Search results for "kaitējums"

Krimināllikuma 317.panta kvalifikācijas teorētiskās un praktiskās problēmas"

2020

Bakalaura darbā “Krimināllikuma 317. panta kvalifikācijas teorētiskās un praktiskās problēmas” autore pēta Krimināllikuma 317. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma – dienesta pilnvaru pārsniegšana sastāvu ar nolūku apkopot vienotā darbā visas sastāva pazīmes, iezīmējot vadlīnijas nodarījuma pareizai kvalifikācijai. Pētījuma aktualitāte ir pamatojama ar tiesu praksē konstatētām kļūdām. Tiesību piemērotājiem nav vienveidīga izpratne par to, kādām pazīmēm ir jāpastāv, lai valsts amatpersonu varētu saukt pie kriminālatbildības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Aktualitāti ietekmē arī 2019. gada 6. jūnijā veiktie grozījumi Krimināllikumā. Pamatojoties uz veikto pētījumu, autore sniedz kvalifi…

Nesuicidāls paškaitējums, emociju regulācija un vardarbības pieredze pusaudžiem

2020

Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp nesuicidāla paškaitējuma veidiem un motīviem, emociju regulācijas dimensijām un vardarbības pieredzi. Izlasi veidoja 82 pusaudži vecumā no 14 – 18 gadiem, vidējais vecums – 15,71 gadi, no kuriem 54 bija meitenes (66 %) un 28 bija zēni (34 %). Nesuicidāla paškaitējuma veidi un motīvi tika mērīti ar Paškaitējuma apgalvojumu aptauju (Inventory of statements about self – injury, Klonsky, 2008), emociju regulācijas dimensijas - ar Emociju regulācijas aptauju (Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003) un vardarbības pieredze - ar Bērnības traumas aptauju (Childhood Trauma Questionnaire, Fink, Bernstein, Handelsman, Foote,& Lovejoy, 1995)…

Nesuicidālais paškaitējums, nesuicidālā paškaitējuma iznākuma ekspektācijas un emociju regulācija pusaudžu un jaunu pieaugušo izlasē

2021

Pētījuma mērķis bija noskaidrot nesuicidāla paškaitējuma (NP) saistības ar NP iznākuma ekspektācijām un emociju regulāciju Latvijas pusaudžu un jaunu pieaugušo izlasē. Izlasi veidoja 92 abu dzimumu pusaudži un jauni pieaugušie vecumā no 14-30 gadiem, vidējais vecums – 20,08 gadi, 57 sievietes (62%) un 35 vīrieši (38%). NP ekspektācijas tika noteiktas ar Nesuicidālā Paškaitējuma iznākuma ekspektāciju aptauju (The Nonsuicidal Self-Injury Expectancies Questionnaire, Hasking & Boyes, 2017). NP uzvedība tika noteikta ar Paškaitējuma apgalvojumu aptauju (Inventory of statements about self-injury, Klonsky, 2008), un emociju regulācijas stratēģijas - ar Emociju regulācijas aptauju (Emotion Regulati…

Baltic Journal of Psychology, Vol. 21, N 1&2

2020

Plaši pazīstami preču zīmju atšķirtspējas vājināšana: veidi un izpausmes Latvijas tiesību telpā.

2017

Latvijas tiesību telpā pagaidām nav izvērstu pētījumu, kuros tiktu iezīmēti plaši pazīstamu preču zīmju atšķirtspējas vājināšanas teorijas problēmjautājumi, līdz ar to, lai veicinātu turpmāku diskusiju par šo tēmu un vērtētu tiesisko interešu īstenošanas efektivitāti, bakalaura darba autors aplūko preču zīmju atšķirtspējas vājināšanas veidus, analizējot iespējamos tiesisko interešu aizskārumus un sniedzot ieskatu aktuālajā judikatūrā. Analīzes gaitā, autors secina, ka tiesiskais regulējums nodrošina efektīvu aizsardzību pret plaši pazīstamu preču zīmju atšķirtspējas vājināšanu, tomēr šī aizsardzība nav absolūta un paredz vispusīgu preču zīmes atšķirtspējas un tai piemītošās reputācijas anal…

