Search results for "ilo"
showing 10 items of 19256 documents
Filosofija : teorētiska un praktiska mācība
2011
Mišela Fuko ētikas pamatproblemātika
2015
Bakalaura darbā veikts visaptverošs skatījums uz M. Fuko ētikas problematizācijām, aplūkojot ētiskā subjekta formēšanos patiesības spēlēs un patības ētisko uzdevumu. Uzmanība pievērsta tam, kā subjekts konstituē savu dzīvesveidu, apzinoties patiesības, varas un patības prakšu savstarpējo mijiedarbību, un kā viņam jāvada sava rīcība, praktizējot pašrūpi un veidojot attiecības pašam ar sevi. Darba mērķis ir risināt jautājumu, kā jau konstituētam subjektam iespējams apzināties savu brīvību un veidot savu realitāti ar kritiskas pašanalīzes praktizēšanu.
Mūsdienu arheoloģijas ētiskās problēmas
2019
Egila Lūsiņa bakalaura darbu “Mūsdienu arheoloģijas ētiskās problēmas” veido arheoloģijas zinātnes ētisko prakšu analīze. Darbā tiek analizēta arheoloģijas zinātnes rīcība un izpētes pamatojums 21.gs. Darbā tiek demonstrēts, kā mainījies arheoloģijas zinātnes nozīmīgums, pašas arheoloģijas definīcija un tās prakšu pamatojums. Tas tiek darīts, izmantojot vairāku arheologu darbus, kuros tiek aprakstītas problēmas arheoloģijas izpētē. Ētiskas rīcības pamatojums tiek aizgūts no Mihaela Sendela (Michael Sandel) darba “Justice: Whats the Right Thing to Do?”. Darba izstrādes laikā tiek gūts arheoloģijas ētiskuma skatījums un kritisks vērtējums.
Hermeneitika un ģenealoģija (M. Fuko un H.-G. Gadamers)
2015
Bakalaura darbā tiek uzrādīta domas gaita, kādā Mišela Fuko intelektuālajā darbībā iezīmējas hermeneitika, tam norisinoties caur domātāja izstrādāto ģenealoģiju kā domāšanas sistēmu pārmaiņu atklāšanas metodi. Tā tiks salīdzināta ar Hansa-Georga Gadamera izstrādāto filozofisko hermeneitiku, par salīdzinājuma izejas punktu izvēloties citādību, pētot, kā tā parādās abu domātāju risinātajos jautājumos. Tēmas aktualitāte saistāma ar tagadnes vēstures darināšanu, kas norisinās gan M. Fuko, gan H.-G. Gadamera filozofijā, atklājot vēstures ietekmi uz tagadnīgā cilvēka domāšanu, kā apzināšanās tātad var kalpot par līdzekli kā pagātnes, tā tagadnes saprašanai, sniedzot iespēju pārskatīt arī pašiem s…
Dronu izmantošana kultūrvēsturisko pieminekļu dokumentēšanā: Āraišu piļu piemērs
2020
Bakalaura darbā “Dronu izmantošana kultūrvēsturisko pieminekļu dokumentēšanā: Āraišu piļu piemērs” tika apskatīta bezpilota gaisa kuģu visbiežāk sastopamā modeļa - drona, izmantošana fotogrammetrijas vajadzībām. Dotajā gadījumā – izmantojot bezpilota gaisa kuģa iegūtos datus, tiek veidoti trīs 3D modeļi kultūrvēsturiskajiem objektiem – divi Āraišu ezerpilij un viens Āraišu ordeņa pilsdrupām. Šo objektu dokumentēšanas mērķis ir fiksēt to stāvokli un telpisko izvietojumu. Bakalaura darba pētījuma mērķis ir noskaidrot dronu pielietošanas iespējas - priekšrocības un trūkumus - 3D modeļu izveidošanai nepieciešamo datu ieguves procesā un potenciālās problēmas, ar kurām iespējams saskarties, apstr…
Fotografēšanas izmantošanas iespējas autosatiksmes intensitātes mērījumos
2018
Mūsdienās pastāv augsta transporta intensitāte uz autoceļiem, iebraucot un izbraucot no galvaspilsētas, brīvdienās dodoties atpūsties pie jūras, kā arī, apmeklējot publisku pasākumu, grūtības sagādā ne vien piekļūšana pie autostāvvietas, bet arī novietot automašīnu stāvvietā. Vienlaicīgi automašīnu skaits Latvijā ar katru gadu būtiski pieaug. Bakalaura darbā “Fotografēšanas izmantošanas iespējas autosatiksmes intensitātes mērījumos” tika pētīta kura metode ir efektīvāka autostāvvietas intensitāte mērījumiem, izmantojot dažādas metodes (novērojumu, fotografēšanas un aerofotografēšans). Izmantoto metožu dati tika iegūti lauka darba laikā, izmantojot gan fotoaparātu, gan bezpilota lidaparātu, …
Piekrastes reljefa antropogēnās slodzes monitorings ar fotogrammetrijas metodi
2022
Bakalaura darbā “Piekrastes reljefa antropogēnās slodzes monitorings ar fotogrammetrijas metodi” tika veikts pētījums par antropogēnās slodzes ietekmi uz krasta zonas reljefu, kas atrodas Piejūras zemienes teritorijā. Pētījuma mērķis ir analizēt antropogēnās slodzes ietekmi uz krasta zonas ģeomorfoloģiju un to veģetācijas segumu, izmantojot fotogrammetrijas Structure-from-Motion (SfM) metodi kombinācijā ar bezpilota lidaparātu. Bakalaura darba izstrādes procesā tika apskatīta un apkopota zinātniskā literatūra par pētāmās krasta zonas ģeomorfoloģiju, krasta zonu pastāvēšanu antropogēnās slodzes ietekmē, kā arī tiek apkopota literatūra par tālizpētes metodēm. Lai izsekotu antropogēno slodzi, …
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.
Aleksandram Zāmelim - 125
2022
Latviešu botāniķa un ģenētiķa Aleksandra Zāmeļa (1897-1943) 125. jubilejai veltīta Latvijas Universitātes Muzeja virtuālā izstāde “Aleksandram - Zāmelim 125”.