Search results for "devons"
showing 10 items of 11 documents
Burtnieku svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Svētupes atsegumos
2016
Bakalaura darbā tiek pētīti vidusdevona Živetas stāva, Burtnieku svītas smilšainie nogulumieži un to veidošanās apstākļi, Svētupes labā krasta Lībiešu upuralu atsegumos pie Kuiķuļu mājām. Darbā apkopota pieejamā informācija par Burtnieku svītas nogulumiežiem, to tekstūrām un sedimentoģenēzi. Pētījumā veikta granulometriskā analīze, ģeoloģiskā griezuma sastādīšana un slīpslāņojumu mērījumi – paleostraumju tecēšanas virziena interpretācijai. Salīdzinot šī darba rezultātus ar iepriekšējo pētījumu datiem, secināts, ka Burtnieku svītas nogulumi Lībiešu upuralu atsegumā veidojušies fluviālajā kanālā sauszemes – jūras pārejas zonā. Dominējošās gultnes reljefa formas ir pa kanālu migrējošas zemūden…
Vēlā devona akantodes Ketleru svītas Varkaļu ridas smilšakmeņos
2017
Mačute S. 2017. Vēlā devona akantodes Ketleru svītas Varkaļu ridas smilšakmeņos. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 67. lpp. Bakalaura darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas Varkaļu ridas nogulumi un akantožu makroskopiskās un mikroskopiskās fosīlijas. Lauka darbi tika veikti 2016. gada jūlijā-augustā ģeoloģiski ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa „Ketleru atsegums” teritorijā. Sastādīts un aprakstīts ģeoloģiskais griezums, ievākti smilšakmens un fosīliju paraugi. Veikta smilšaino nogulumu detalizēta granulometriskā analīze. Izmantojot paleontoloģisko un sedimentoloģisko pētījumu rezultātus, tika noskaidroti smilšakmens veido…
Pēdu fosiliju kompleksi galvenā devona lauka Franas stāva nogulumos
2013
ANOTĀCIJA Promocijas darbā analizēts pēdu fosiliju komplekss Franas stāva nogulumos Galvenajā devona laukā. Balsttes uz ievākt un notikt ihnofosiliju matriālu, tka izveidota sistmātskā ihnoloģija, pēc kuras analīzes nodalītas ihnokompleksu grupas un ihnofācijas. Iegūte dat ļāva papildināt iepriekš pastāvošos priekšstatus par Galvenā devona lauka Franas stāva nogulumos pārstāvēt organismu grupu daudzveidību, intrpretēt faciālo apstākļu mainību un paleoekoloģiskos apstākļus Baltjas devona baseinā Franas laikmetā. Galvenā devona lauka Franas stāva nogulumos dominējošās ihnofācijas norāda uz seklas jūras sedimentācijas vidi un mainīgiem faciālajiem apstākļiem. Pētījumā tka konstatēta ihnofosili…
Zemes dzīļu bagātības Latvijā: DOLOMĪTS
2021
Buklets "Zemes dzīļu bagātības Latvijā: DOLOMĪTS" iepazīstina ar vienu no Latvijas vērtīgākajiem dabas resursiem, tā daudzveidību un tajā atklātajiem interesantajiem minerāliem. Iekļauta informācija par dolomītu pētniecību, nozīmīgākajām mūsdienās izmantojamām dolomīta atradnēm un atšķirīgajiem pielietojuma veidiem. Bukletu ilustrē Latvijas Universitātes Muzeja Ģeoloģijas kolekciju dolomīta paraugu fotogrāfijas.
Vēlā devona daivspurzivju zvīņas no Ketleru svītas un to morfometriskā analīze
2020
Salmiņa L. 2020. Vēlā devona daivspurzivju zvīņas no Ketleru svītas un to morfometriskā analīze. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 72 lpp. Bakalaura darbā ir pētītas makroskopiskās daivspurzivju zvīņu fosilijas no augšējā devona Ketleru svītas Varkaļu ridas. Veikta zvīņu morfometriskā analīze un tās rezultātu interpretācija. Lauka darbi tika veikti 2019. gada septembrī ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski aizsargājamā dabas pieminekļa “Ketleru atsegums” teritorijā. Sastādīts un aprakstīts ģeoloģiskais griezums, ievāktas zivju zvīņu fosilijas. Daivspurzivju zvīņu morfometriskā analīze tika veikta “Biomorphix” un ”PAST” programmās. Izmantojot iegūt…
Patoloģijas zivju fosīlijās no Latvijas augšējā devona Famenas stāva nogulumiem
2020
Maģistra darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru un Tērvetes svītas zivju fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīts lauka darbos 2018. gadā iegūtais un LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais paleontoloģiskais materiālu no Tērvetes svītas, kā arī veikta paleontoloģiskā 2019. gadā iegūtā materiāla no Ketleru svītas preparēšana. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas daivspurzivju un bruņuzivju zvīņas un bruņu plātnes ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Zvīņu un bruņu plātņu histoloģiskā uzbūve tika pētīta plānslīpējumos, vairākiem paraugiem arī datortomog…
Patoloģijas devona mugurkaulnieku fosīlijās no Ketleru svītas
2018
Bakalaura darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru svītas mugurkaulnieku fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīta visa GM 290 kolekcija; autors piedalījies arī 2016. gada lauka darbos paleontoloģiskā materiāla papildināšanā Ketleru atsegumos. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas divu daivspurzivju sugu – Holoptycvhius sp. un Ventalepis ketleriensis Schultze zvīņas ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Lai precizētu bojājumu raksturu, plānslīpējumos pētīta zvīņu ar patoloģijām histoloģiskā uzbūve, tā tika salīdzināta ar zvīņu uzbūvi bez patoloģijām. At…
Devona Pļaviņu svītas uzbūve un sastāvs atsegumos Amatas krastos
2018
Bakalaura darbs ir par augšējā devona Pļaviņu svītas nogulumiežu uzbūvi un sastāvu Amatas krastos. Pētot trīs netālu esošus atsegumus Dolomītu krauju, Vizuļu iezi un Īļaku iezi, tika sagatavoti ģeoloģiskie griezumi, izgatavoti 28 pieslīpņi un 16 plānslīpējumi. Noskaidrots, ka šajos objektos Kokneses ridas nogulumi veidojās ļoti sekla ūdens un vismaz epizodiski palielināta sāļuma apstākļos, bet Sēlijas ridas nogulumi seklā, normāla sāļuma jūrā, ko periodiski ietekmēja subaerālās atsegšanās epizodes. Secināts, ka Sēlijas ridā lielākā daļa nodalīto slāņu ir izsekojami starp visiem trijiem griezumiem, novērojot tajos tikai mazas izmaiņas. Griezuma augšējā daļa visvairāk atšķīrās starp pētītajie…
Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos
2018
Linde, K. 2018. Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un fosīlijas Ketleru atsegumos. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte. Maģistra darbā ir pētīti augšdevona, Famenas stāva Ketleru svītas nogulumi un mugurkaulnieku makro un mikrofosīlijas. 2016. gada augustā ekspedīcijas gaitā tika ievāktas makrofosīlijas un smilšaino nogulumu paraugi Ketleru atsegumos, netālu no bijušajām Ķetleru mājām. Tika sastādīti atsegumu ģeoloģiskie griezumi, smilšainajiem paraugiem veikta granulometriskā analīze, kā arī veikta mikro un makrofosīliju izpēte. No iegūtajiem granulometrijas un fāciju analīzes rezultātiem var secināt, ka nogulumi uzkrājušies plūdmaiņu ietekmētā deltas vidē, kurā ar laiku sedimen…
Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē
2018
Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.