Search results for "dūņas"
showing 10 items of 12 documents
Bioaugmentācijas pielietošana notekūdeņu dūņu pārstrādes stimulēšanai
2020
Pirms dūņas varētu izmantot, kā augsnes mēslojumu, tās ir jāstabilizē, samazinot patogēnu, toksisko un organisko vielu daudzumu, kā arī samazinot smakojošu materiālu rašanos. Darba mērķis bija raksturot bioaugmentācijas un salmu pievienošanas ietekmi notekūdeņu dūņu paraugiem to pārstrādes stimulēšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, dažādās kombinācijās, tika izveidoti dūņu, salmu, mikroorganismu un ūdeni saturoši eksperimentālie paraugi. Mikroorganismu elpošanas intensitāte, dažādu fizioloģisko grupu KVV skaits, kā arī veidotā amonjaka daudzums un fitotoksiskums tika uzskatīti kā svarīgākie parametri izvirzītā darba mērķa sasniegšanai. Darba rezultāti sniedz informāciju, ka kviešu salmi un bioau…
Farmaceitisko vielu ekotoksiskuma riska novērtējums uz mikroorganismiem notekūdeņos
2017
Vides piesārņojums ar AFV šobrīd ir aktuāla problēma un ir nepieciešamas zināšanas par iespējamajām šī piesārņojuma sekām. Darba mērķis bija pētīt baktēriju P.fluorescens AM 11 un M.luteus fizioloģiskās atbildes reakciju uz dažādu farmaceitisko vielu klātbūtni, kā arī novērtēt kā paaugstinātas ibuprofēna koncentrācijas ietekmē aktīvo dūņu baktēriju sabiedrības daudzveidību un antibiotiku rezistences veidošanos. Antibiotika ciprofloksacīns uzrāda visspēcīgāko inhibējošo efektu uz P.fluorescens AM 11 un M.luteus baktēriju kultūrām periodiskā kultūrā mikroplatēs. Augstas ibuprofēna koncentrācijas aktīvajāss dūņās veicina Sphingomonadales un Enterobacteriales kārtas baktēriju attīstību un uzrād…
Veģetācijas atjaunošanās gaita apmežotā izstrādātā kūdras atradnē Medema purvā
2017
Medema purvā veikta kūdrāja rekultivācija apmežojot. Darba mērķis bija salīdzināt veģetācijas attīstību atkarībā no stādīto koku sugām un mēslojuma veida izstrādātā kūdras atradnē. Pētāmajā teritorijā stādot āra bērza, parastās egles, melnalkšņa, parastās priedes un komerciālās kārklu šķirnes “Sven” stādus 2005. gadā ierīkoti 30 10x10 m lieli parauglaukumi un 24 10x10 m lieli kontroles laukumi. Parauglaukumi mēsloti ar fosfora – kālija minerālmēsliem un notekūdeņu dūņām, kontroles laukumus nemēsloja. Veģetācijas attīstība aktīvāk notikusi teritorijā, kas mēslota ar notekūdeņu dūņām, parauglaukumos veidojas šaurlapju kūdrenim raksturīga veģetācija. Veģetācijas projektīvais segums parauglauku…
Notekūdeņu dūņu izmantošana Latvijā
2019
Bakalaura darba nosaukums ir “Notekūdeņu dūņu izmantošana Latvijā”. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot notekūdeņu dūņu izmantošanas tendences Latvijā. Pirmajā daļā apskatīta notekūdeņu dūņu ieguve no notekūdeņiem, dūņu raksturojums, piesārņotāji un to avoti, balstītā likumdošana par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, dūņu apstrādes veidiem, izmantošanas virzieniem. Tika apkopota informācija un izveidota tabula par notekūdeņu dūņu izmantošanu Eiropas Savienībā. Otrajā daļā aprakstīti izmantotie materiāli un metodes, kā arī analizējamie dati. Trešajā daļā apkopoti un analizēti dati par kopējo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaita izmaiņām, dūņu ražošanas un apstrādes īpatsvaru, dūņu sausnas a…
Zāļu vielu aprite Latvijas vidē un tās pārvaldības instrumenti
2021
Maģistra darbā tika pētīta zāļu vielu aprite Latvijas vidē, izmantojot projekta “Clear waters from pharmaceuticals” rezultātus un analizējot trīs Latvijas farmācijas uzņēmumu piesārņojošas darbības atļaujas. Tika noskaidroti galvenie procesi, kas veicina zāļu vielu nonākšanu vidē pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtās pavadītā laika, kā arī identificēti trūkumi Latvijā izmantotajās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas metodēs. Farmācijas uzņēmumu izmantoto notekūdeņu apsaimniekošanas paņēmienu analīzē tika atklāts, ka būtiska loma ir notekūdeņu plūsmu atdalīšanai un to īpašību apzināšanai. Tika sniegti ierosinājumi normatīvo instrumentu izmantošanai, lai pārvaldītu riskus, ko rada zāļu vielu nonāk…
