Search results for "ilo"

Seksuālo minoritāšu attēlojums jaunākajā latviešu prozā (2001-2015)

2018

Lai arī PSRS sabrukums veicināja seksualitātes pārnesi no tabuizētās perifērijas uz publisko diskursu, joprojām sabiedrības apziņā dzīvo PSRS varas konstruētie mīti, kuri turpina determinēt Latvijas varas instanču un sabiedrības konservatīvo attieksmi pret aktuāliem un nozīmīgiem 21. gadsimta problēmjautājumiem, tostarp seksuālo minoritāšu problemātiku. Darba mērķis: atklāt seksuālo minoritāšu tematisko struktūru jaunākajā latviešu prozā. Darba uzdevumi: apzināt teorētisko literatūru par zilo teoriju un gender studijām; balstoties zilo teorijā, pētīt „nenormatīvās” seksualitātes atveides modeli jaunākajā latviešu prozā; apkopot raksturīgākās poētiskās stratēģijas, ar kuru palīdzību tiek kon…

Starptautiskā konference "Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VII": Konferences referātu tēzes

2021

Starptautisko konferenci “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VII” rīko Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts un Valmieras muzejs, sadarbībā ar Vītauta Dižā Universitāti Kauņā, Lietuvas Vēstures institūtu un Tartu universitātes Vēstures un arheoloģijas institūtu. Konferencē jau septīto gadu piedalās jaunie pētnieki, kuru interešu loks aptver ar vēsturi saistītas tēmas visplašākajos kontekstos. Šogad lasījumiem pieteikti 28 referāti, kuri pamatā aplūko dažādus vēstures aspektus no 15. līdz 20. gadsimtam. Referātu autori pārstāv Latvijas Universitāti, Tartu Universitāti, Vītauta Dižā Universitāti, Latvijas Mākslas akadēmiju, Daugavpils Universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzi…

Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 3: Starpdisciplināri pētījumi Latvijas vēsturē

2018

Izdevumā “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi III” publicēti deviņi raksti, kuru pamatā ir ziņojumu materiāli, kas nolasīti 2017. gada 20. oktobrī Valmierā, Valmieras muzeja un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotajā konferencē “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Krājumu izdod Valmieras pilsētas pašvaldības Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu. Visi raksti ir anonīmi recenzēti. Recenzenti: nozares speciālisti no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Filozofijas un socioloģijas institūta.

„Zināšanas” jēdziena konceptuāla analīze vēlīnā Vitgenšteina filosofijā

2015

Šajā bakalaura darbā tiek pētīta ‘zināšanas’ jēdziena noteiksme L. Vitgenšteina vēlīnajā filosofijā, galveno uzmanību pievēršot darbam „Par drošticamību”. Darbā mēģināts parādīt, kādās attiecībās, pēc Vitgenšteina domām, atrodas zināšana un drošticamība. Vitgenšteins savā darbā atsaucās uz Dž. E. Mūra idejām par drošticamām zināšanām, tāpēc apskatītas arī Mūra nostādnes. Darbā tiek analizēts ‘zināšanas’ jēdziena lietojums valodā, kam seko sīkāks šī jēdziena konceptuāls apraksts. ‘Zināšanas’ jēdziena noteiksme ļauj apskatīt zināšanas un drošticamības attiecības. Galvenais secinājums ir tāds, ka noteikta veida drošticamība – objektīva drošticamība – ir kategoriāli atšķirīga no zināšanas.

Zināšanas kā „Pamatots Patiess Uzskats”: Trīsdaļīgās zināšanu teorijas konceptuāla analīze

2015

Tradicionālais zināšanu skaidrojums, kas definē zināšanas kā pamatotu patiesu uzskatu, ir izrādījies nepietiekams. Edmunds Getjērs un citi epistemologi, kas sekojuši Getjēram pa pēdām, ir parādījuši, ka ir iespējami daudzi dažādi gadījumi, kur, neskatoties uz to, ka zināšanu subjektam ir pamatots patiess uzskats, nevar teikt, ka šim subjektam ir kādas zināšanas. Meklējot stingrāku, stabilāku zināšanu definīciju, parādījās daudz un dažādi atrisinājumi, tomēr neviens no tiem nav izrādījies pietiekams iepretim Getjēra piemēriem. Šis darbs apraksta un analīzē trīsdaļīgās zināšanu teorijas aizsākumus, problēmas, kā arī to veidojošās daļas.

