Search results for "filozof"
showing 10 items of 495 documents
Filozofia tu i teraz. Ontologia procesu jako podstawa filozoficznego coachingu
2018
Artykuł zawiera szkic ontologicznych podstaw coachingu filozoficznego – nowej dyscypliny praktycznej, która od roku 2016 stanowi składnik oferty edukacyjnej Uniwersytetu Opolskiego. Jest rozwinięciem idei zawartych w moim tekście Filozofia jako ćwiczenie duchowe – coachingowy model uprawiania filozofii. W drugim paragrafie przedstawiono ontologię Platona z perspektywy filozofii procesu. Widziana z tej perspektywy ontologia Platona jest rodzajem metafizyki doświadczenia – byt nazywany przez Platona „prawdziwym” nie jest rzeczywistością abstraktów, lecz tym, czego doświadczamy w chwilach, gdy rozpoznajemy znaczenie konkretnych sytuacji życiowych w perspektywie Dobra. Filozofia Platona okazuje…
Izskaidrot un saprast: ko tas nozīmē modeļ-bāzētā izziņas modelī?
2018
Ko tad nozīmē izprast pasauli? Mans priekšlikums: izmantojam stratēģiju B. Izprast pasauli nozīmē izgudrot efektīvus modeļbūves līdzekļus un iemācīties ar to palīdzību būvēt visus mums vajadzīgos modeļus. Neko vairāk izpratnes jēdzienā meklēt nevajag. Jūtamies vīlušies? Pietrūkst ierastās mistifikācijas?
Głód jako wartość w filozofii i kulturze w kontekście sporu między hedonizmem a etyką wyrzeczenia
2014
Vara padomju telpā M. Fuko skatījumu prizma
2022
Maģistra darba “Vara padomju telpā M. Fuko skatījuma prizmā” mērķis ir pētīt varas un kontroles sociālajā realitātē problematizāciju padomju un postpadomju telpā Fuko politiskās filozofijas diskursa ietvaros. Par pētījuma konceptuālo ietvaru izmantoti Mičela Dīna un Oļega Harhordina pieejas, traktējot padomju telpas vēsturisko realitāti Mišela Fuko filozofijas prizmā. Darbā tiek analizēti nevis vēsturiski notikumi, bet varas koncepcija, lielu uzmanību pievēršot jaunas identitātes konstruēšanai sociālās realitātes ietvaros.
Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija
2012
Ideja par monogrāfiju, kas aplūkotu situāciju mūsdienu akadēmiskajā reliģijpētniecībā Latvijā, radās 2011. gada oktobrī, kad Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” tika nolasīti 22 referāti gan par reliģijpētniecības un teoloģijas vēsturi Latvijā un tās mūsdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arī par dažādiem konkrētiem Latvijas reliģiju vēstures tematiem un reliģiskās dzīves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistījās arī turpmākajā monogrāfijas veidošanā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloģisko pieeju un uzskatu daudzveidību. Tās sadaļās saglabāts arī autoru individuā…
Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma
2020
Darbā “Vardarbība kā sabiedrībā iekļauta norma” risināts jautājums par vardarbības kā iekļautas normas pastāvēšanu sabiebrībā. Darba mērķis ir noskaidrot, kas ir vardarbība, analizējot jēdzienu “vardarbība”, pievēršoties definīcijām dažādās sfērās un raksturojot dažādus vardarbības izpausmju veidus. Darba pirmajā daļā ir aplūkots jēdziens “vardarbība”, tā skaidrojumi, definīciju variācijas un attiecības ar citiem jēdzieniem. Otrajā daļā tiek analizētas vardarbības izpausmes, detalizētāk apskatot ideju par strukturālo vardarbību, pievēršoties jautājumam, kuras ikdienas norises varētu vai nevarētu piedēvēt vardarbībai. Darba trešā sadaļa ir veltīta jautājumam, kā dažādas vardarbības izpausmes…
