Search results for "filozofija"
showing 10 items of 463 documents
Nīčes izaicinājums kristietībai: Dieva un nāves teoloģija.
2009
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot Dieva nāves idejas veidošanos Frīdriha Nīčes filozofijā. Kā arī censties rast atbildes, kas un kādā mērā ir ietekmējis šādu ateistisko nostāju. Risinājums tika meklēts un analizēts gan Nīčes filozofijā, gan tādu autoru kā Tomasa Alticera, Dītriha Bonhēfera filozofijā. Kā par pamatu tiks ņemta Nīčes nostāja un izvirzītās idejas, kas darba gaitā tiks salīdzinātas ar jau minētajiem autoriem- Tomasu Alticeru un Dītrihu Bonhēferu. Kā rezultātā var redzēt, kā laika gaitā būtiski ir mainījusies Dieva nāves ideja. Pētot Dieva nāves jēdzienu, ir mainījusies pati Dieva nāves idejas koncepcija. Sākumā tā radās kā cilvēces attīstības progresa apliecinājums, bet attī…
Kultūras krīzes skatījums latviešu domātāju darbos.
2011
Šajā darbā tiek aplūkots latviešu domātāju Paula Jureviča, Teodora Celma, Konstantīna Raudives, Paula Dāles, Zentas Mauriņas un Pētera Zālītes skatījums uz tādu kultūras fenomenu kā krīze. Tiek analizēti viņu uzskati par Eiropas kultūras krīzi, kā arī tiek aplūkoti to filosofu darbi un idejas, kuri ir bijuši nozīmīgi latviešu autoriem minētās tēmas pētījumos. Tie ir Osvalds Špenglers, Hosē Ortega i Gasets un Frīdrihs Vilhelms Nīče. Gan latviešu autori, gan Eiropas filosofi par vienu no Eiropas kultūras krīzes redzamākajām izpausmes formām atzīst masifikāciju dažādās sabiedriskās dzīves sfērās un masu cilvēku, kurš gan nav unikāla 20.gs. parādība, jo masu cilvēks ir sastopams arī agrāk. Iepr…
Izmisuma izpratne Sērena Kirkegora filozofijā.
2008
Šajā darbā tiek apskatīts Serēna Kirkegora izmisuma apjēgums. Pirmā nodaļā tiek sniegt īss ieskats filozofa dzīves gājumā, filozofijas aspektos. Otrajā nodaļā ir atrodama Kirkegora darbu „Slimība uz nāvi” un „Vai nu – vai arī” analīze, kas saistīta ar izmisuma apjēgumu: „Slimība uz nāvi” pirmā daļa – slimība uz nāvi ir izmisums. Kirkegors norāda, ka izmisums rodas no nelīdzsvarotības Es. Izmisumu var apzināties un neapzināties. Apzinoties izmisumu rodas divas galvenās izmisuma formas- negribēt būt par sevi un gribēt būt par sevi. Otrā daļa – izmisums ir grēks. Tiek norādīts, ka grēks ir izmisuma potencialitāte. Filozofs norāda divus izmisuma veidus – izmisums par grēku un izmisums par grēka…
Utilitārisms Džona Stjuarta Milla un Pītera Singera filozofijā
2011
Utilitārisms ir ētiskā teorija, kura rīcības morālo vērtību nosaka, balstoties uz tās spējā palielināt labumu pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Darba mērķis ir izpētīt, ko nozīmē būt utilitāristam, kādus pienākumus šī morāle uzliek un kādu labumu sniedz cilvēkam un sabiedrībai kopumā. Šim nolūkam tiek aprakstītas un salīdzinātas divu utilitāristu – Džona Stjuarta Milla un Pītera Singera filozofijas. Abi autori reducē visas vērtības uz vienu galīgo labumu – cilvēku apmierinājumu. Autoru domas atšķiras apmierinājuma definēšanā: Millam tā ir laime un sāpju trūkums, bet Singeram- tās cilvēka intereses, kam viņš dod priekšroku. Būt utilitāristam nozīmē būt altruistam un atteikties no savtīgām vēlmē…
Skepticisma un ticības attiecība Augustīna darbos "Pret akadēmiķiem" un "Par ticības lietderību".
2008
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir attiecība starp Augustīna ticības izpratni un seno Akadēmijas skepticismu, analizējot Augustīna darbus ‘Pret akadēmiķiem’ un ‘Par ticības lietderību’. Augustīna ticības izpratne ir oriģināls un skaidrs veids, kā domāt par pastarpināti pieejamām zināšanām. Pētījumā tiek izgaismota šī koncepta veidošanās – piemērs tam, kā viduslaiku priekšvakarā tiek ‘kristīta’ antīkā doma. Pētījuma rezultātā tiek noskaidroti četri veidi, kādos ir saprotama Akadēmijas skepticisma un Augustīna ticības izpratnes attiecība.
