Search results for "humīnskābes"
showing 6 items of 6 documents
Humusvielu izcelsmes – īpašību izpēte izmantojot to multiparametru raksturojumu
2019
Humusvielu izcelsmes-īpašību izpēte izmantojot to multiparametru raksturojumu. Upska K., zinātniskais vadītājs prof., Dr. habil. chem. Kļaviņš M. prof. Dr.chem. Vīksna A. un, Kursa darbs, 62 lappuses, 22 attēli, 11 tabulas, 37 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darbā tika apkopota zinātniskā literatūra par humusvielām, to izcelsmi, funkcijām biosfērā, ražošanas, izdalīšanas un pētīšanas metodēm. Tika noteikts humusvielu organiskais un neorganiskais elementsastāvs, kas sniedz informāciju par rūpnieciski ražotu humusvielas produktu kvalitāti. Izmantojot UV-Vis un FTIR molekulārās absorbcijas metodi tika uzņemti un analizēti humusvielu absorbcijas spektri. Izmantojot fl…
Vieglo stabilo izotopu attiecību pētījumi humusvielu veida un izcelsmes raksturošanai
2019
Vieglо stаbilо izоtоpu аttiecību pētījumi humusvielu veidа un izcelsmes rаksturоšаnаi. Petuhоvа О., zinātniskаis vаdītājs prоf., Dr. chem. Vīksnа А., 61 lаppuses, 25 аttēli, 3 tаbulаs, 64 literаtūrаs аvоti. Lаtviešu vаlоdā. Mаģistrа dаrbа ietvаrоs tikа izpētītа аttiecīgā zinātniskā, metоdiskā un mācību literаtūrа pаr humusvielām un tо izdаlīšаnаs metоdēm, izmаntоšаnаs iespējām. Tikа аnаlizēti humīnskābju un fulvоskābju pаrаugi, kаs izdаlīti nо Eipurа purvа dаžādiem dziļumiem. Humusvielām, lietоjоt vieglо stаbilо izоtоpu аttiecību mаsspektrоmetriju, nоteicа δ13C un δ15N. Izmаntоjоt FTIR-АTR, KBr, DRIFT un PАS, humusvielu IS spektri tikа uzņemti un аnаlizēti.
Humīnskābju izdalīšana no kūdras un to pētīšana
2017
Bakalaura darba ietvaros tika izpētīta attiecīgā zinātniskā, metodiskā un mācību literatūra par humusvielām, to izdalīšanas metodēm un humīnskābju pētīšanas metodēm. No astoņiem kūdras paraugiem divos eksperimentos tika izdalītas humīnskābes un noteiktas to masas daļas. Izmantojot FTIR-ATR metodi tika uzņemti un analizēti humīnskābju IS spektri un lietojot Kjeldāla metodi noteica slāpekļa daudzums paraugos. Izdalītajām kūdras humīnskābem, lietojot izotopu attiecību masspektrometriju, noteica 13C un 15N.
Hidrotermālās karbonizācijas izmantošana biomasas atkritumu pārstrādē humusvielās
2021
Darbā tiek pētīta bioatkritumu iespējama pārstrāde, izmantojot hidrotermālo karbonizāciju. Pētījuma laikā arī tiek salīdzinātas mākslīgi radītu humusvielu īpašības ar dabiskas izcelsmes humusvielām. Eksperimentu laikā tika izmantoti sadzīves atkritumu un lauksaimniecības blakusprodukti. Veicot pētījumu radās atziņa, ka mākslīgi radītu humusvielu īpašības ir ļoti līdzīgas dabiskas izcelsmes humsuvielām. Lai iegūtu tuvu līdzību, hidrotermālās karbonizācijas procesa laikā ir jānodrošina pareiza temperatūra un noteikts laiks, lai process būtu pietiekams, un lai biomasa sārmainā vidē tiktu degradēta. Darba apjoms: 37 lapupuses, 12 attēli, 3 tabulas, kā arī atsauces uz 49 literatūras avotiem.
Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes humusvielu īpašībām
2022
Šajā pētījumā ir noskaidrota dabisko zālāju atjaunošanas metožu (aršanas, krūmu frēzēšanas un ciršanas, velēnu noņemšanas) ietekme uz augsnes humusvielu daudzumu un īpašībām augsnē pēc atjaunošanas. Kā arī rezultāti tika salīdzināti ar kontroles paraugiem no jau iekoptiem dabiskajiem zālājiem. Pētījuma gaitā ir noskaidrota humusvielu sastāva mainība, to humifikācijas pakāpe un spēja iesaistīties ķīmiskās rekcijās augsnē. Veicot 26 paraugu analīzi no sešām zemnieku saimniecībām, tika konstatēts, ka zālāju augšņu minerālaugsnes virskārtā humusvielu sastāvā humīnskābju daudzums ir augstāks par fulvoskābju daudzumu. Humīnskābes zalāju augsnēs ir līdzīgas pēc to sastāvā, tām ir zeme reaģētspēja.…
Dīgstu testa sistēmas izstrādāšana un validācija augu augšanu veicinošo produktu pārbaudei
2017
Darbā pētīja dažādu humīnskābju (HS) un aļģu ekstraktu (AE) preparātu ietekmi uz augu dīgstiem dažādās koncentrācijās. Vēl darba mērķis bija izstrādāt un aprobēt dīgstu testa sistēmu. Darbā izmantoja dažādu ražotāju četrus HS un trīs AE preparātus. Pielietoja divas testu sistēmas – dārzeņu un graudaugu dīgstu testus. Pētījumā secināja, ka 1) HS preparāti un AE dažādās koncentrācijās atšķirīgi ietekmē dīgstu augšanu; 2) dažādas izcelsmes HS un AE preparāti atšķirīgi ietekmē augus; 3) ar dārzeņu un graudaugu dīgstu metodi salīdzinoši īsā laikā (vienā nedēļā) iespējams pārbaudīt HS produktu ietekmi uz augu augšanu; 4) HS un AE preparātiem kopumā ir augu augšanu veicinoša ietekme, taču, lai to …