Search results for "humusvielas"
showing 7 items of 7 documents
Organisko vielu sastāvs un īpašības sauso boreālo mežu augsnēs Latvijā
2015
Maģistra darbs ir par meža augšņu organiskajām vielām (kopējais ogleklis, slāpeklis, humusvielām, humīnskābām, fulvoskābām, humifikācijas indeksu) un to ietekmējošiem faktoriem, kā arī humusa formām sausieņu meža tipos Latvijā. Pētījumā noskaidrota sausieņu mežu organisko vielu sastāva un īpašību izmaiņas antropogēnās iedarbības rezultātā. Pētīta arī biotisko un abiotisko faktoru ietekme uz organisko vielu daudzumu, sastāvu un to īpašībām boreālajos sausieņu mežos Latvijā. Pētījums parādīja, ka pastāv statistiski būtiskas un vērā ņemamas atšķirības sausieņu mežu augšņu organisko vielu sastāvā starp dabiskām mežu ekosistēmām un antropogēnās darbības ietekmētām teritorijām.
Hidrotermālās karbonizācijas izmantošana biomasas atkritumu pārstrādē humusvielās
2021
Darbā tiek pētīta bioatkritumu iespējama pārstrāde, izmantojot hidrotermālo karbonizāciju. Pētījuma laikā arī tiek salīdzinātas mākslīgi radītu humusvielu īpašības ar dabiskas izcelsmes humusvielām. Eksperimentu laikā tika izmantoti sadzīves atkritumu un lauksaimniecības blakusprodukti. Veicot pētījumu radās atziņa, ka mākslīgi radītu humusvielu īpašības ir ļoti līdzīgas dabiskas izcelsmes humsuvielām. Lai iegūtu tuvu līdzību, hidrotermālās karbonizācijas procesa laikā ir jānodrošina pareiza temperatūra un noteikts laiks, lai process būtu pietiekams, un lai biomasa sārmainā vidē tiktu degradēta. Darba apjoms: 37 lapupuses, 12 attēli, 3 tabulas, kā arī atsauces uz 49 literatūras avotiem.
Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā
2018
Promocijas darbā pētītas augsnes virskārtas morfoloģiskās īpašības (atbilstoši EHFRB humusa formu klasifikācijai), organisko vielu saturs, padziļināti pētīts augsnes humusvielu sastāvs un ķīmiskās īpašības. Pētījuma rezultāti liecina, ka sausieņu mežos Latvijā organiskajām vielām relatīvi bagātu augšņu (mull humusa formas) telpisko izplatību nosaka glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi. Lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā organisko vielu uzkrāšanās augsnes virskārtā sākas 30 gadus pēc apmežošanās, augstākā C krāja ir 60 līdz 100 gadus vecu meža zemju augsnēs. Palielināts koku nobiru īpatsvars meža attīstības gaitā augsnē veicina fulvoskābju īpatsvara pieaugumu, kā arī augsnes humīns…
Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes humusvielu īpašībām
2022
Šajā pētījumā ir noskaidrota dabisko zālāju atjaunošanas metožu (aršanas, krūmu frēzēšanas un ciršanas, velēnu noņemšanas) ietekme uz augsnes humusvielu daudzumu un īpašībām augsnē pēc atjaunošanas. Kā arī rezultāti tika salīdzināti ar kontroles paraugiem no jau iekoptiem dabiskajiem zālājiem. Pētījuma gaitā ir noskaidrota humusvielu sastāva mainība, to humifikācijas pakāpe un spēja iesaistīties ķīmiskās rekcijās augsnē. Veicot 26 paraugu analīzi no sešām zemnieku saimniecībām, tika konstatēts, ka zālāju augšņu minerālaugsnes virskārtā humusvielu sastāvā humīnskābju daudzums ir augstāks par fulvoskābju daudzumu. Humīnskābes zalāju augsnēs ir līdzīgas pēc to sastāvā, tām ir zeme reaģētspēja.…
Dažādas izcelsmes organisko vielu ekstraktu ietekme uz sēklu dīgšanu
2021
Mūsdienās pieaugot cilvēku vēlmei dzīvot veselīgāk un palielinoties pieprasījumam pēc dabīgiem mēslošanas līdzekļiem, arvien plašāks kļūst tirgū pieejamo organisko mēslošanas līdzekļu klāsts. Tie atšķiras gan pēc sastāva / izcelsmes, tādējādi arī gan pēc to efektivitātes uz augu attīstību, kas bieži vien nav pietiekami izpētīta. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt un novērtēt dažādas izcelsmes organisko vielu ekstraktu (biohumusa, kūdras, sapropeļa, jūras aļģu, lignohumāta) efektivitāti uz augu attīstību, veicot redīsu dīgšanas testus un sīksīpolu augšanas testus. Pētījuma rezultāti parāda, kā dažādi organiskie mēslošanas līdzekļi un to atšķaidījumi ietekmē augu parametrus un to attīstību.
Imobilizētas humusvielas kā zemu izmaksu sorbenti ar smagajiem metāliem piesārņotu ūdeņu attīrīšanai
2020
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kāds ir imobilizētu humusvielu potenciāls kā zemu izmaksu sorbentiem ūdeņu attīrīšanai no hroma un vara piesārņojuma. Šis darbs sastāv no literatūras apskata, kurā ir aprakstīta humusvielu nozīme dabā, to mijiedarbība ar smago metālu joniem, imobilizācijas iespējas un imobilizētu humusvielu kā sorbentu izmantošana smago metālu piesārņojuma novēršanai. Materiālu un metožu sadaļa ir aprakstīti izmantotie adsorbenti, reaģenti, humusvielu izdalīšanas un imobilizēšanas process un matemātisko aprēķinu gaita. Rezultātu sadaļa ir apkopoti un analizēti adsorbcijas efektivitātes un kinētikas mērījumu rezultāti un analizēts adsorbcijas raksturs atbilstoši Frendlih…
Humusvielu biostimulējošās aktivitātes novērtējums, izmantojot dīgšanas testus
2020
Humusvielas ir dabā visplašāk izplatītie organiskie savienojumi, sastopami gan ūdens, gan sauszemes ekosistēmās, veidojot būtisku daļu no oglekļa bioģeoķīmiskā aprites cikla. Tām novērota labvēlīga ietekme uz augsnes īpašību uzlabošanu, augu augšanas un barības vielu uzņemšanas veicināšanu un piesārņojošo vielu neitralizēšanu. Maģistra darba mērķis ir salīdzināt dažādas izcelsmes (rūpnieciski ražotās, augstā un zemā purva kūdras, biohumusa un komposta) humusvielu ietekmes uz augu augšanu, veicot dīgšanas un augšanas testus atšķirīgās koncentrācijās. Iegūtos rezultātus paredzēts salīdzināt un izmantot dažādas izcelsmes humusvielu fizikāli ķīmisko īpašību un stimulējošās aktivitātes saistību …