Dažādu oglekļa bāzētu materiālu elektrodu pielietojamība mikroorganismu degvielas šūnās
2016
Darba mērķis bija novērtēt grafīta, grafēna un grafēna-PLA kompozīta elektrodu pielietojamību MFC. Darbā konstruētas 8 sendviču tipa šūnas ar agara tiltiņu un 8 šūnas ar Nafion212 membrānu. 8 šūnas darbojās ar ezera dūņām, 8 ar P. aeruginosa tīrkultūru. MFC mērītas polarizācijas līknes un iegūts maksimālais jaudas blīvuma parametrs. Maksimālo MFC jaudas blīvumu uzrādīja 3D printēta grafēna-PLA, Nafiona212 un P. aeruginosa kombinācija – attiecīgi 35,8 mW/m2. Grafēna-PLA elektrodu voltametrija uzrādīja sliktākas elektroķīmiskās īpašības, nekā grafītam. Tomēr MFC šūnās elektrodi strādāja tikpat labi un labāk kā grafīts, kas norāda uz labāku biosaderību. Darbs izstrādāts periodā no 2015. gada d…
Notekūdeņu attīrīšanas procesos radušos atkritumu veidi, daudzums un izmantošanas iespējas
2018
Maģistra darbā aplūkotas normatīvo aktu prasības bioloģiskās attīrīšanas stacijās (BAS) radušos atkritumu apsaimniekošanai, noteikts savākto restu un smilšķērāju atkritumu un dūņu atkritumu sastāvs un īpašības, aprakstīti pētījuma materiāli un metodes, SIA “Rīgas ūdens” un BAS “Daugavgrīva” darbība, izskatīti tās restu atkritumu un radušos dūņu apsaimniekošanas risinājumi, analizēti ievāktie dati par šiem atkritumiem un dūņām kā arī izdarīti secinājumi.
Rauga biomasas ietekme uz aktīvo dūņu mikroorganismu fizioloģisko stāvokli benzalkonija hlorīda klātbūtnē
2019
Maģistra darba mērķis bija izvērtēt rauga Saccharomyces cerevisiae 14 ietekmi uz aktīvo dūņu baktēriju kopienas sastāvu un to aktivitāti benzalkonija hlorīda klātbūtnē. Eksperimentos ar aktīvajām dūņām un notekūdeņiem no ķīmiskās rūpnīcas, kā arī ar sintētiskajiem notekūdeņiem, tika pierādīta rauga S.cerevisiae 14 stimulējošā iedarbība uz aktīvo dūņu mikroorganismu fizioloģiskajiem procesiem, t.sk elpošanas intensitāti. Rauga ietekme uz aktīvo dūņu mikroorganismiem BAC klātbūtnē tika vērtēta pēc hidrolītisko enzīmu aktivitātes, kultivējamo mikroorganismu skaita, baktēriju kopienas sastāva u.c. Darba izstrādē tika pielietotas klasiskās mikrobioloģijas un bioķīmiskās metodes, Ion-Torrent PGM …
Dabisku mikroorganismu asociāciju izmantošana bioūdeņraža iegūšanai no glicerīna
2017
Ražojot ūdeņradi no jēlglicerīna anaerobajā fermentācijā, iegūst atjaunojamu enerģijas nesēju, kā arī lietderīgi izmanto atkritumproduktu – jēlglicerīnu. Šajā darbā pētīta dabisku mikroorganismu asociāciju – ezera dūņu spēja izmantot jēlglicerīnu ūdeņraţa producēšanai, izvērtēta 20°C un 37°C temperatūras ietekme, kā arī salīdzināta jēlglicerīna un analītiskā glicerīna ietekme uz ūdeņraţa iznākumu. Ar masspektrometriju noteikts gāzu sastāvs. Izmantojot mikrobioloģiskās analīzes, noteikta populāciju dinamika un identificētas dominējošās sugas. Novērtēta organisko vielu koncentrācija un sastāvs ar šķidruma hromatogrāfiju un ar ķīmiskā skābekļa patēriņa noteikšanu. Noskaidrots, ka visvairāk ūde…
Piesārņojuma novēršanas tiesiskais regulējums lauksaimniecībā
2020
Maģistra darbā “Piesārņojuma novēršanas tiesiskais regulējums lauksaimniecībā” tiek aplūkoti priekšnoteikumi dažādu potenciāli piesārņojošu vielu lietošanai lauksaimniecībā, lai mazinātu piesārņojuma iespējamību. Darbā analizēts izkliedējošā (difūzā) piesārņojuma regulējums un ar to saistītā problemātika lauksaimniecībā. Autore darba izstrādes gaitā konstatējusi vairākas problēmas, kas pastāv tiesiskajā regulējumā, pētot dažādas publikācijas, normatīvos aktus, literatūru un citus avotus. Darbā piedāvāti risinājumi problēmu novēršanai, pilnveidojot normatīvo regulējumu un novēršot konstatētās nepilnības. Kā secināja autore, piesārņojuma uzraudzība lauksaimniecībā ir sarežģīta un tiek realizē…