Search results for "eitrofikācija"
showing 6 items of 6 documents
Putnu koloniju ietekme uz iegrimušo augu veģetāciju Engures ezerā
2020
Maģistra darbs “Putnu koloniju ietekme uz iegrimušo augu veģetāciju Engures ezerā” tika sākts izstrādāt 2018. gada augustā. Materiāli ievākti 2018. gada augustā un septembrī. Darba izstrāde veikta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā. Darba mērķis ir noteikt putnu koloniju ietekmi uz iegrimušo veģetāciju Engures ezerā. Engures ezers ir mieturaļģu ezers, kura ekosistēmā pēdējos gados notiek izmaiņas, ko veicinājušas nesen izveidotās kormorānu Phalacrocarax carbo kolonijas. To ietekme uz ezeru līdz šim nav pētīta. Kļuvis vairāk arī gulbju Cygnus olor un lauču Fulica atra, kas barojas ar mieturaļģēm. Tiek paredzēts, ka eitrofikācijas rezultātā mieturaļģe…
Limbažu Dūņezera vides kvalitāte
2018
Limbažu Dūņezers atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma “Dūņezers” zonā, biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā un tā ir arī Natura 2000 teritorija. Neskatoties uz to, ezers ir pakļauts būtiskam punktveida piesārņojuma avotam – Limbažu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un pēc Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 418 ir iekļauts riska ūdensobjektu sarakstā. Bakalaura darba mērķis ir veikt ezera fizikāli ķīmiskās analīzes, analizēt iepriekš veiktu monitoringu datus un literatūru, lai saprastu ezerā notiekošos procesus, kuri ietekmē biogēno elementu apriti tajā, papildus ņemot vērā emitēto notekūdeņu apjomu un raksturu.
Šarlotes ezera ekoloģiskā kvalitāte
2018
Bakalaura darba “Šarlotes ezera ekoloģiskā kvalitāte” mērķis ir raksturot Šarlotes ezera kvalitāti un tās uzlabošanas iespējas. Pētījuma objekts ir Šarlotes ezers, kurš atrodas Latgalē, Ilūkstes novada Šederes pagastā. Bakalaura darba teorētiskais pamatojums balstās uz zinātniskās literatūras analīzi par ezeriem, dabas ūdens sastāvu un to ietekmējošajiem faktoriem, piesārņojuma veidiem un avotiem, eitrofikācijas procesu, ezeru rekultivāciju, kā arī par Šarlotes ezeru un tā sateces baseinu. Bakalaura darba pētījuma praktiskajā daļā tika veikti lauka darbi Šarlotes ezerā gada griezumā, veicot ūdens un sedimentu paraugu ievākšanu un citu in-situ parametru noteikšanu. Ezera ūdenim tika noteikta…
Talsu ezera un Vilkmuižas ezera ekoloģiskā stāvokļa novertēšana pēc fitoplanktona un makrozoobentosa
2021
Pēdējās desmitgadēs pieaugusi ūdenstilpju eitrofikācija. Nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ, ūdenstilpēs pieaug piesārľojuma līmenis, līdz, kas nereti saistās ar zilaļģu masveida savairošanos, kas ne tikai apdraud paša ūdensobjekta saglabāšanos, bet arī liedz ilgtermiľā paplašināt ūdensobjekta pielietojumu cilvēku dzīves vides un labklājības uzlabošanai. Lai noteiktu ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli, tiek izmantoti daţādas indikatororganismu grupas (fitoplanktons, makrozoobentoss). Maģistra darba mērķis ir analizēt Talsu un Vilkmuiţas ezeru ekoloģisko kvalitāti pēc fitoplanktona un makrozoobentosa. Darbā ir analizēti būtiskākie Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti, kas saistīti ar ūden…
Fosilās kladoceras (Cladocera) kā vides izmaiņu indikators Sekšu ezera ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanā
2020
Antropogēnā piesārņojuma ietekmē etirofikācijas procesa ātrums var strauji pieaugt un tas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem ezeru ekoloģiskās kvalitātes pasliktināšanās iemesliem. Lai novērtētu antropogēnās eitrofikācijas ietekmi uz Sekšu ezeru apdzīvojošajiem organismiem un ekoloģisko kvalitāti, apskatītas fosilo kladoceru sugu sabiedrību izmaiņas ezera nogulumos. Rezultāti un literatūrā atrodamā informācija parāda, ka pēc Mazā Baltezera cauruļvada darbības sākuma no Sekšu ezera izzudušas oligotrofiju indicējošās sugas, samazinājusies kladoceru sugu daudzveidība, palielinājusies eitrofiju indicējošo kladoceru proporcija. Pēdējos 10 gados novēroti kladoceru sugu kompozīcijas un ezera …
Juvera ezera vides kvalitāte
2018
Bakalaura darba nosaukums ir „Juvera ezera vides kvalitāte”. Darba mērķis bija izpētīt, analizēt un raksturot Juvera ezera vides kvalitāti. Teorētiskajā daļā tika analizēts dabas ūdeņu fizikāli ķīmiskais sastāvs un to ietekmējošie faktori, iespējamie piesārņojuma avoti un to veidi ūdeņos, eitrofikācijas process, ezeru tipoloģiskais iedalījums, Juvera ezers un tā sateces baseins. Rezultātu daļā analizēti Juvera ezera piesārņojumu radošie avoti, ezera hidroķīmiskie parametri, trofijas stāvoklis un to ietekmējošie faktori. Bakalaura darba izstrādes laikā tika noteikti Juvera ezera ķīmiskie parametri, Karlsona trofiskā stāvokļa indekss, kā arī apkopoti un analizēti Latvijas Vides ģeoloģijas un …