lapu koku mežos Latvijā
2009
Kopsavilkums P ētījuma mērėis ir sagatavot pārskatu par epifītisko sūnu un ėērpju floru, kā arī raksturot svarīgākos epifītisko sūnu un ėērpju ekoloăiskos aspektus lapu koku mežos Latvijā. Pētījuma uzdevumi: 1) novērtēt epifītisko sūnu un ėērpju sugu izplatību sausos lapu koku mežos Latvijā, 2) raksturot vides faktoru lomu koka un mežaudzes mērogā epifītisko sūnu un ėērpju izplatībā, 3) ar transplantācijas eksperimentiem novērtēt Neckera pennata un Lobaria pulmonaria izplatīšanās prasības. Koka suga, meža tips un platība novērtēti kā vieni no svarīgākajiem faktoriem epifītu izplatībā. Mikroklimatiskie apstākĜi ir būtiski Neckera pennata izplatībā, bet izplatīšanās ierobežojumi ietekmē Lobar…
Maksteņu kāpuru (Trichoptera) sabiedrību ekoloģija Latvijas vidēja lieluma ritrāla tipa upēs
2011
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Vides mainības un zvejas ietekme uz Baltijas mencas (Gadus morhua callarias L.) paaudžu ražību
2014
ANOTĀCIJA Promocijas darbā tiek novērtēta mencas ikru izdzīvošanu noteicošo hidroloģisko parametru mainība laikā un telpā trīs galvenajās nārsta vietās Baltijas jūrā –Bornholmas, Gdaņskas un Gotlandes ieplakās. Tiek definēta mencas nārsta dzīvotne jeb „vairošanās tilpums”(RV): ūdens tilpums katrā no nārsta vietām, kurā izšķīdušā skābekļa saturs ir lielāks par 2 ml l-1 un ūdens sāļums lielāks par 11psu, kas nodrošina mencas ikru labvēlīgu attīstību. Mencas RV dinamika un to nosakošie hidroloģiskie procesi Baltijas jūrā tiek analizēti saistībā ar klimata mainību. Lai novērtētu mencas biomasas un papildinājuma dinamiku, aprēķinātais RV tiek testēts kā vides mainīgais krājuma papildinājuma klas…