Ilgtspējīgas attīstības koncepta problemātika vides krīzes kontekstā
2022
Šajā darbā tiek problematizēts jautājums par to, vai ilgtspējīgas attīstības koncepts ir savietojams ar vides filozofijas pamatoto dabas pašvērtību. Darba mērķis ir uzrādīt ilgtspējīgas attīstības koncepta un sociālekonomiskā diskursa problēmas un to pozīciju attiecībā pret vides filozofiju. Pirmajā nodaļā aprakstītas vides filozofijas vadošās pozīcijas par dabas vērtību un cilvēka lomu vides daudzveidības saglabāšanā. Otrajā nodaļā aplūkota ilgtspējīgas attīstības jēdziena izcelsme, nozīme un kritika. Trešajā nodaļā tiek pieteikts teorētiskais ietvars, kā arī veikta politiska diskursa piemēra analīze. Šajā maģistra darbā autore secina, ka vadošās ekonomiskās paradigmas ietvaros ilgtspējīga…
Ārnes Nesa un Rodžera Skrūtona ekofilosofijas nostādņu salīdzinājums
2019
Bakalaura darbs “Ārnes Nesa un Rodžera Skrūtona ekofilosofijas nostādņu salīdzinājums” veltīts aktuālai mūsdienu problemātikai divu filosofu refleksiju prizmā. Ness un Skrūtons katrs savā veidā un kontekstā risina ekoloģiski svarīgus jautājumus par vidi, lokālo atbildību un globālajiem izaicinājumiem. Mūsdienu pasaulei nepieciešama ekoloģiska gudrība, kas ir gan pietiekami vizionāra, gan pietiekami pragmatiski konservatīva, lai civilizācijas nenonāktu totālas ekoloģiskas katastrofas priekšā. Šīs gudrības meklējumi darba ietvaros aprakstīti tajā analizēto un salīdzināto Ā. Nesa un R. Skrūtona ideju kontekstā. Abiem domātājiem ir atšķirīgi motīvi, kas viņiem liek pievērsties ekofilosofijas va…
O stawaniu się (o)sobą na drodze przezwyciężania samego siebie. Projekt radykalnej antropologii (neo)coachingowej
2020
Współczesny coaching dość dobrze sprawdza się w praktyce wychowawczej i terapeutycznej, ale brakuje mu solidnego fundamentu antropologicznego, to znaczy takiej koncepcji człowieka, która mogłaby stać się podstawą konstruktywnego (samo)rozwoju w duchu autentycznej wolności. Wydaje się, że w teorii coachingowej warto posłużyć się stworzoną przez Fryderyka Nietzschego koncepcją nadczłowieka. Oczekiwany przez Zaratustrę-Nietzschego nadczłowiek jest człowiekiem, który przezwyciężył własne słabości i potrafi twórczo działać w świecie, kierując się poczuciem odpowiedzialności za Ziemię. Korzystając z tej koncepcji (nad)człowieka, coach mógłby skutecznie pomagać swym podopiecznym i wychowywać ich „…
„Zināšanas” jēdziena konceptuāla analīze vēlīnā Vitgenšteina filosofijā
2015
Šajā bakalaura darbā tiek pētīta ‘zināšanas’ jēdziena noteiksme L. Vitgenšteina vēlīnajā filosofijā, galveno uzmanību pievēršot darbam „Par drošticamību”. Darbā mēģināts parādīt, kādās attiecībās, pēc Vitgenšteina domām, atrodas zināšana un drošticamība. Vitgenšteins savā darbā atsaucās uz Dž. E. Mūra idejām par drošticamām zināšanām, tāpēc apskatītas arī Mūra nostādnes. Darbā tiek analizēts ‘zināšanas’ jēdziena lietojums valodā, kam seko sīkāks šī jēdziena konceptuāls apraksts. ‘Zināšanas’ jēdziena noteiksme ļauj apskatīt zināšanas un drošticamības attiecības. Galvenais secinājums ir tāds, ka noteikta veida drošticamība – objektīva drošticamība – ir kategoriāli atšķirīga no zināšanas.