Search results for "ilo"
showing 10 items of 19256 documents
Ichthyocotylurus pileatus -imumatoloisen esiintyminen ja elämänkiertopiirteet Valvata macrostoma -kotiloissa
2011
Ichthyocotylurus pileatus on ahvenkaloissa yleinen imumatoloinen, jonka elämänkiertoon kuuluu 3 isäntää. Pääisäntä on kalaa ravinnokseen käyttävä lintu, 1. väli-isäntä on liejukotiloihin kuuluva Valvata macrostoma –kotilo, jonka kautta loinen parveilee veteen ja tunkeutuu 2. väli-isäntäänsä kalaan (Perca fluviatilis). Loisen yleisyydestä huolimatta sen elämänkiertopiirteitä ei tunneta kovin hyvin. Työni päätavoite oli selvittää mitkä tekijät vaikuttavat siihen, että Ichthyocotylurus -imumatoloisten esiintyminen on niin yleistä ja runsasta makeanveden kaloissa, vaikka loisten siirtyminen isännästä toiseen on yleisesti ottaen epätodennäköistä. Näitä tekijöitä selvitin tutkimalla Valvata macro…
Philosophie du vécu de l'attente
2010
International audience
Augu nosaukumu darināšana latviešu valodā
2018
Bakalaura darba “Augu nosaukumu darināšana latviešu valodā” mērķis ir pētīt latviešu valodas augu nosaukumu darināšanas paņēmienus un līdzekļus. Teorētiskajā daļā apkopota informācija par vārddarināšanas paņēmieniem un līdzekļiem, kā arī sniegts konspektīvs ieskats pētījumos par augu nosaukumu darināšanu latviešu valodā. Darbā galvenokārt izmantota aprakstošā metode. Bakalaura darbā analizētie piemēri ekscerpēti no Ineses Ēdelmanes un Ārijas Ozolas vārdnīcas “Latviešu valodas augu nosaukumi” (2003). Darbā analizēts morfoloģiskais, sintaktiskais un semantiskais vārddarināšanas paņēmiens latviešu valodas augu nosaukumu darināšanā. Pētījumā secināts, ka augu nosaukumu darināšanā bieži izmantot…
Teikuma priekšmeta un izteicēja secība latviešu valodā
2016
Maģistra darba mērķis ir analizēt teikuma priekšmeta un izteicēja secību latviešu valodā un noteikt faktorus, kas to ietekmē, balstoties uz publicistikas un daiļliteratūras stila avotiem. Darbā izmantotās pētniecības metodes ir deskriptīvā analīze un lingvistiskais eksperiments. Darbam ir sešas nodaļas. Tajās aplūkotas teikuma priekšmeta un izteicēja pazīmes un funkcija teikumā, vārdu secība latviešu valodā, vārdu secība tipoloģiskā skatījumā, vārdu secība saistībā ar aktuālo dalījumu. Pētījuma daļā atsevišķās nodaļās analizēts teikuma priekšmeta novietojums pirms izteicēja un izteicēja novietojums pirms teikuma priekšmeta. Piemēri klasificēti pēc raksturīgām pazīmēm vairākās apakšnodaļās. …
Sakārtojumā saistītu komponentu secība latviešu valodā
2019
Maģistra darbā analizēta sakārtotu komponentu secība latviešu valodā, un pētījuma mērķis ir noteikt, kādi faktori to ietekmē. Teorētiskās literatūras izpētes rezultātā izvirzīti vairāki sakārtotu komponentu secību noteicoši faktori. Darbā aplūkoti galvenie – semantiskie, funkcionāli pragmatiskie un formālie – faktori. To ietekme detalizēti un strukturēti analizēta latviešu valodas materiālā. Pētījumā izmantotie valodas dati iegūti no Latviešu valodas sintaktiski marķētā korpusa un Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa, iepriekš nosakot atlases ierobežojumus, tomēr apkopojot iespējami plašu un semantiski daudzveidīgu valodas materiālu. Darbā izmantotas aprakstošā un korpusa an…
Argumentācijas lietojums vēlēšanu kampaņās
2016
