Search results for "gitija"
showing 6 items of 6 documents
20.-21. gadsimta nogulumu uzkrāšanās procesu izvērtējums dažādas ģenēzes un trofijas ezeros Latvijas teritorijā
2021
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, kādā apjomā un kāda sastāva nogulumi uzkrājušies dažādas ģenēzes un trofijas ezeros Latvijas teritorijā 20. un 21. gs. Šajā darbā tiek sniegta informācija par nogulumu uzkrāšanās apjomiem un sastāvu 12 Latvijas ezeros. Ezeru virsējie nogulumi iegūti, izmantojot gravitācijas paraugošanas metodiku šī darba ietvaros, kā arī apkopojot un analizējot iepriekš ievākto nogulumu sastāvu un zinātniskajās publikācijās pieejamo informāciju. Bricu, Lilastes, Trikātas, Āraišu, Ķikuru ezeri tikuši pētīti jau iepriekš un rezultāti daļēji publicēti, bet šajā darbā no jauna pētīti Sekšu, Velnezers, Mazais Baltezers, Pinku, Usmas, Talsu ezers, Lielais Vipēdes ezers. Minēto e…
Holocēna veģetācijas izmaiņu liecības organogēnajos nogulumos Ziemeļvidzemē
2013
„Holocēna organogēnie nogulumi un to uzkrāšanās apstākļu izmaiņas purvos Ziemeļvidzemē”. Disertācijā analizēti piecu Ziemeļvidzemes purvu nogulumu pētījumu rezultāti, kas iegūti, izmantojot lauka un laboratorijas pētījumu metodes - augu makroskopisko atlieku, sporu un putekšņu, citu mikroskopisko atlieku, kūdras sadalīšanās pakāpes un botāniskā sastāva, nogulumu karsēšanas zudumu analīzi, kā arī nosakot nogul umu absolūto vecumu ar 14 C un AMS 14 C metodēm. Pētītajos ezeru un purvu nogulumos Ziemeļvidzemē atpazītas liecības pa r būtiskām nogulumu uzkrāšanās apstākļu izmaiņām visā holocēna laikā, kas ietekmējušas nogulumu sastāvu un raksturu, tai skaitā noskaidrot a aukstā 8200 notikuma un M…
Holocēna ugunsgrēku režīma rekonstrukcija Bricu ezera apkārtnē, Vidzemes augstienē
2020
Bakalaura darba mērķis ir veikt ugunsgrēku režīma rekonstrukciju Bricu ezera apkārtnē un Vidzemes augstienē holocēnā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, pētījumā analizēti Bricu ezera nogulumi no diviem urbumiem (ezera centrālajā un piekrastes daļā). Divi urbumi analizēti, lai raksturotu reģionālo (centrālais urbums) un lokālo (piekrastes urbums) ugunsgrēku tendences dabīgos apstākļos un iespējamās antropogēnās darbības rezultātā. Nogulumu hronoloģija izveidota, balstoties uz 7 14C AMS datējumiem, un katram urbumam sastādīts dziļuma-vecuma modelis. Pielietojot makroskopisko ogļu morfoloģisko metodi, analizēts katrs nogulumu centimetrs un kopumā izpētīti 676 nogulumu paraugi. Ugunsgrēku rekonstr…
Sapropelis un tā izmantošanas iespējas
2014
Sapropelis ir ar organiskajām vielām bagāti nogulumi, kas nogulsnējas ūdenstilpēs. Sapropeļa izplatība un plasas izmantosanas iespējas padara to par nozīmīgu dabas resursu, ko var izmantot lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā, lopkopībā, ķīmijas un celtniecības industrijā, balneoloģijā un kosmetoloģijā. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā sastāda aptuveni 2 miljardus m3. Sī raksta mērķis ir aplūkot sapropeļa klasifikāciju, veidosanās apstākļus un izmantosanas jomas.
Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Jaunzušu purva nogulumos
2016
Ruzaiķis Dz., 2016. “Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Jaunzušu purva nogulumos”. Bakalaura darbs, Rīga, Latvijas universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa. Bakalaura darba izstrādes gaitā pētīti Jaunzušu purvā holocēna laikā uzkrājušies nogulumu slāņi un rekonstruētas paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas nogulumu uzkrāšanās gaitā. Pētījumā tika izmantotas lauka darba metodes, tai skaitā ģeoloģiskā urbšana, nogulumu vizuālā novērtēšana, dokumentēšana un paraugu ievākšana analīzēm, kā arī laboratorijas pētījumu metodes - nogulumu karsēšanas zudumu, kūdras sadalīšanās pakāpes, kūdras botāniskā sastāva un gitijas bioloģiskā sastāva analīzes, to interpretāc…
Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Selēku- Jaunzušu ieplakas nogulumos
2015
Kiziks K., 2015. „Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Selēku-Jaunzušu ieplakas nogulumos”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa. Maģistra darbā pētīti Selēku-Jaunzušu ieplakā holocēna laikā uzkrājušies nogulumu slāņi un rekonstruētas paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas nogulumu uzkrāšanās gaitā. Pētījuma ietvaros tika veikti lauka darbi, tai skaitā ģeoloģiskā urbšana un zondēšana, kā arī nogulumu karsēšanas zudumu, sporu–putekšņu, augu makroskopisko atlieku un kūdras botāniskā sastāva analīzes, kā arī iegūti ar AMS 14C metodi veikto nogulumu datējumu rezultāti, to interpretācija. Pētījumā veikto analīžu rezultāti norād…