Search results for "folklor"
showing 10 items of 557 documents
Hedenskap og avgudsdyrkelse i Agder og Telemark
2021
Master's thesis in History (HI500)
Prof. P. Šmita (1869-1938) grāmatu kolekcija LU Bibliotēkā
2013
Prof. P. Šmits, ar kura vārdu saistās latviešu tautas pasaku, teiku, ticējumu pagājušā gs. sākumā publicētie krājumi, akadēmiskajā vidē pazīstams kā savulaik pasaulē atzīts sinologs un orientālists. Būdams LU profesors, viņš jau tolaik regulāri dāvinājis bibliotēkai grāmatas no savas kolekcijas, bet vēlāk ar testamentu novēlējis universitātei visu savu personisko krājumu. To veido daudzi šobrīd jau reti izdevumi ķīniešu, mandžūru u.c. austrumu valodās, kuros atspoguļota šo tautu kultūras vēsture. Cita Šmita kolekcijas daļa ietver izdevumus, kas veltīti baltu, slāvu un somugru valodniecībai. Kolekcijas vērtības ir arī viņa pētījumi latviešu folklorā un etnogrāfijā, darbi baltu filoloģijā. Li…
Vilka tēls austrumslāvu un latviešu tradicionālajā kultūrā: salīdzinošais aspekts.
2018
Darbs veltīts vilka tēlam tautas slāvu un baltu tradīcijās. Pētījuma mērķis ir vilka tēla specifikas analīze un salidzināšana starp Austrumu slāvu un Latviešu (baltu) tradicionālājās kultūrās. Autors izpēta vilka tēlu krievu un latviešu tautiskā folklore no slāviska un baltiska mitoloģiskā priekšstata paradigmā par doto dzīvnieku. Darbs sastāv no trīm daļām – pirmā daļa, teorētiskā, apraksta vilka tēlu slāvu folklorā. Otrā daļa tiek veltīta vilka īpatnības analīzei austrālloķu folkloras tekstos. Trešajā daļā tiek pētīta vilka īpatnība latviešu folkloras tekstos. Darba rezultātā tiek atspuguļota vilka tēla specifika austrumslāvu un latviešu folklorā, abi zoomorfju tēli tiek salīdzināti viens…
Botāniskais kods krievu buramvārdos.
2018
Darbs ir veltīts botāniskā koda pētījumam 17.-19. gs. krievu buramvārdu tekstos. Darba mērķis ir konstatēt visbiežāk sastopamos augu tēlus, to semantiku un funkcionēšanu buramvārdu struktūrā, kā arī to sastapšanas biežumu dažādos buramvārdu tipos. Autors analizē bieži sastopamos botāniskos tēlus pēc sekojošā principa: apskatoties to semantiku un funkcijas un veicot kontekstuālo analīzi ar šo pašu augu tēliem tradicionālajā kultūrā un krievu folklorā, lai konstatētu konkrētu augu tēlu kopīgas raksturīgās īpašības. Tiek analizēts arī botāniska koda elementu sastapšanas biežums dažādos buramvārdu tipos un dažādos buramvārdu strukturālajos elementos. Darbam ir divas daļas. Pirmajā tiek izklāstī…
Domovoja un mājas kunga tēli krievu un latviešu folklorā: salīdzinošais aspekts.