Atbildība par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nodarīto kaitējumu

2017

Darbā aplūkotas videi nodarītā kaitējuma novēršanas un atlīdzināšanas īpatnības, salīdzinot tās ar “tradicionālo” civiltiesisko zaudējumu atlīdzināšanas modeli. Analizētas nodarītā kaitējuma novēršanas tiesiskās problēmas, ja iznīcināti vai bojāti biotopi un īpaši aizsargājamās sugas. Pētīts šo objektu tiesiskais statuss, kaitējuma videi atlīdzināšanas tiesiskā regulējuma ģenēze Eiropas Savienībā un Latvijā, kā arī tiesību normu piemērošanas prakse Latvijā un atsevišķās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Atslēgvārdi: kaitējums videi, kaitējuma videi atlīdzināšanas pamatnoteikumi, vispārējā un stingrā atbildība, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu tiesiskā aizsardzība.

Atbildība par videi nodarīto kaitējumu neatkarīgi no vainas.

2019

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2004/35/EK (2004.gada 21.aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu un Vides aizsardzības likumā regulētais stingrās atbildības institūts paredz operatora atbildību neatkarīgi no vainas par videi nodarīto kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem, kas ir radušies, veicot noteiktas profesionālās darbības. Maģistra darba mērķis ir veikt Vides aizsardzības likumā ietvertās stingrās atbildības regulējuma analīzi, pētot gan stingro atbildību ierobežojošos faktorus – dabas resursus, kuriem var tikt nodarīts kaitējums, profesionālās darbības un kaitējuma būtiskumu –, gan videi nodarītā kaitējuma novēršan…

Būtisks kaitējums noziedzīgos nodarījumos valsts institūciju dienestā

2016

Krimināltiesību normās vērtējuma jēdzieni tiek lietoti prettiesiskas darbības vai bezdarbības raksturošanai, kā arī lai apzīmētu kaitīgās sekas. Jēdziens “būtisks kaitējums” ir viens no visbiežāk Krimināllikumā lietotajiem vērtējuma jēdzieniem. Valsts institūciju dienestā ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts būtisks kaitējums, kas radīts valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, ir robežšķirtne starp valsts amatpersonai piemērojamo kriminālatbildību un disciplinārsodu. Maģistra darbā tiek sniegta būtiska kaitējuma amatnoziegumos kritēriju un pazīmju, kā arī apdraudēto interešu analīze.

Būtiska kaitējuma jēdziens krimināltiesībās

2018

Būtiskais kaitējums ir viens no vissarežģītākajiem Krimināllikumā lietotajiem vērtējuma jēdzieniem, kura saturs bieži tiesu praksē tiek piepildīts atšķirīgi. Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs diezgan bieži izmantojis vērtējuma jēdzienu - būtisks kaitējums. Tas iekļauts gandrīz katrā piektajā Krimināllikuma normā kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme, tādejādi likumdevējs šo vērtējuma jēdzienu ir atzinis kā vienu no piemērotākajiem veidiem kā veidot materiālu sastāvu. Tas savukārt norāda uz to, ka jautājums par būtiska kaitējuma saturu un izpratni kļūst arvien aktuālāks.

Morālais kaitējums un tā kompensācija

2016

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot morālā kaitējuma jēdziena būtību, apstākļus, kas ietekmē tā kompensācijas noteikšanu, veikt tiesu prakses analīzi lietās par morālā kaitējuma piedzīšanu sakarā ar miesas bojājumu nodarīšanu vai nāves izraisīšanu, kā arī iepazīties ar morālā kaitējuma institūtu ārzemēs. Bakalaura darba uzdevumi ir: noskaidrot morālā kaitējuma jēdziena būtību un tiesisko regulējumu; noskaidrot morālā kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanas kritērijus; izpētīt, kā tiesību normās regulēta morālā kaitējuma izmaksāšana; veikt tiesu prakses analīzi lietās par morālā kaitējuma kompensāciju sakarā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret personas dzīvību vai veselību; iep…