Search results for "dzelzs"
showing 10 items of 41 documents
Zvaigžņotā Debess: 2006, Vasara
2006
Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Universitāte
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2017, Nr. 4 (105)
2017
Valsts kultūrkapitāla fonds
Na2FeP2O7/C sintēze un elektroķīmiskās īpašības
2020
Bakalaura darba ietvaros sintezēts Na2FeP2O7/C, par oglekļa avotu izmantojot glikozi un grafēna oksīdu, sintēzes metodes pielāgojot optimālākās lādiņietilpības iegūšanai. Sintēžu kvalitāte raksturota ar XRD, SEM, TGA, Ramana spektroskopiju un XPS. Materiālu elektroķīmisko īpašību raksturošanai veiktas galvanostatiskās uzlādes-izlādes, ciklovoltamperometrijas un elektroķīmiskās impedances spektroskopijas analīzes. Raksturota elektroķīmisko īpašību maiņa pēc izmantotās elektrovadošās oglekļa piedevas sintēzes laikā. Augstākā izlādes gravimetriskā lādiņietilpība (80 mAh/g), ātrumspēja un ciklējamība iegūta paraugam, kuram sintēzes laikā pievienotas abas oglekļa piedevas.
Nātrija jonu bateriju katodmateriāls Na2FeP2O7: sintēzes un elektroķīmiskās veiktspējas optimizācija
2022
Nātrija jonu bateriju katodmateriāls Na2FeP2O7: sintēzes un elektroķīmiskās veiktspējas optimizācija. Ņesterova I., zinātniskais vadītājs Dr. phys. Kučinskis G., Maģistra darbs, 57 lappuses, 45 attēli, 1 tabula, 71 literatūras avots. Latviešu valodā. Maģistra darba ietvaros sintezēts Na2FeP2O7 ar un bez glikozes kā oglekļa piedevas, mainot tās daudzumu un sintēzes apstākļus. Sintēžu kvalitāte raksturota ar rentgenstaru difraktometriju (XRD), Ramana spektroskopiju, rentgenstaru fotoelektronu spektroskopiju (XPS) un skenējošo elektronu mikroskopiju (SEM). Oglekļa daudzums gala produktos noteikts Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā ar CHNSO analizatoru. Materiālu elektroķīmisko īpašību r…
Ūdens kvalitātes ietekme uz substrāta sagatavošanu stikla pārklājumu ražošanā
2016
Ūdens kvalitātes ietekme uz substrāta sagatavošanu stikla pārklājumu ražošanā. Silkāne S., darba vadītājs Dr. ķīm., prof. Vīksna A. Maģistra darbs, 44 lappuses, 24 attēli, 22 tabulas, 9 pielikumi, 29 literatūras avots. Latviešu valodā. Maģistra darbā ir apkopota informācija par alkoksisilānu uzbūvi un hidrolīzes procesu, kā arī aplūkota pārklājuma šķīduma pagatavošana. Apkopota informācija par plašāk pielietotajām virsmas sagatavošanas metodēm pārklājumu ražošanā. Tika veikta kopējās ūdens sārmainības, ūdens skābuma, nātrija, kālija un dzelzs(II) noteikšana. Tika veikta iegūto rezultātu salīdzināšana ar pārklāto substrāta paraugu adhēzijas rādītājiem.
Dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora satura izvērtējums mazdārziņa augsnē
2022
Dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora satura izvērtējums mazdārziņa augsnē. Čehoviča M., darba vadītāja Mg.chem. pētniece Gunita Celma. Bakalaura darbs, 38 lappuses, 12 attēli, 13 tabulas, 37 literatūras atsauces, 7 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika izmantotas dažādas kvantitatīvās analīzes metodes, lai noteiktu dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora saturu piemājas dārza augsnē. Paraugi tika ievākti divos gadalaikos - rudenī un pavasarī. Tika ievākti arī ārstnieciskie augi un noteikts to dzelzs un cinka saturs. Augiem noteikts mitruma saturs un augsnes kopējais un aktīvais skābums. Dzelzi un cinku noteica,izmantojot liesmas atomabsorbcijas spektroskopiju, bet fosforu un amoniju –spketrofotom…
Akmeņu krāvumu kapulauki Latvijas teritorijā agrajā un vidējā dzelzs laikmetā
2020
Maģistra darbs apkopo informācija par Baltijas somu veidotajiem akmeņu krāvumu kapulaukiem Latvijas teritorijā. Darbā tiek apkopota kapulauku izpētes vēsture un hipotēzes, kas saistītas ar akmeņu krāvumu kapulaukiem un to veidotājiem Latvijas teritorijā. Tiek izveidota Latvijas teritorijā veidoto akmeņu krāvumu kapulauku izplatītāko senlietu un kapulauku uzbūves analīze. Darba beigās tiek veikts secinājums par to, vai balstoties uz pašreiz pieejamo materiālu, iespējams noteikt, kādi bijuši Baltijas somu ienākšanas ceļi Latvijas teritorijā un vai te veidojusies viena vienota vai divas atsevišķas Baltijas somu grupas.
Vadonība un sociālās attiecības kuršu sabiedrībā vēlajā dzelzs laikmetā (9. – 12.gs.)
2020
Bakalaura darbs veltīts kuršu vēlā dzelzs laikmeta sabiedrību varas un sociālās organizācijas izpētei. Šī tēma Latvijas arheoloģijā ir maz pētīta, lielākā daļa pētījumu sociālās arheoloģijas ietvaros ir veltīti Austrumlatvijai, kur arī kopumā ir veikti vairāk arheoloģisko izrakumu. Darba mērķis ir veikt padziļinātu sociālo procesu pētniecību, galvenokārt, uzsvaru liekot uz varas modeļiem Rietumlatvijas kuršu etniskās grupas teritorijā sākot no 9. gadsimta līdz 12. gadsimta beigām. Darbā iegūtie rezultāti galvenokārt balstās uz arheoloģisko vietu – pilskalnu un apbedījumu – pārskatu izpēti, rakstīto avotu analizēšanu un ideju balstīšanu un teorētisko literatūru par sociālo arheoloģiju.
Darba aizsardzības sistēmas pilnveidošana AS “BMGS”dzelzsbetona izstrādājumu ražošanā
2019
Tēmas nosaukums - “Darba aizsardzības sistēmas pilnveidošana AS BMGS dzelzsbetona izstrādājumu ražošanā”. Darba autore Tatjana Trošihina. Darba zinātniskā vadītāja: asoc. profesore, Dr. med. Ženija Roja. Darba aizsardzības sistēmas nepārtraukta pilnveidošana ir aktuāls jautājums jebkurā mūsdienīgā ražošanā jebkurā nozarē, jo lai būtu iespējams konkurēt tirgū ir jāmodernizē ražotnes, jāmaina ražošanas procesi, jāmeklē iespējas samazināt izmaksas un tajā pašā laikā sekot, lai izmaiņas negatīvi neietekmētu darba vidi. Maģistra darbs sastāv no četrām nodaļām, secinājumiem un praktiskajām rekomendācijām. Pirmajā nodaļā ir literatūras avotos publicētās informācijas par dzelzsbetona ražošanā sasto…
Ventas ūdensceļš maiņas un kultūras sakaros vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā
2022
Bakalaura darbs ir izstrādāts par Latvijas vēsturē maz pētītu tēmu – senajiem ūdensceļiem. Darba mērķis ir konstatēt ārējo maiņas un kultūras sakaru nozīmi Ventā un galvenās tendences, kā šie sakari definē Ventu par ūdensceļu vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā. Lai mērķi sasniegtu, ir analizēts plašs vēstures avotu klāsts: arheoloģisko izrakumu pārskati, pieminekļu lietas, arheoloģiskās senlietas, toponīmi, hronikas, sāgas u.c. Ventas ūdensceļš raksturojams kā satiksmes maģistrāle, kurā vēlajā dzelzs laikmetā dominēja skandināvu ieceļotāji, kas veicināja amatniecības un tirdzniecības attīstību. Skandināviem aizejot, Venta kļuva par kuršu zemju, vēlāk arī Livonijas iekšējo ūdens…