2021
Bakalaura darbs «Domovoja un mājas kunga tēli krievu un latviešu folklorā: salīdzinošais aspekts» veltīts mājas gara tēla salīdzinājuma problēmai krievu un latviešu folkloras tradīcijā. Darbs sniedz personāžu domovojs un mājas kungs veidojošo pazīmju izklāstu un to apkopojumu, kā arī salīdzina personāžus balstoties uz materiāliem no Humanitāro zinātņu fakultātes NPI AE folkloras arhīva un profesora P. Šmidta publicētiem “Latviešu pasakas un teikas”, kur ir salasītas "Latviešu tautas pasakas un teikas”. Darbā apkopoti personāžu domovoj veidojošās pazīmes un mājas telpa nozīme krievu kultūrā, tika apskatīts mājas gara tēls latviešu folklores tradīcijā un skarta baltu mitoloģiskas sistēmas uzb…
Dzīvnieku īpašības igauņu un latviešu sakāmvārdos
2015
Bakalaura darbs ''Dzīvnieku īpašības igauņu un latviešu sakāmvārdos'' veltīts dzīvnieku īpašību izpētei un salīdzināšanai. Darba teorētiskajā daļā atspoguļots vispārīgs folkloras raksturojums. Apskatīta igauņu un latviešu folkloras vēsture. Sīkāk aprakstīta tieši sakāmvārdu attīstība un pētniecība Latvijā un Igaunijā. Darba praktiskajā daļā sakāmvārdi klasificēti pēc struktūras, ko sakāmvārdu klasificēšanai izmantojis E. Laugaste (1975). Pēc tam tie analizēti pēc satura un formas. Izpētītas raksturīgākās dzīvnieku īpašības. Noslēgumā tiek atrastas tipiskākās dzīvnieku īpašības, kuras atklāj cilvēkam raksturīgo. Atslēgas vārdi: folklora, sakāmvārds, dzīvnieks, īpašības.
Sieviešu tēli lugās “Romeo un Džuljeta” un “Pūt, vējiņi!”
2016
Šī pētījuma galvenais temats ir sievietes tēla atspoguļojums literatūrā. Šīs pētījuma mērķis ir apskatīt un salīdzināt dažādus iespējamos veidus kā tiek atspoguļotas sievietes tādās lugās kā - Romeo un Džuljeta un Pūt, vējiņi! Vispirms tika pētīti Šekspīra un Raiņa iespējamie iedvesmas avoti iepriekšminētajām lugām. Atklājās, ka, atšķirībā no senākajiem darbiem, Rainis un Šekspīrs sieviešu tēliem piešķīruši vienas no galvenajām lomām. Lielākoties sievietes vēsturiski ieņēmušas mazsvarīgu lomu gan sabiedrībā, gan literatūrā. Pielietojot kritisko diskursa analīzi un salīdzinošo analīzi, noskaidrojās, ka abās lugās ir atspoguļoti tēli, kas atbilst ideālas sievietes standartiem (Lēdija Kapuleti…
Virolaiset ikivanhaa hallitsijakansaa: Virolaisjohtajien puheita kansallisen identiteetin muokkaamiseksi 1930-luvulla
2012
Artikkelissa tarkastellaan Viroa melko itsevaltaisesti 1930-luvulla hallinneiden Konstantin Pätsin, armeijan ylipäällikön Johan Laidonerin ja suurimman osan Pätsin ajasta pääministerin virkaa toimittaneen Kaarel Eenpalun puheiden menneisyyspolitiikkaa. Tutkitut puheet käsittelivät Viron historiaa ennen 1800-luvun puoliväliin sijoittunutta niin sanottua kansallista heräämisaikaa. Aika muinaisen vapausajan lopusta kansalliseen heräämisaikaan on nähty kansallisesti passiivisena ajanjaksona, jolloin virolaisilla ei ollut varsinaista kansallistunnetta. Valtion johtajat pyrkivät puheillaan muinaisesta vapausajasta ja 700- vuotisesta miehitysajasta muuttamaan tätä käsitystä. Artikkelissa puheista …
Pētera Šmita sarakste ar latviešu un lietuviešu filologu, etnogrāfu Eduardu Volteri
1915
Vēstulē P. Šmits skaidro jēdzienu "krusta priedes", kā arī piemin E. Voltera pārizdoto veco Katehismu (Латышскій катехизисъ 1585 года / переизданный Э.А. Вольтеромъ. Петроградъ : тип. Акад. наук, 1915)ю