Search results for "grunts"
showing 10 items of 16 documents
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga, 2012. gada 24. …
2012
Krājumā ievietotās LU 70.konferences LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras sekcijas referātu tēzes nav recenzētas.
Latvijas Universitātes Raksti; 767 .sēj.
2011
Ūdens apgāde
1943
2. pārlabotais un papildinātais izdevums
Meža augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu īstermiņa ietekme uz ūdens ķīmiskajiem parametriem
2018
Pieaugot koksnes pieprasījumam, nozīmīga kļūst mežaudžu produktivitātes palielināšanas jautājumu aktualitāte. Saimnieciskajos mežos ražību uzlabo ar tādiem pasākumiem kā hidrotehniskā meliorācija, kopšanas cirtes un mērķtiecīga atjaunošana, izmantojot selekcionētu reproduktīvo materiālu. Ārzemēs, it īpaši Ziemeļvalstīs, veic arī meža augsnes ielabošanu ar slāpekļa mēslojumu un citiem augsnes ielabošanas līdzekļiem, kas nodrošina būtisku krājas pieauguma palielinājumu vairākus gadus pēc mēslojuma izkliedēšanas. Dažādi vides faktori sekmē mēslošanas līdzekļu ieskalošanos gruntsūdenī un virszemes notecē, kā rezultātā mežaudzē izkliedētais mēslojums daļēji nonāk ūdens ekosistēmas un var tās neg…
Latvijas kvartāra smilšaino nogulumu analīze izmantojot Proktora metodi
2018
Bakalaura darba mērķis ir analizēt smilšaino grunšu optimālo mitruma daudzumu, pie kura grunts ir maksimāli sablīvējama. Galvenais mērķis ir noskaidrot cik prognozējams ir optimālais mitruma daudzums pie kura var maksimāli sablīvēt grunti, zinot tās granulometrisko sastāvu un šķirotību. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka smilšaino grunšu sablīvēšanās spējas ietekmē grunts smalko daļiņu (māla un aleirīta), kā arī grants piejaukum. Ir vērojama likumsakarība starp granulometriski rupjgraudaināku materiālu un zemāku optimālā mitruma pakāpi, pie kura grunts iegūst maksimālo blīvumu. Turklāt ir vērojama likumsakarība, ka rupjgraudainākam materiālam piemīt augstākas maksimālā blīvuma vērtības …
Statiskās zondēšanas metodes izmantošana organogēno un smilšaino grunšu īpašību noteikšanā
2015
Markvarts J. “Statiskās zondēšanas metodes metodes izmantošana organogēno un smilšaino grunšu īpašību noteikšanā”. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2015. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt likumsakarības un noteikt korelāciju starp organogēno un smilšaino grunšu fizikāli-mehānisko īpašību raksturlielumiem, veicot pētījumus ar statiskās zondēšanas (CPT) metodi un rezultātus korelējot ar laboratoriski noteiktiem šo grunšu fizikāli-mehānisko īpašību raksturlielumiem. Bakalaura izstrādes gaitā tika veikti statiskās zondēšanas un urbšanas darbi Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 35. Urbšanas gaitā paņemtajiem traucētas un netraucētas struktūras paraugi…
Gruntsūdens režīma ietekme uz dabisko zālāju veģetāciju Aiviekstes palienē
2017
Gruntsūdens režīma ietekmes uz dabisko zālāju veģetāciju noteikšanai ir izvēlēta viena reprezentatīva teritorija Aiviekstes palienē. Teritorijā ierīkotas 10 gruntsūdens līmeņa monitoringa akas un pēc Brauna – Blankē metodes aprakstīti 39 parauglaukumi. Gruntsūdens līmeņa mērījumi veikti no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada aprīlim. Teritorijā tika izdalītas piecas augu sabiedrības, no kurām divas ir grīšļu sabiedrības, viena graudzāļu sabiedrība un divas ‘’pārejas’’ sabiedrības. Noskaidrots, ka gruntsūdens līmenis ietekmē augu sabiedrību veidošanos – mitrākās vietās, kur gruntsūdens līmenis svārstās no 0-30 centimetriem, dominē grīšļu sabiedrības, savukārt graudzāļu sabiedrības labprātāk at…
Augšējā devona Šķerveļa svītas dolokrētu uzbūve un sastāvs Lētīžas grīvas atsegumā
2015
Bakalaura darbā ir raksturota augšējā devona Šķerveļa svītas Nīkrāces ridas dolokrētu slāņkopas uzbūve un sastāvs Lētīžas grīvas atsegumā. Lauka pētījumos sastādīts slāņkopas ģeoloģiskais griezums un noņemti paraugi. Laboratorijā veikta nogulumiežu tekstūru analīze pieslīpējumos un plānslīpējumos. Plānslīpējumos novērotas dolokrētu pazīmes, kas liecina par to veidošanos gan augsnes apstākļos, gan arī norāda uz gruntsūdens ietekmi slāņkopas veidošanās laikā. Uz augsnes dolokrētiem norāda mikrītiska dolomīta kunkuļi, peldošo kvarca graudu tekstūras, sīkslāņotās josliņas, pizoīdi apgrieztajā gradācijas slāņojumā, tiltveida dolomīta cements starp pizoīdiem un rizoīdu pazīmes. Par gruntsūdens pr…
Morēnas nogulumu konsolidācijas sēšanās modelēšana dzelzceļa uzbērumiem
2022
Salmiņa L. 2022. Morēnas nogulumu konsolidācijas sēšanās modelēšana dzelzceļa uzbērumiem. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. 131 lpp. Maģistra darbā ir pētīta morēnas nogulumu konsolidācijas sēšanās zem dzelzceļa uzbēruma, kuru ietekmē gan grunts fizikālās īpašības, gan tās deformācijas īpašības, kad uz to tiek pielikts papildu spriegums. Mūsdienās daudz šādu pētījumu ir veikti lielākoties mālainām gruntīm, bet par glacigēnajām gruntīm to ir maz. Darbā tika iegūtas dažādas konsolidācijas koeficienta (cv) vērtības, pēc dažādām konsolidācijas koeficienta noteikšanas metodēm, kuras ievietojot Settle3 modelēšanas programmā deva dažādas grunts ko…
Dzeramā ūdens ieguves veidi un ķīmiskā kvalitāte Medemciema teritorijā
2016
Dzeramā ūdens ieguves veidi un tā kvalitāte Latvijā nav pietiekoši labi izpētīta ārpus lielajām pilsētām, tādēļ trūkst datu par dzeramā ūdens atbilstību ES direktīvām un MK noteikumiem. Darba mērķis ir noskaidrot dzeramā ūdens ieguves veidus un ķīmisko kvalitāti Medemciema teritorijā un noteikt to atbilstību Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 235. Bakalaura darbs sastāv no trīs daļām. Pirmajā daļā veikts literatūras apskats par pazemes un dzeramo ūdeņu izcelsmi, veidošanās apstākļiem, piesārņojumu un to kvalitātes uzraudzīšanas metodēm. Otrajā daļā raksturota Medemciema teritorija, dzeramā ūdens ieguves iespējas un to iespējamā kvalitāte, tostarp arī izmantotās metodes un materiāli, kas tika…