Search results for "humus"
showing 10 items of 117 documents
Differences of stabilized organic carbon fractions and microbiological activity along Mediterranean Vertisols and Alfisols profiles
2010
This study examined the chemical and structural properties of humic substances and microbiological activity in order to verify differences in carbon dynamics along soil profiles in two Vertisols (Typic Haploxerert and Xeric Epiaquert) and two Alfisols (Mollic Haploxeralf and Ultic Haploxeralf) developed under Mediterranean climate in Italy. Humification parameters, thermal methods, including differential scanning calorimetry (DSC) and thermogravimetry (TG), together with Fourier transform infrared (FT-IR) and fluorescence spectroscopies were used to characterize humic acids (HA). Microbiological activity of soils was assessed by basal respiration, metabolic quotient (qCO2) and Cmic:Corg rat…
Organisko vielu sastāvs un īpašības sauso boreālo mežu augsnēs Latvijā
2015
Maģistra darbs ir par meža augšņu organiskajām vielām (kopējais ogleklis, slāpeklis, humusvielām, humīnskābām, fulvoskābām, humifikācijas indeksu) un to ietekmējošiem faktoriem, kā arī humusa formām sausieņu meža tipos Latvijā. Pētījumā noskaidrota sausieņu mežu organisko vielu sastāva un īpašību izmaiņas antropogēnās iedarbības rezultātā. Pētīta arī biotisko un abiotisko faktoru ietekme uz organisko vielu daudzumu, sastāvu un to īpašībām boreālajos sausieņu mežos Latvijā. Pētījums parādīja, ka pastāv statistiski būtiskas un vērā ņemamas atšķirības sausieņu mežu augšņu organisko vielu sastāvā starp dabiskām mežu ekosistēmām un antropogēnās darbības ietekmētām teritorijām.
Hidrotermālās karbonizācijas izmantošana biomasas atkritumu pārstrādē humusvielās
2021
Darbā tiek pētīta bioatkritumu iespējama pārstrāde, izmantojot hidrotermālo karbonizāciju. Pētījuma laikā arī tiek salīdzinātas mākslīgi radītu humusvielu īpašības ar dabiskas izcelsmes humusvielām. Eksperimentu laikā tika izmantoti sadzīves atkritumu un lauksaimniecības blakusprodukti. Veicot pētījumu radās atziņa, ka mākslīgi radītu humusvielu īpašības ir ļoti līdzīgas dabiskas izcelsmes humsuvielām. Lai iegūtu tuvu līdzību, hidrotermālās karbonizācijas procesa laikā ir jānodrošina pareiza temperatūra un noteikts laiks, lai process būtu pietiekams, un lai biomasa sārmainā vidē tiktu degradēta. Darba apjoms: 37 lapupuses, 12 attēli, 3 tabulas, kā arī atsauces uz 49 literatūras avotiem.
Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā
2018
Promocijas darbā pētītas augsnes virskārtas morfoloģiskās īpašības (atbilstoši EHFRB humusa formu klasifikācijai), organisko vielu saturs, padziļināti pētīts augsnes humusvielu sastāvs un ķīmiskās īpašības. Pētījuma rezultāti liecina, ka sausieņu mežos Latvijā organiskajām vielām relatīvi bagātu augšņu (mull humusa formas) telpisko izplatību nosaka glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi. Lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā organisko vielu uzkrāšanās augsnes virskārtā sākas 30 gadus pēc apmežošanās, augstākā C krāja ir 60 līdz 100 gadus vecu meža zemju augsnēs. Palielināts koku nobiru īpatsvars meža attīstības gaitā augsnē veicina fulvoskābju īpatsvara pieaugumu, kā arī augsnes humīns…
Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes humusvielu īpašībām
2022
Šajā pētījumā ir noskaidrota dabisko zālāju atjaunošanas metožu (aršanas, krūmu frēzēšanas un ciršanas, velēnu noņemšanas) ietekme uz augsnes humusvielu daudzumu un īpašībām augsnē pēc atjaunošanas. Kā arī rezultāti tika salīdzināti ar kontroles paraugiem no jau iekoptiem dabiskajiem zālājiem. Pētījuma gaitā ir noskaidrota humusvielu sastāva mainība, to humifikācijas pakāpe un spēja iesaistīties ķīmiskās rekcijās augsnē. Veicot 26 paraugu analīzi no sešām zemnieku saimniecībām, tika konstatēts, ka zālāju augšņu minerālaugsnes virskārtā humusvielu sastāvā humīnskābju daudzums ir augstāks par fulvoskābju daudzumu. Humīnskābes zalāju augsnēs ir līdzīgas pēc to sastāvā, tām ir zeme reaģētspēja.…
Degradation of 2,4‐D, 2,4‐Dichlorophenol, and 4‐Chlorophenol in Soil after Sorption on Humified and Nonhumified Organic Matter
1999
Soil organic matter (SOM) primarily governs sorption processes and therefore affects the availability of organic chemicals to degrading microorganisms. Transformations of 14 C-ring-labeled 2,4-dichlorophenoxyacetic acid (2,4-D); 2,4-dichlorophenol (2,4-DCP); and 4-chlorophenol (4-CP) sorbed on organic materials with increasing degrees of humification (wood, fresh straw, composted straw, ligain, and humic acid) and on a reference mineral sorbent (Al-oxide) were studied during soil incubation experiments. Chemicals previously sorbed on the different sorbents were applied to the soil. Mineralization kinetics, analysis of water and methanol extracts and measurements of the nonextractable radioa…
Variations du stockage et de la dynamique de la matière organique en fonction de l'utilisation des sols dans les savanes du Rift éthiopien.
2007
13 pages; International audience
Soil aggregates and humus systems
2016
The European Society for Soil Conservation Conference, organized by the Babes-Bolyai University will take place from 15th June to the 18th June 2016 at the Babes-Bolyai University of Cluj-Napoca in Cluj-Napoca, Romania. The conference will cover areas like Soils – Our Common Future” stresses the vital interconnection between soil and life, as well as its importance for the future of the human society.; International audience; The survey of few main morphological soil aggregates (with intrinsic biological, chemical and physical contents) reveals the existence of different humus systems. Recognizable by naked eyes in the field, each humus system is confined in an ecological frame (climate, ve…
Ash in composting of source-separated catering waste.
2004
Our earlier experiments in small composters (220 l) indicated the favourable effect of ash from co-incineration of sorted dry waste on the composting of catering waste. The aim of this new study was to clarify further, at a scale of 10 m3, the feasibility of using similar ash as an additive in composting.Source-separated catering waste was mixed with bulking agent (peat and wood chips) and fuel ash from a small (4 MW) district heating power plant. Three compost mixes (CM) were obtained: CM I with 0%, CM II with 10% and CM III with 20 wt.% of fuel ash. These three different mixes were composted in a 10-m3 drum composter as three parallel experiments for 2 weeks each, from January to April 20…