Search results for "eima"
showing 10 items of 139 documents
Parlamentārās pētniecības kapacitāte. Latvijas gadījums
2016
Bakalaura darba “Parlamentārās pētniecības kapacitāte. Latvijas gadījums” mērķi ir noskaidrot, pie kura no parlamentu tipiem var kategorizēt Latvijas parlamentu, un kāda ir Saeimas pētniecības kapacitāte. Par teorētisko pamatu parlamenta tipa noteikšanai tiek izmantota Filipa Nortona parlamentu tipoloģija. Tā kā komisijas ieņem centrālo vietu parlamentā, parlamenta tips tiks noteikts caur komisiju darbu Saeimā. Darba empīriskā daļa ir balstīta padziļināto interviju ar sešu Saeimas komisiju pārstāvjiem analīzē, kas pierāda Saeimas atbilstību politiku ietekmējošā parlamenta tipam un parlamentārās pētniecības neiespējamību.
1933. gada Satversmes reformas projekts politiskās sistēmas krīzes kontekstā
2015
Maģistra darba tēma „1933. gada Satversmes reformas projekts politiskās sistēmas krīzes kontekstā” aptver laika posmu Latvijā, ko dēvēja par politiskās krīzes laiku. Darba mērķis ir, balstoties uz 1933.gada Satversmes reformas projekta jautājumu, atspoguļot politiskās sistēmas krīzi Latvijā. Pētījuma mērķa sasniegšanai sākotnēji atspoguļots jautājums par Satversmes tapšanas procesu un tā virzība parlamentārā perioda laikā. Tālāk aplūkots jautājums par politiskās sistēmas krīzi Latvijā un tās cēloņiem. Īpaša uzmanība vērsta uz politisko situāciju Latvijā trīsdesmito gadu sākumā. Trešā nodaļa ir vērsta uz paša Satversmes reformas projekta jautājuma atspoguļošanu.
Faktori, kuri ietekmē piedalīšanos Eiropas Parlamenta, Saeimas un Rīgas pašvaldības vēlēšanās
2016
Tēma: “Faktori, kuri ietekmē piedalīšanos Eiropas Parlamenta, Saeimas un Rīgas pašvaldības vēlēšanās”. Problēma: zema līdzdalība minētajās vēlēšanās. Mērķis: noskaidrot, kādā veidā sociālekonomiskie faktori - vecums, dzimums, piederība etniskai grupai, izglītības līmenis, ienākumu līmenis un nodarbinātības statuss, ietekmē līdzdalību vēlēšanās. Uzdevumi: atrast nepieciešamo teorētisko informāciju par līdzdalību vēlēšanās ietekmējošiem faktoriem un aprakstīt līdzdalību ietekmējošus faktorus pašu vēlētāju skatījumā. Empīriskajā daļā, izmantojot datorprogrammu SPSS, tika veikta deskriptīvā analīze par sociālekonomisko faktoru saistību ar pilsoņu izvēli piedalīties vēlēšanās vai nē. Atslēgas vā…
Parlamenta ētika; procesuālais aspekts
2017
Bakalaura darba tēma „Parlamenta ētika; procesuālais aspekts” ir aktuāla gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa, jo Latvijā šis jautājums līdz šim nav pētīts, bet no deputātu ētikas ir atkarīga sabiedrības uzticība parlamentam un valsts varai vispār. Darba mērķis ir izpētīt Saeimas deputātu ētikas kodeksā ietverto regulējumu un tā piemērošanas praksi. Darbs ir strukturēts trijās daļās. Pirmajā daļā ir aplūkota parlamenta vieta un loma demokrātiskā valsts iekārtā, kā arī ētikas kodeksa jēdziens un ārvalstu parlamentu ētikas kodeksi. Otrajā daļā ir aplūkota Saeimas deputātu ētikas kodeksa izstrādāšanas vēsture, bet trešajā Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanas proce…
Reliģisko svētku statuss Latvijā
2020
Maģistra darbā „Reliģisko svētku statuss Latvijā” ir pētīti jautājumi, kas saistās ar svētku dienu tiesisko regulējumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Maģistra darba mērķis ir izvērtēt spēkā esošo regulējumu par svētku, atceres un atzīmējamajām dienām. Lai sasniegtu mērķi ir nepieciešams izvērtēt svētku dienu tiesisko regulējumu no valsts pirmās neatkarības laika līdz mūsdienām un salīdzināt svētku dienu tiesisko regulējumu citās valstīs. Pētījuma rezultātā iegūtā informācija ļaus labāk izprast un izanalizēt iespējamos grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Tēma šobrīd ir īpaši aktuāla, ņemot vērā to, ka kopš 1990. gada katras Saeimas deputāti iesniedz identiskus…
Emotion Discourses Communication of Saeima deputies on Facebook about the emergency situation in the country, in period from March 13 to April 13, 20…
