Search results for "dzīvotne"
showing 6 items of 6 documents
Dumbrcāļa (Rallus aquaticus) un mazā ormanīša (Zapornia parva) sastopamības noteicošie faktori Kaņiera ezerā
2022
Mazais ormanītis un dumbrcālis ir grūti konstatējamas sugas, jo apdzīvo mitrājus un ir aktīvas diennakts tumšākajā laikā, tāpēc šo sugu populāciju lielumi ir grūti novērtējami un to ekoloģija Latvijā ir maz pētīta. Darba ietvaros Kaņiera ezers tika apmeklēts laikā no maija līdz jūlijam. Dumbrcāļu un mazā ormanīša uzskaites tika veiktas no 36 nejauši atliktiem punktiem ezerā. Pētījuma laikā tika apmeklēti punkti līdz divām reizēm ligzdošanas sezonas laikā. Šī pētījuma mērķa sugas uzskaišu laikā tika provocētas ar savas sugas balss ierakstiem. Katra uzskaišu punkta apkārtnē 150 metru rādiusā tika aprakstīta veģetācijas un atklāta ūdens konfigurācija, veģetācijas kompaktums un platības īpatsva…
Strauta foreļu Salmo trutta L. dzīvotņu vērtējums, izmantojot dažādas THS indikatora parametru mērīšanas metodes
2019
THS indikators ir pasaulē plaši izmantota metode strauta foreļu un taimiņu (Salmo trutta L.) populācijas stāvokļa novērtēšanai, kuru izstrādājusi Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES), Baltijas taimiņa krājuma novērtēšanai nepieciešamo datu izpētes grupa (SGBALANST). Metode balstās uz sešiem ūdensteces parametriem – vidējais dziļums; platums; dominējošais substrāts; ātrums; kritums (ja pieejams) un noēnojums, pēc kuriem ir iespējams aptuveni noteikt upes potenciālo foreļu mazuļu produkciju. Pagaidām THS indikators Latvijā nav izmantots. Metodes aprobācija lauka apstākļos veikta 2018. gadā. THS aprēķināts visās paraugu ņemšanas vietās, kur konstatēti foreļu mazuļi, kopumā 35 paraug…
Mežsaimnieciskās darbības ietekme uz melnā stārķa Ciconia nigra L. dzīvotnes ainavas izmaiņām nākotnes scenārijā
2020
Melnā stārķa aizsardzības statuss vairumā gadījumu tiek nodrošināts veidojot mikroliegumus. Pie pašreizējās mežsaimnieciskās darbības intensitātes un aizsardzības statusa, nepieciešams izvērtējums melnā stārķa dzīvotnes meža ainavai nākotnē. Darbs veltīts, lai aplūkotu dzīvotnes izmaiņas plašākā telpiskā un laika mērogā. Darba mērķis ir noteikt melnā stārķa dzīvotņu potenciālās ainavas izmaiņas un ietekmi uz dzīvotnei raksturojošiem rādītājiem, ņemot vērā pašreizējo mežsaimnieciskās darbības normatīvo regulējumu un intensitāti valstī. Starp dzīvotnes un nejaušo paraugkopu būtiskas atšķirības ainavu fragmentācijā un valdošo koku sugu izplatībā netiek konstatētas. Sugas dzīvotnei pārcelšanās …
Putnu daudzveidība un izplatība Rīgas centrālās daļas parkos
2022
Pilsētvidē nepietiekami tiek analizēta tās zaļo zonu urbānā struktūra un to raksturojošie rādītāji, lai novērtētu un saglabātu tajos esošo putnu daudzveidību, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu pilsētas parku pārvaldību. Pētījuma ietvaros tika apsekoti pieci Rīgas pilsētas centrālās daļas parki ar transektu metodi no 2021. gada aprīļa līdz jūnijam, uzkrājot datus par putnu sugu skaitu, daudzumu un izplatību. Izmantojot NMS ordinācijas un regresijas analīzes metodes, dauzveidības un izlīdzinātības indeksus, tika atklāts, ka parku platība statistiski būtiski ietekmē putnu daudzveidību, un parāda koku, ūdensobjektu un niedrāju dzīvotņu nozīmi putnu daudzveidības saglabāšanā.
Eirāzijas lūša Lynx lynx dzīvotnes raksturojums
2016
Daces Bērziņas Maģistra darba „Eirāzijas lūša Lynx lynx dzīvotnes raksturojums” mērķis ir noskaidrot lūšu dzīvotņu raksturojošās īpašības un izmantošanu. Pētījums veikts balstoties uz 2003. – 2007. gada Eirāzijas lūša Lynx lynx radio telemetrijas datiem. Noteikts, ka lūši, neskatoties uz lielajām platībām ar skuju un jaukto koku mežiem to teritorijās, izvēlas uzturēties lapu koku apgabalos, kā arī teritorijās ar sausieņu un nosusināto mežu īpatsvaru. Dzīvotnes izmantošanu nosaka pieejamie resursi tajā, dzīvnieka izvēle, traucējumi dzīvotnē, cilvēka ietekme. Dace Bērziņas maģistra darbs sastāv no četrām nodaļām ar astoņām apakšnodaļām. Darba tekstuālo informāciju papildina 19 attēli, deviņas…
Zemes lietojums mazā ērgļa dzīvotnēs agrovides pasākumu izstrādes kontekstā
2020
Maģistra darba mērķis ir veikt zemes lietojuma veidu izpēti mazā ērgļa dzīvotnēs agrovides pasākumu izstrādes kontekstā. Darba ietvaros veikta sugas ekoloģijas teorētiska izpēte, kā arī aplūkota dabas aizsardzības sistēma Latvijā un agrovides pasākumi Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā. Pētījuma veikšanai, kombinējot aktuālos ģeotelpiskos datus no valsts un nevalstisko organizāciju datubāzēm, tika izveidota sugas dzīvotņu izpētei atbilstoša ģeotelpiskā zemes lietojuma veidu datubāze. Iegūtie rezultāti tika analīzēti izmantojot aprakstošās statistikas metodi. Pētījuma rezultāti liecina, ka agrovides pasākumi ir piemērojami sekojošiem ar zemes lietojumu saistītiem mazā ērgļa dzīvotn…