Dostojevska reliģisko ideju recepcija un interpretācija Latvijas ideju vēsturē 20. gadsimta pirmajā pusē
2013
Darbā tiek salīdzinātas latviešu domātāju – Freija, Mauriņas, Celma, Dāles, Raudives un Jureviča interpretācijas par Dostojevska reliģiskajām idejām: Dievs, nemirstība jeb mūžīgā dzīvība, cilvēks tā reliģiskajā novērtējumā un rakstnieka uzskati par konfesijām – pareizticību, katolicismu un protestantismu. Analizējot iepriekš minēto latviešu domātāju darbus, tiek meklēta atbilde uz jautājumu – kā latviešu domātāju pētījumos par Dostojevska idejām iezīmējas reliģiskais un filosofiskais skatījuma veids. Maģistra darba idejisko ietvaru veido Freija sniegtās Dostojevska reliģisko ideju interpretācijas, kas tiek salīdzinātas ar citu domātāju idejām. Darba pirmajā nodaļā laikmeta idejiskā fona rak…
Simboliskās formas kā sabiedrības attīstības atslēga Ernsta Kasīrera filozofijā
2010
Bakalaura darbā „Simboliskās formas kā sabiedrības attīstības atslēga Ernsta Kasīrera filozofijā” autore ir pievērsusies Ernsta Kasīrera simbolisko formu un cilvēka attiecību attēlojuma pētniecībai kultūras un tās attīstības ietvaros. Pētījums tiek iesākts ar Ernsta Kasīrera dzīves, izglītības un fona vides, kas ietver ietekmes, izpēti. Darbā tiek pētītas tādas simboliskās formas kā valoda, zinātne, vēsture, māksla, mīts un reliģija. Cilvēks un kultūra tiek aplūkoti attīstības dinamiskajā aspektā, mēģinot atrast atbildi uz to, kas ir konstanti cilvēcisks. Darbā tiek izvirzīts arī uzdevums gūt izskaidrojumu tam, kāpēc kultūras progress kļūst arvien komplicētāks. Atslēgvārdi: Ernsts Kasīrers,…
Mīts kā kultūrvēsturiska simboliska forma Ernsta Kasīrera filosofijā.
2011
Filosofijas vēstures nozarē izstrādātajā bakalaura darbā „Mīts kā kultūrvēsturiska simboliska forma Ernsta Kasīrera filosofijā” apskatīts mīts kā pirmatnējās kultūras simboliska forma, kura nav zaudējusi aktualitāti arī mūsdienās. Darbā iezīmētas simbolisko formu filosofijas aprises un mīta aspekti. Darbā iztirzāts: a) Ernsta Kasīrera simbolisko formu filosofija, simbolisko formu jēdziena izcelsme un tā trīs pamatformas; b) mīts kā simboliska forma un mīts K. Levi-Strosa, R. Barta un A. Loseva skatījumā, kā arī tas, kā pirmatnējais cilvēks dzīvo mītā; c) E. Kasīrera mīta nozīmes izpratnes interpretācija un reliģija kā ar mītu būtiski saistīta simboliska forma, kā arī tādi tās aspekti kā rit…
Cilvēka izpratne A.Bergsona filozofijā.
2008
Anrī Bergsons (1859-1941) bija viens no ievērojamākajiem 19./20. gs. mijas franču filozofiem. Viņš izstrādāja koncepciju par laiku kā ilgstamību [duree], - tajā ir balstīta visa viņa filozofija. Kaut gan A. Bergsonam antropoloģija, tomēr visas viņa filozofiskās koncepcijas ir vairāk vai mazāk saistītas ar cilvēku. Šis darbs sniedz ieskatu izpratnē par cilvēku, kāda tā ir Bergsona filozofijas kontekstā. Akcentēti tiek 3 aspekti: 1) cilvēks kā vienots veselums; 2) cilvēks kā sociāla būtne; 3) cilvēks globālākā kontekstā – Bergsona evolūcijas teorijas kontekstā. Atslēgas vārdi: Anrī Bergsons, cilvēks, laiks, ilgstamība [duree], atmiņa, apziņa
Sievišķās eksistences formas, arhetipi un simboli (Erihs Neumans un Klarisa Pinkola Estesa).
2011
Mana darba mērķis ir parādīt Karla Gustava Junga izstrādnes par arhetipiem un simboliem individuācijas procesā. Individuāciju jungieši Erihs Neumans un Klarisa Pinkola Estesa apzīmē par spirituālo transformāciju un iniciāciju. Individuācijas procesā indivīds apzinās psihes neapzinātās daļas un paplašina apziņas dominēšanu pār bezapziņas procesu negatīvo ietekmi. Individuācijas procesā jāapzinās personīgās un kolektīvās bezapziņas saturi. Individuācijas fāzēm ir atšķirīgs simbolisms. Bezapziņa kā veselums ir sievišķa. Lielā Māte ir sievišķā arhetips, kas manifestējas simbolos. Simbolisms norāda uz transformācijas attīstību vai destrukciju. Sievišķā eksistences forma ir sievišķās bezapziņas a…