Search results for "filozof"

Cildenā koncepts Teodora Adorno darbā “Estētikas teorija”

2016

Šī darba mērķis ir apskatīt ideju par cildeno, kas rodama Teodora Adorno darbā 'Estētikas teorija', un izklāstīt to veidā, kas ļauj to pretstatīt un salīdzināt ar citu filozofu uzskatiem par cildeno. Nākas secināt, ka cildenais, ko estētikas vēsturē mēdz uzskatīt par visaugstāko mākslas novērtējumu, līdz ar 'Estētikas teoriju' un modernisma mākslu sasniedz savu galējo fāzi. Modernisma māksla nav tikai dialektiska antitēze sabiedrībai, kurā tā ir radusies, bet, atšķirībā no citiem mākslas virzieniem, arī antitēze pilnīgi visai cilvēces, estētikas un mākslas vēsturei. Tāpēc modernajā mākslā cildenais nav tāds, kāds tas bija agrāk. Ar tā relevanci tas kļūst irrelevants.

“Melnās” mākslas paradokss Adorno “Estētikas teorijā”

2019

Šī darba mērķis ir, kritiski analizējot Teodora Adorno Estētikas teoriju, atklāt un detalizēti izklāstīt potenciāli fundamentālu paradoksu, un rast tam risinājumu. Adorno raksturo moderno mākslu kā autonomu un "melnu" entitāti, kas ir neierobežota un bezmērķīga, bet viņš to arī raksturo kā racionālu entitāti, kas mērķtiecīgi īsteno "skaistā" nosacījumus. Tas nozīmē, ka modernā māksla ir ierobežota nepārkāpt tos nosacījumus, kas to padara "skaistu". Beigās nākas secināt, ka tieši šī paradoksalitāte ļauj modernajai mākslai realizēt "skaistā" nosacījumus. Modernajai mākslai ir jābūt absolūti neierobežotai un bezmērķīgai, lai tā būtu "skaista". Modernās mākslas vienīgais ierobežojums ir tās vēl…

Bezgalīgais ceļš

2006

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2022, Speciālizlaidums (116)

2022

Speciālizlaidums sagatavots Valsts pētījumu programmas projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos / Interaction between the individual, the society and the state in process of the history of Latvia: Conflicting values and formation of shared values during historical turning points” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0018) ietvaros (vad. G. Zemītis)

Anweisung zum frohen und glücklichen Leben, 1. Teil

1781

Inhalt: Predigt I. bis VII. Ueber die menschliche Glückfäligkeit ; Predigt VIII. Die Erkenntniß Gottes des Menschen Ehre und Glück ; Predigt IX. bis XI. Die Größe Gottes ; Predigt XII. Die liebenswürdigkeit Gottes ; Predigt XIII. Gott will geliebt und nicht gefürchtet seyn ; Predigt XIV. Gott richtet nicht, wie Menschen richten ; Predigt XV. Gott zürnet nicht, wie Menschen zürnen ; Predigt XVI. XVII. Wir stehen unter der allergenauesten Aufsicht und Fürsorge Gottes ; Predigt XVIII. XIX. Die Erde eine Wohnung der Freude ; Predigt XX. bis XXIII. Es ist nichts Böses in der Welt ;Predigt XXIV. Der Tod ist kein Uebel ; Predigt XXV. Der Tod ist der größeste Beförderer unsers Glücks ; Predigt XXVI…

Sacīkstes princips Padomju kriminalprocesā: referats [Sacīkstes princips padomju kriminālprocesā]

1950

Īpatnējā korejiešu budisma pamatlicēji un budisma galvenais mantojums

2016

Dotais bakalaura darbs ir veltīts korejiešu budismam. Tā nosaukums ir “Īpatnējā korejiešu budisma pamatlicēji un budisma galvenais mantojums”. Darba mērķis ir, pamatojoties uz pieejamo literatūru un darba autora vērojumiem, izpētīt kā budisma reliģija nonāca Korejas pussalā, kā notika īpatnējā korejiešu budisma attīstīšanās un ko reliģija, kura kādreiz bija visietekmīgākā reliģija Korejā un kura joprojām izraisa korejiešu zinātnieku interesi, atstāja līdz mūsdienām. Darbs sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā tiek aplūkota korejiešu budisma vēsture laika posmā no reliģijas ienākšanas Korejā Trīs Karaļvalstu periodā līdz tās norietam Čoson dinastijas laikā. Otrā daļa ir veltīta divu korejiešu b…

Valdnieka jēdziens Senķīnas legālistu tekstos un Nikolo Makiavelli filozofijā

2016

Bakalaura darba tēma “Valdnieka jēdziens Senķīnas legālistu tekstos un Nikolo Makjavelli filozofijā” veltīta divu sociālpolitisku filozofiju (legālisma un makjavellisma) salīdzināšanai ar kopīgo un, daļēji, atšķirīgo “valdnieka” jēdziena aspektu pētīšanai. Darba mērķis ir izpētīt abu filozofiju izcelšanās laikmetus, priekšnoteikumus un mudinošus faktorus, īsi izsekot filozofiju atslēgidejām, un, balstoties uz secinājumiem, iedziļināties konkrēti valdnieka institūta specifikā. Nikolo Makjavelli idejas par valdnieku, galvenokārt, tiek izklāstītas viņa slavenākajā darbā “Princis”, kamēr legālistu idejas saturas vairāku Senķīnas filozofu rakstos, no kuriem autore izvēlējās Šan Jana, Haņ Fei un …

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 148. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "Baltijas onīmi: no sendienām līdz mūsdienām". Tēzes

2021

Tēžu krājumā apvienotas LU Latviešu valodas institūta rīkotās akadēmiķa Jāņa Endzelīna (1873–1961) 148. dzimšanas dienas atcerei veltītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, kuras iesnieguši 20 konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Vācijas. Akadēmiķa atceres konferences tiek rīkotas jau kopš 1963. gada. 2021. gada 22. februāra konference tika veltīta onomastikai: “Baltijas onīmi: no sendienām līdz mūsdienām”. Konferences tēžu krājuma tēmu loks ir plašs: no vietvārdu, personvārdu un literārās onomastikas pētījumiem līdz īpašvārdu ontoloģijas un terminoloģijas jautājumiem.

Brīvā griba un iepriekšnolemtība islāma teoloģijā: mutazilīti un ašarīti

2017

Maģistra darbā tiek aplūkots brīvās gribas un iepriekšnolemtības koncepts no mutazilītu un ašarītu teoloģisko skolu skatupunkta. Pētījuma mērķi ir noskaidrot mutazilītu un ašarītu skolu vēsturisko izcelsmi, attīstību un faktorus, kas to ietekmējuši, kā arī šo skolu galvenos teoloģiskos un filozofiskos pamatprincipus, lai izprastu viņu nostāju atiecībā par brīvo gribu un iepriekšnolemtību islāma teoloģijā, kā arī aplūkot al-Kindi un al-Gazālī teoloģisko un filozofisko skatījumu. Izvirzīto mērķu sasniegšanai izmantota klasisko islāma tekstu – Korāna un Sunnas analīze, galvenokārt pievēršoties reliģisko pamatprincipu interpretācijām un iespējamajiem pamatojumiem, kā arī salīdzinošā un vēsturis…