2020
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot, kādi emociju diskursi ir sastopami Saeimas deputātu ierakstos (tekstos un runājošos tekstos) sociālā vietnē Facebook par ārkārtējo situāciju valstī laikposmā no 2020. gada 13.marta līdz 13. aprīlim un kādas attiecības ir novērojamas starp Saeimas koalīcijas un opozīcijas deputātu emocijām un tēmām un objektiem, kam veltītas emocijas. Pētījuma problēma ir Saeimas deputātu uz emocijām balstīta savstarpējā un uz sabiedrību vērsta komunikācija, kas ārkārtējās situācijas laikā varētu kļūt vēl emocionālāka. Darba teorētiskā daļa ietver emociju teorijas modeļus, emociju izmantošanu komunikācijā, politiskās komunikācijas jēdzienu, politisko komunikāciju krīzes a…
Saeimas deputātu imunitāte
2019
Maģistra darba tēma „Saeimas deputātu imunitāte” ir aktuāla gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa, jo Latvijā pastāvīgi tiek apšaubīta šī institūta nepieciešamība, kā arī Saeimai samērā bieži nākas lemt par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai vai citu procesuālu darbību veikšanai, kas raisa plašas diskusijas sabiedrībā. Maģistra darba mērķis ir, izpētot Saeimas deputātu imunitātes normatīvo regulējumu un tā piemērošanas praksi, sniegt iespējamos risinājumus imunitātes institūta darbības pilnveidošanai. Darbs ir strukturēts trijās daļās. Pirmajā daļā ir aplūkots imunitātes jēdziens un tā vēsturiskā attīstība. Darba otrajā un trešajā daļā ir secīgi aplūkota imunitātes institūt…
Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo parlamentu interešu pārstāvniecība. Latvijas gadījums
2018
Maģistra darbs „Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo parlamentu interešu pārstāvniecība. Latvijas gadījums” aplūko ES nacionālo parlamentu iespējas ietekmēt ES lēmumu pieņemšanu pēc Lisabonas līguma stāšanos spēkā, piedalīties ES politikas veidošanā un pārstāvēt savas intereses pārnacionālā līmenī. Tas balstās hipotēzē, ka Latvijas Republikas Saeima neizmanto visas iespējas politisko procesu ietekmēšanai ES līmenī, kas darba gaitā ir apgāzta. Darba teorētiska bāze balstās uz ES un ASV interešu grupu darbības un pielietoto metožu un stratēģiju analīzi, savukārt empīriski ir aplūkoti instrumenti, kurus dalībvalstu parlamenti izmanto, lai efektīvi un rezultatīvi pārstāvētu un aizstāvētu na…
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas institūts
2016
Satversmes 26.pants nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Maģistra darbā analizēts parlamentārās izmeklēšanas komisijas institūts Latvijā un citās Eiropas valstīs. Parlamenta tiesības izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju ir plaši izplatītas Eiropā, tomēr atšķiras komisiju izveidošanas kārtība un pilnvaras. Lielāka atšķirība, kas ietekmē tālāko parlamentārās izmeklēšanas procesu, ir apstāklis, vai parlamenta kvalificētajam mazākumam ir tiesības pieprasīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas iecelšanu. No iepriekšminētā apstākļa izriet vai komisijas lielākoties ir parlament…
Saeimas atbildīgās komisijas un NEPLP locekļu naratīvs par sabiedrisko mediju lomu mediju politikā (2014.-2018. gads)
2018
Maģistra darba “Saeimas atbildīgās komisijas un NEPLP locekļu naratīvs par sabiedrisko mediju lomu mediju politikā (2014. – 2018. gads)” mērķis ir izpētīt, kādi ir lēmumu pieņēmēju naratīvi par sabiedrisko mediju lomu Latvijā. Pētījums sastāv no 4 daļām. Darba pirmajā daļā tiek apkopotas teorētiķu atziņas par sabiedrisko mediju lomu tīkla sabiedrībā, aprakstīti mediju plurālisma teorētiskie aspekti un naratīva teorija. Darba otrajā daļā tiek aprakstītas pētījumā izmantotā metodoloģiskā pieeja – naratīva analīze un datu iegūšanas metode – naratīva intervija. Darba trešajā daļā tiek izklāstīti pētījuma rezultāti. Pētījuma ceturtajā daļā tiek veikts rezultātu apkopojums un izvērsta diskusija p…