Search results for "kl"

Iedzīvotāju ienākumu nodokļu problēmas nodokļu politikā Latvijā

2018

Nodokļu politika vienmēr ir raisījusi diskusijas gan ekonomistu, gan politiķu, gan valsts vadītāju starpā, jo tā ir jāpiemēro katrai valstij atsevišķi, nav viena kopēja risinājuma. Šī bakalaura darba mērķis ir izprast nodokļu politikas un sistēmas uzbūvi un pamatus, lai spētu konstruktīvi rast risinājumus Latvijas iedzīvotāju ienākumu nodokļa problēmām nodokļu politikā, kā arī identificētu esošās nepilnības un censtos izprast pagātnē pieļautās kļūdas šajā jomā. Darba gaitā tika veikta teorētiskā izpēte un ar aprēķinu palīdzību tika veikta analīze esošajai situācijai Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Darba gaitā arī tika veikta ēnu ekonomikas apskat un rasti iespējami motivē…

Attēlu un to atbilstošo segmentācijas masku ģenerēšana ar neironu tīkliem

2021

GAN tīkli kalpo kā pierādījums, ka dators spēj sintezēt attēlus, balstoties uz doto treniņa datu kopu un tos var izmantot tādiem uzdevumiem, kā, piemēram, attēlu restaurēšanai, izšķirtspējas palielināšanai, stila pārnesei u.c. Šie tīkli varētu noderēt, lai ģenerētu unikālus attēlu resursus tālākai apstrādei un izmantošanai, bet bieži vien lietotājiem ir pašiem jāizgriež nepieciešamais objekts. To varētu arī automatizēt. Šī bakalaura darba nolūks ir izpētīt ar GAN tīkliem saistītos jēdzienus, praktiski izmēģināt GAN tīkla trenēšanu, analizēt tā rezultātus un kā arī izpētīt, kā konvolutīvs neironu tīkls segmentēs ģenerētus attēlus.

Klimata pārmaiņu starpvaldības padomes vadlīniju siltumnīcefekta gāzu emisiju faktoru izvērtējums degradēto purvu rekultivācijas piemērā

2019

Pasaulē tiek pielietotas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) izstrādātās vadlīnijas, kur noteikti siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju faktori, ko lietot aprēķinos starptautiskajos SEG inventarizācijas ziņojumos. Pētījumos pasaulē ir pierādījies, ka IPCC izstrādātie faktori neatbilst faktiskajiem faktoriem. Latvijā nav veikti pētījumi, kas praksē pārbaudītu teorētiskos IPCC emisiju faktorus degradētos kūdrājos pēc to rekultivācijas. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot degradēto purvu dažādu izmantošanas veidu faktisko SEG emisiju ietekmējošos faktorus un izvērtēt to atbilstību IPCC noklusējuma SEG emisiju vērtībām. Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka Latvijā izmantotie SEG emisiju…

Valsts nivelēšanas tīkla analīze Rīgā LatPOS sistēmā

2015

Bakalaura darbā tiek pētīta 1. klases nivelēšanas tīkla punktu augstumu saderība ar GPS uzmērīšanas metodēm iegūtajiem punktu augstumiem, izmantojot LatPOS pastāvīgo bāzes staciju sistēmu. Pētījums tika veikts Rīgas pilsētas teritorijā, apsekojot un veicot mērījumus izlases kārtībā 60 esošajiem nivelēšanas tīkla punktiem. Mērījumi tika veikti ar GPS uzmērīšanas metodēm, izmantojot LV’14 kvaziģeoīda modeli, un ģeometriskās nivelēšanas metodi. Rezultātā tika iegūti tīkla punktu augstumi Latvijas normālo augstumu sistēmā, kas tika salīdzināti ar 1. klases nivelēšanas tīkla punktu augstumiem. Veiktais pētījums ļauj izdarīt secinājumus par LV’14 kvaziģeoīda modeļa savietojamību ar Latvijas normā…

Ģeogrāfiskās ainavas Salacas baseina teritorijā

1955

Sezonalitātes ietekme uz sociālo tīklu lietošanas paradumiem

2019

Viens no 21. gadsimta galvenajiem virzītājspēkiem ir informācijas tehnoloģijas (IT). Mūsdienās nozīmīgs sazināšanās un sevis reprezentēšanas veids ir būt sociāli aktīvam interneta vidē, kur informāciju pārraidīt visā pasaulē ir ātri un ērti, padarot ģeogrāfiju tuvāku cilvēkam. Pētījums, izmantojot elektronisko resursu priekšrocības, sniedz iespēju izprast cilvēka uzvedības motivācijas sociālo tīklu vidē un to ietekmējošos faktorus, tostarp sezonalitāti. Bakalaura darbā tika pētīts, cik liela nozīme sociālo tīklu lietošanas paradumos ir sezonalitātei un ģeogrāfiskajam tuvumam. Pētījumā konstatēts, ka visaktīvākie sociālo tīklu lietotāji ir Z paaudzes pārstāvji, kuri arī visizteiktāk reprezen…