Parrēsija Fuko filosofiskajos meklējumos

2020

Šī darba mērķis ir parādīt, kā ir iespējams apgalvot, ka parrēsijas tēma, kuru Fuko skata savās vēlīnajās lekcijās Collège de France un Kalifornijas Universitātē Bērklijā ir ieausta Fuko darbos “Diskursa kārtība”, “Uzraudzīt un sodīt”, “Seksualitātes vēsture II. Baudu lietojums” un “Seksualitātes vēsture III. Pašrūpe”, kuros jēdziens “parrēsija” neparādās. Darbā tiek pētītas parrēsijai veltītās Fuko lekcijas, vadoties pēc patiesības, subjekta un varas jēdzieniem un analizēti Fuko darbi, norādot uz parrēsijas iezīmēšanos.

Zināšanas un diskurss Mišela Fuko darbos

2015

Šajā darbā tiek aprakstīta un analizēta franču domātāja Mišela Fuko izpratne par zināšanām un diskursu. Šī izpratne tiek savienota ar Fuko varas analīzi, lai parādītu, ka autora arheoloģijas posma idejas kalpo kā labs atspēriena punkts vēlākajai varas analīzei, kā arī varas un zināšanu attiecību analīzei. Lai iezīmētu varas un zināšanu attiecības praktiskos aspektus, par konkrētu modeli kalpo disciplinārās varas, kā arī šīs varas tehniku un prakšu analīze. Fuko iezīmētā problemātika zināšanu un varas sakarā nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās. Autora doma dod jaunas iespējas, perspektīvas tam, kā var skatīties uz zināšanām, varu, kā arī uz vēsturi.

Ziołolecznictwo duszne według receptury Mikołaja Reja

2019

Zirga simbolika latviešu folklorā

2016

Bakalaura darbs ir pētījums par zirga simboliku un funkcijām latviešu folklorā, akcentējot tautasdziesmu tekstus. Darbam ir divas nodaļas ar apakšnodaļām. Pētnieciskā darba mērķis ir latviešu folkloras materiālā rast kopējo priekšstatu par zirgu, tā lomu un nozīmi tradicionālajā sabiedrībā caur tā simboliku un raksturot to tematiskos blokos, tādā veidā nodalot tā funkcionalitāti. Pētnieciskā mērķa īstenošanai autore pastiprināti pievērsusies tautasdziesmu tekstu simbolikai. Darba gaitā secināts, ka zirga pastāvīgā klātbūtne arhaiskā cilvēka apziņā ir ne tikai cēlusi zirga statusu, padarot to par auglības un darba simbolu, bet arī pielīdzinājusi un piedēvējusi zirgu dievību pasaulei kā pastā…

Zirgs latviešu tradicionālajā un mūsdienu kultūrā

2017

Maģistra darbs “Zirgs latviešu tradicionālajā un mūsdienu kultūrā” ir pētījums par zirga lomu latviešu kultūrvēsturiskajā, simboliskajā un mitoloģiskajā apziņā, mēģinājums izsekot tam, kā tā mainījusies cauri laikam. Darba trīs daļās analizēta zirga semantēma no senākajiem laikiem līdz mūsdienām – pirmā veltīta zirgam indoeiropiešu un baltu kultūrā, gan vēsturiskajā, gan mitoloģiskajā aspektā. Otrajā daļā aplūkots zirgs latviešu tradicionālajā kultūrā, par pamatu ņemot latviešu tautas dziesmas un padziļināti aplūkojot zirgu mītiskajā izpratnē, kā arī pievēršoties iepriekš latviešu folkloristikā nepētītam, ar zirgu saistītai reālijai – stallim. Trešā daļa apskata zirgu mūsdienu cilvēku priek…