Šis darbs ir veltīts ASV prezidenta amata kandidāta politisko runu izpētei, kas teiktas dažādos priekšvēlēšanu periodos. Darbs akcentē runu argumentācijas funkcijas izpēti, īpaši pievēršoties to lingvistiskajiem un pragmatiskajiem aspektiem. Darba mērķis ir izpētīt atšķirības ilokūcijas runas aktu pielietojumā, kas saistīti ar argumentācijas funkcijas īstenošanu. Darbā izmantotās pētījumu metodes ir diskursa analīze. Iegūtie pētījuma rezultāti liecina, ka priekšvēlēšanu runas, kas teiktas dažādos periodos, atšķiras no pragmatikas viedokļa, bet valodas lietojums runās ir identisks. Darba secinājumi ir šādi: pirmajā pirmsvēlēšanu periodā teiktās runas ir orientētas uz prezidenta amata kandidā…
21. gs. latviešu bērnu literatūra. Tradīcija un inovācija
2015
Maģistra darbā "21. gadsimta latviešu bērnu literatūra. Tradīcija un inovācija" konstatētas tendences latviešu bērnu literatūrā laikā no 2006. līdz 2015. gadam gan daiļliteratūras darbos ietverto vērtību tematikā un atspoguļojumā, gan to formālajos aspektos. Darba ietvaros analizēti ievērojamākie jaunākā laika latviešu bērnu literatūras darbi, kas pētāmajā periodā uzvarējuši Latvijas literatūras nozares profesionālajos apbalvojumos vai tikuši nominēti tiem. Vērtējot 21. gadsimta latviešu bērnu daiļliteratūru, šajā darbā ņemts vērā klasiskās latviešu bērnu literatūras vēsturiskais konteksts 20. gadsimtā, tādējādi konstatējot inovatīvās tendences salīdzinājumā ar tradīciju.
Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, V : Konferences referātu tēzes
2019
Šoruden jau piekto gadu pēc kārtas LU Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs rīko pasākumu “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kas adresēts topošajiem vēstures pētniekiem un humanitārās un mākslas zinātņu nozares studentiem, kuru starpdisciplinārie pētījumi ietver vēsturi. Pasākums noris VPP Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos” ietvaros kā zināšanu pārnesi nodrošinoša aktivitāte, kas tuvina zinātniekus un studentus. Šogad lasījumiem pieteikti 22 referāti. Autori…
Dažādi rokraksti, arī materiāli par Kerbera dzimtu
1800
Eduards Fīlips KERBERS (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu) Eduard Philipp KÖRBER (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu) garīdznieks, kolekcionārs, novadpētnieks (Igaunija) Vinnu (Wendau, tagad Võnnu, pie Tartu) draudzes mācītājs Eduards Fīlips Kerbers (Körber) dzimis Tori (Torgel, tagad Tori Pērnavas raj.) mācītājmuižā, mācītāja ģimenē. Tālāk mācījies Tallinas Domskolā, Pērnavas pilsētas skolā, tad studējis teoloģiju Kēnigsbergā (1789-1792) un Jēnā (1792-1794). Strādājis par mājskolotāju (1794-1796) Kiltsi (Ass, tagad Kiltsi, Mazmarjas (Väike-Maarja) pag. Viru raj.) un Ahja (Aya, tagad Ahja Tartu raj.) muižās. No 1796.gada līdz 1846.gadam – mācītājs Vinnu draudzē, stājies amatā, draudzi pā…
Uzvārdu maiņa Latvijā 20.gs. sākumā (1921.-1927.g.)
2019
Vēsturiskās onomastikas maģistra darba „Uzvārdu maiņa Latvijā 20. gs. sākumā (1921–1927)” mērķis ir apzināt un analizēt laika posmā no 1921. gada līdz 1927. gadam mainītos uzvārdus, noskaidrot to daudzumu un etimoloģiski semantiskās grupas, izmantojot koncentrēto personvārdu klasifikāciju, lai izprastu uzvārdu maiņas tendences. Veicot pētījumu, ir apkopots noteiktā laika posma uzvārdu maiņu saraksts, kas izmantojams tālākai pētniecībai. Apzinot apstrādātos datus, ir izpētīts, ka biežāk mainīti faunas semantikas uzvārdi, bet, izvēloties jaunos uzvārdus, dota priekšroka floras un fizioģeogrāfiskas semantikas personvārdiem, tādējādi var secināt, ka vairāki faunas semantikas, kā arī personu rak…