Search results for "filozof"
showing 10 items of 495 documents
Profesors Uldis Sūna: biobibliogrāfiskais rādītājs
2001
Saturs: Priekšvārds 5 Habilitētais filozofijas doktors profesors Uldis Sūna 6 Uldis Sūna, Dr.hab.philos.10 Доктор философских наук профессор Улдис Фрицевич Суна 13 Publicētie darbi 16 Rediģētie un recenzētie darbi 33 Raksti par profesoru Uldi Sūnu 36 Profesora Ulda Sūnas vadītās disertācijas 39 Intervijas, sarunas 40 Profesora Ulda Sūnas sastādītie darbi 42 Profesora Ulda Sūnas tulkojumi 43 Profesora Ulda Sūnas darbu alfabētiskais rādītājs 44 Personu rādītājs 50
XIII Starptautiskais baltistu kongress „Baltu valodas laikā un telpā”: Referātu tēzes
2021
2021. gada 13.–15. oktobrī Latvijas Universitāte tiešsaistē organizēja XIII Starptautisko baltistu kongresu “Baltu valodas laikā un telpā”, kurā piedalījās vairāk nekā 170 dalībnieku no 11 valstīm. Kongresa aizsākumi meklējami 1965. gadā, kad Viļņas universitātes Lietuviešu valodas katedras un Lietuviešu valodas institūta darbinieki sarīkoja baltu valodu vēsturei veltītu konferenci. Starptautiskais baltistu kongress ik pēc pieciem gadiem pārmaiņus notiek Viļņā vai Rīgā. Kongresa tēžu krājumā apvienots plašs tēmu loks, sākot no baltu valodu likteņiem laika nogriežņos (diahronijā), līdz skatījumam uz valodu pašreizējā stāvoklī (sinhronijā): valodas vēsture, gramatika, onomastika, sociolingvis…
Linguistica Lettica, Nr. 27
2019
Baudas un ekstāzes tekstu nošķīrums Rolāna Barta darbos
2017
Darba mērķis ir noskaidrot, ko Rolāns Barts saprot ar baudas tekstu un ekstāzes tekstu un kā šis nošķīrums ir saistīts ar lasītāja pieredzi. Tāpat tiks atklāts tas, kā Barts rakstīšanu un lasīšanu atsedz caur ķermenisko, pievēršoties arī viņa pieņēmumiem par dabisko/vēsturisko. Lai sasniegtu mērķi, ir izvirzīti trīs uzdevumi. Pirmkārt, sniegt ieskatu tajā, kas Bartam ir teksts, rakstība un stils. Otrkārt, izprast, vai atsaukšanās uz ķermeni, ko Barts bieži pieņem par rakstības sākuma vai pamata ierosu, ir savienojama ar viņa noraidīto vēstures uzdošanu par dabu – un, ja ir, tad kā. Treškārt, iepazīstināt ar baudas un ekstāzes tekstu pazīmēm, analizējot to līdzības un atšķirības.
Mozi - anima naturaliter christiana wśród Stu Szkół Filozoficznych
2021
Mozi, żyjący w Okresie Walczących Królestw, był oryginalnym myślicielem, a moizm był jedną z najważniejszych wśród Stu Szkół Filozoficznych starożytnych Chin. Jego poglądy dotyczące uniwersalnej miłości (jidn aiH®), wiary w istnienie Boga oraz koncepcji państwa i rządów merytokracji wciąż pozostają inspirujące, pomimo iż historycznie przegrały z konfucjanizmem. W polskojęzycznej literaturze Mozi jest postacią nieznaną i domaga się badań w kilku przestrzeniach, które mają wpływ na zrozumienie jego myśli: czasów Moziego, jego osoby, jego poglądów, moizmu wśród Stu Szkół Filozoficznych, „Mozi" - jako księgi oraz późniejszego - także współczesnego - oddziaływania. Na Moziego powołują się zarówn…
Ciešanu izpratne F. Nīčes un S. Kirkegora darbos
2017
Bakalaura darbā aplūkots ciešanu jēdziens un tā skaidrojums Frīdriha Nīčes un Sērena Kirkegora filozofijā. Darba mērķis ir pievērsties ciešanu jēdzienam un tā skaidrojumam noteiktos Nīčes un Kirkegora darbos. Kultūras vēsturē ciešanu jēdziens ir ambivalents un neskaidrs, ikdienas pieredzes līmenī uztverts ar negatīvu konotāciju, taču filozofijā tas iegūst dziļāku un plašāku novietojumu dzīves izpratnē. Darbā tiek aplūkots Nīčes un Kirkegora traktējums, kas ciešanas uzlūko kā būtisku dzīves sastāvdaļu.
Ciešanu pieredze un Antīkā traģēdija Sērena Kirkegora un Frīdriha Nīčes filosofijā
2016
Maģistra darba tēma ir “ Ciešanu pieredze un Antīkā traģēdija Sērena Kirkegora un Frīdriha Nīčes filosofijā”. Cilvēciskās ciešanas ir viens no aspektiem, kas vienmēr ir bijis mākslas un, jo īpaši, traģiskās māksla uzmanības laukā. Traģēdija ir mākslas forma, kuras galvenā tēma ir cilvēks un viņa ciešanas saskarsmē ar apkārtējo pasauli un līdzcilvēkiem. Gan traģēdija, gan, jo īpaši ciešanu koncepts ir tēmas, kurām gan Sērens Kirkegors, gan Frīdrihs Nīče ir, pievērsuši uzmanību savos darbos. Maģistra darbā tiek pētīta literārā žanra - traģēdijas sasaiste ar ciešanu konceptu Sērena Kirkegora un Frīdriha Nīčes filosofijā. Pirmajā nodaļā tiek pievērsta uzmanība antīkās traģēdijas izcelsmei, būtī…
Subjekta vērtību transformācija Kirkegora un Nīčes filozofijā
2019
Šī bakalaura darba mērķis ir aplūkot un salīdzināt noteiktas Sērena Kirkegora un Frīdriha Vilhelma Nīčes idejas. Gan vienam, gan otram uzmanības centrā ir atsevišķs subjekts, kurš ir nonācis krīzes situācijā un kuram pašam nākas uzņemties atbildību par savu esamību un tās attīstību. Kirkegors pamato savas vērtības caur pilnīgu paļāvību uz Dievu, pie kura ved tikai ticības lēciens. Savukārt, Nīče šo problēmu risina, piešķirot pašam cilvēkam likumdevēja un šo likumu izpildītāja lomu. Abu domātāju darbos var konstatēt visai līdzīgu krīzes krustpunktu, kuru katrs mēģina atrisināt izejot no cita domas konteksta.
Alfrēda Tarska loģiskās izrietēšanas koncepcija
2021
Darbā izvirzītais jautājums ir: ‘Vai Tarskim ir izdevies ievērot metafiziskā un metodoloģiskā nošķīrumu?’ Atbilde, līdz kurai nonāku darba gaitā skan: ‘Gandrīz.’ Citiem vārdiem, darba mērķis ir parādīt, ka Tarska metafiziskais nominālisms ir iezadzies viņa metodoloģiskajā platonismā. Lai pamatotu šādu interpretāciju, es, izsakoties vispārīgi, pamatošu metafiziskā un metodoloģiskā nošķīruma ieviešanas jēdzīgumu saistībā ar Tarska pozīciju un parādīšu, kā Tarskis ar platonistiskiem līdzekļiem nonāk pie secinājumiem, kas var šķist pieņemami tikai nominālistiem.