Iedzīvotāju dzīves vietas pievilcības telpiskās iezīmes Ventspils pilsētā

2019

Bakalaura darbā “Iedzīvotāju dzīves vietas pievilcības telpiskās iezīmes Ventspils pilsētā”, tiek pētīts kā savu dzīves vietu vērtē pilsētas iedzīvotāji un kā vērtējums mainās atšķirīgos izpētes mērogos, un dažādās Ventspils apkaimēs. Pētījumā skaidrotas dzīves vietas vērtējuma atšķirības pēc aptaujāto iedzīvotāju sociāli demogrāfiskā sastāva, apkaimes un mājokļa veida. Pētījumā veikta iedzīvotāju aptauja un iegūta datu masīva analīze. Dzīves vietas novērtējumam lietota Likerta skala. Visaugstākais dzīvesvietas vērtējums konstatēts apkaimju līmenī, bet ģeogrāfiski vislabāk novērtētas nomalē esošās apkaimes. Pēc apbūves rakstura augstāki dzīvesvietas vērtējumi saņemti no privātmāju iemītniek…

Humusa formu, organiskā oglekļa un kopējā slāpekļa krājas izmaiņas katēnā: Lielā un Pemmas purva rietuma mala – Vilkkalns

2020

Šajā pētījumā tiek pētīta humusa formu būtiska mainība salīdzinoši nelielā teritorijā, līdz ar to arī C un N krājas telpiskās izmaiņas nelielā teritorijā. Kā pētījuma teritorija ir izvēlēta katēna Lielajā un Pemmas purvā un tam pieguļošajā meža teritorijā, kas ataino automorfu, pushidromorfu un hidromorfu augšņu mainību. Pētījuma mērķis ir raksturot humusa formas un to ķīmiskās īpašības Lielajā un Pemmas purvā un tam pieguļošo mežu teritoriju augsnēs, un novērtēt humusa formu dažādību mazā mērogā. Pētījuma rezultāti liecina, ka vietas reljefs, mitruma režīms un ģeoloģiskie apstākļi ietekmē organisko vielu sadalīšanās apstākļus un atšķirīgu humusa formu veidošanos. Šī pētījuma gaitā ir noska…

Dižkoku ģeogrāfija Ventspils novadā

2016

Bakalaura darba “Dižkoku ģeogrāfija Ventspils novadā” mērķis bija apkopot visu publiski pieejamo informāciju par dižkokiem Ventspils novadā, ņemot vērā, ka šobrīd esošā informācija ir sadrumstalota un neprecīza. Pētījuma ietvaros ir apkopota informācija par 298 dižkokiem un potenciālajiem dižkokiem, atrasts un uzmērīts 21 jauns dižkoks un 3 potenciālie dižkoki - Ventspils novadā. Ir izveidots kartogrāfiskais materiāls par dižkoku izplatību Ventspils novada pagastos. Pētījumā sniegta diskusija par dižkoku izplatības īpatnībām Ventspils novadā un dižkoku apzināšanas problēmām.

Dižskābāržu mežu augu sabiedrību izplatība Latvijā

2017

Bakalaura darbā “Dižskābaržu mežu augu sabiedrību izplatība Latvijā” mērķis ir noskaidrot dižskābaržu mežu augu sabiedrību daudzveidību un to floristisko līdzību ar dižskābaržu mežiem dižskābarža izplatības pamatareālā Dižskābardis ir svešzemju suga, kas Latvijā, galvenokārt, ir sastopama valsts rietumdaļā, kur ir piemērotāks klimats. Svarīgi ir apzināt Latvijas dabā nonākušo svešzemju sugu izplatību, lai noskaidrotu gan to ietekmi uz apkārtējām sugām, gan arī apzinātu sugas potenciālu, kā dabas resursu. Darbā izmantotie dati ir iegūti no prof. Māra Laviņa, kurš jau iepriekš ir pētījis dižskābaržu augu sabiedrības Latvijā. Analizējot datus tika izmantota klāsteranalīzes metode, ar kuras pal…