Search results for "ij"

Pilsētas tēls 19.gs. 2.puses latviešu dzejā

2018

Bakalaura darba “Pilsētas tēls 19. gadsimta 2. puses latviešu dzejā” mērķis ir izpētīt pilsētas tēlu 19. gs. 2. puses latviešu dzejā. Darbā veiktais pētījums atklāj pilsētas tēla raksturīgās iezīmes 19. gs. mūsdienu Latvijas teritorijas pilsētās. Darba teorētiskajā daļā sniegts kultūrvēsturisks ieskats 19. gadsimta pilsētā, teorētisks ieskats pilsētas tēla raksturošanā, literatūrvēsturisks ieskats latviešu dzejas urbānajos motīvos 19. gs. 2. pusē un pilsētas semiotikas teorētisks raksturojums. Pētījuma praktiskajā daļā tiek raksturots pilsētas tēls 19. gs. 2. puses latviešu dzejā, kas kalpo gan kā lasītāja informants, gan kā dzejnieka emociju projekcija. Pētījumā ir analizēti desmit 19. gad…

Latvijas nacionalās valsts idejas tapšana un viņas izpausmes veidi: (1892.g.-1919.gada 18. novembrim), 2. daļa

1935

1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss

2015

Pētījums “1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss” ir mēģinājums skaidrot vainas apziņas reprezentāciju 1905. gada revolūciju attēlojušajos latviešu romānos. Pētījumā ir skatīti 6 latviešu romāni: Arveda Švābes “Inteliģenti” (1912), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921), Andreja Upīša “Ziemeļa vējš” (1921), Andrieva Niedras “Anna Gaigala” (1927), Roberta Sēļa “Tanī bargā dienā” (1963) un Alberta Bela “Saucēja balss” (1973). Pētījumā tiek īsumā raksturota 1905. gada revolūcija un tās mijiedarbe ar latviešu literatūru, klasificētas un raksturotas romānos esošās zīmes – telpas, laika un varoņu veikto funkciju aspektā, kā arī analizēts romānu varoņu psiholoģiskais …

Politiskā situācija Vidzemē 1917. gada vasarā: Vidzemes Bezzemnieku deputātu padomju faktors

2021

Maģistra darba “Politiskā situācija Vidzemē 1917. gada vasarā: Vidzemes Bezzemnieku deputātu padomju faktors” mērķis ir izpētīt politisko situāciju Vidzemē 1917. gada vasarā, galveno vērību pievēršot Vidzemes Bezzemnieku padomju faktoram Vidzemes lauku novados iedzīvotāju un regulējošu institūciju darbības kontekstā, jo līdzšinējā historiogrāfijā Bezzemnieku padomju faktora loma ir pārvērtēta. Darba rezultātā tiek secināts, ka galvenie noteicošie faktori dēļ kā Bezzemnieku deputātu padomju darbība ir uzskatāma par veiksmīgu bija sociālekonomiskie apstākļi pirms Februāra revolūcijas un Bezzemnieku padomju veiksmīga pretdarbība citām lauku institūcijām. Pētījuma gaitā arī apstiprinās, ka hist…

Ekonomiskie noziegumi Latvijas valsts institūcijās (1918-1922)

2016

Maģistra darbā “Ekonomiskie noziegumi Latvijas valsts institūcijās (1918-1922)” tiek pētīti ekonomisko noziegumu veidi un izplatība valsts institūcijās un valsts struktūru rīcība pret šiem noziegumiem laika posmā no 1918.-1922.g. Ekonomiskie noziegumi visvairāk sastopami bija Satiksmes ministrijā, kur dominēja kukuļņemšana un krāpniecība, kā arī amata pilnvaru izmantošana mantkārīgos nolūkos. Tomēr visievērojamākie noziegumi bija Apgādības ministrijā un, kompetences trūkuma dēļ, arī Ministru kabinetā, jo tie radīja vislielākos zaudējumus un kavēja valsts attīstību. Valsts kontrole veica revīzijas valsts institūcijās un vainīgie par pierādītajiem ekonomiskajiem noziegumiem tika tiesāti, tomē…

Ogres iedzīvotāji, saimniecība un kultūra (1918.-1940.)

2020

Bakalaura darba tēma ir „Ogres iedzīvotāji, saimniecība un kultūra (1918.–1940.)”. Darba mērķis ir pētīt Ogres apdzīvotās vietas saimniecisko, sabiedriski-kulturālo un kūrorta izaugsmes attīstību, ņemot pamatā darbā iekļautās hronoloģiskās robežas no 1918. līdz 1940. gadam. Pētījuma gaitā tiek aplūkoti dati par Ogres demogrāfiskajiem rādītājiem, dots ieskats Ogres sabiedrības pilsoniskajās aktivitātēs un pilsētas saimnieciskajās nozarēs. Darbā tiek dots ieskats arī pilsētas apbūves raksturā, administratīvajā sektorā un Ogres iedzīvotāju ikdienas dzīves norisēs. Pētījuma gaitā secināms, ka Ogres pilsēta pirmās Latvijas neatkarīgās valsts laikā gan saimniecisko, gan sabiedrisko dzīvi pakārtoj…

Huligaaneja ja pamppukaartilaisia : kieltolain kiertäminen ja kontrollointi Saarijärvellä vuosina 1927-1930

2012

"Keskiluokkaistuva kansakoulunopettajisto" : Jyväskylän opettajaseminaarin opiskelijoiden kulttuurisosiaaliset taustat seminaariyhteisössä vuosina 19…

2016

Tässä tutkimuksessa selvitän Jyväskylän kansakouluopettajaseminaarin opiskelijoiden kulttuurisosiaalisia taustoja sekä niiden ilmentymistä seminaarin opetuksessa 1920- ja 1930-luvuilla. Kulttuurisosiaalisella taustalla tarkoitan opiskelijoiden sosioekonomista asemaa ennen seminaariin tuloa. Kulttuurisosiaalisen taustan muodostavat opiskelijan sosiaalinen tausta, taustakoulutus sekä se, miltä paikkakunnalta hän on kotoisin. Sosiaalisella taustalla tarkoitetaan tutkimuksessa opiskelijan perhetaustaan pohjautuvaa yhteiskunnallista sosiaalista statusta. Tutkimuksessa sukupuolella on tärkeä osa tarkastelunäkökulmassa, sillä seminaari oli jaettu nais- ja miesosastoon koko seminaarin toiminnan aja…

« La nature et le sport travailliste dijonnais : plein air et tourisme au service de l’émancipation des masses (1935-fin des années 1960) »

2004

Staļiniskās ideoloģijas izpausmes latviešu daiļliteratūrā: atspoguļojums Latvijas PSR presē no 1945.-1956.gadam

2021

Lindas Neimanes bakalaura darbs “Staļiniskās ideoloģijas izpausmes latviešu daiļliteratūrā: atspoguļojums Latvijas PSR presē no 1945.-1956.gadam” izstrādāts Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Bakalaura darbs sastāv no ievada, avotu un literatūras apskata, piecām nodaļām, divām apakšnodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras un avotu saraksta. Pētījuma aktualitāte ir noskaidrot, kādi bija staļiniskās ideoloģijas principi, ko tas sevī ietvēra. Prese bija viens no mehānismiem, kas mēģināja ietekmēt literatūru, pamācīt literātus, nosakot, kādiem ir jābūt viņu darbiem. Secinājums: Daiļliteratūras darbi no 1945.- 1956. gadam bija ļoti vienveidīgi, kuros tika attēlota pad…