Search results for "laikmets"
showing 10 items of 54 documents
Brief an Garlieb H. Merkel
1798
Ms. 930a, Nr. 13, Bl. 35r-[36v] August Hennings. Brief an Garlieb H. Merkel, Ploen, den 20. Dece[mber] 1798 Autora rokraksts / Autograph, vācu val. / Deutsch [3] lpp. / S. Attēlu numuri / Bildnummern: 930a-013-1, 930a-013-2, 930a-013-3 Hennings, der dänische Amtmann in Plön und Bekannte des dänischen Ministers Schimmelmann, schreibt in seiner Funktion als Herausgeber der Zeitschrift „Genius der Zeit“ an Merkel. Er kündigt an, einen Aufsatz zu drucken, in dem Merkel Partei für seinen Schriftstellerkollegen Johann(es) Falk ergreift, worum ihn dieser in einem anderen Brief gebeten hat (vgl. Ms. 930a-012). Merkels Aufsatz soll in der Februarausgabe 1799 erscheinen. Der Aufsatz sowie der hier üb…
Das Steinalter der Ostseeprovinzen Liv-, Est-, und Kurland und einiger angrenzenden Landstriche
1865
Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi, 1
2016
Sieviešu tēli lugās “Romeo un Džuljeta” un “Pūt, vējiņi!”
2016
Šī pētījuma galvenais temats ir sievietes tēla atspoguļojums literatūrā. Šīs pētījuma mērķis ir apskatīt un salīdzināt dažādus iespējamos veidus kā tiek atspoguļotas sievietes tādās lugās kā - Romeo un Džuljeta un Pūt, vējiņi! Vispirms tika pētīti Šekspīra un Raiņa iespējamie iedvesmas avoti iepriekšminētajām lugām. Atklājās, ka, atšķirībā no senākajiem darbiem, Rainis un Šekspīrs sieviešu tēliem piešķīruši vienas no galvenajām lomām. Lielākoties sievietes vēsturiski ieņēmušas mazsvarīgu lomu gan sabiedrībā, gan literatūrā. Pielietojot kritisko diskursa analīzi un salīdzinošo analīzi, noskaidrojās, ka abās lugās ir atspoguļoti tēli, kas atbilst ideālas sievietes standartiem (Lēdija Kapuleti…
Ventas ūdensceļš maiņas un kultūras sakaros vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā
2022
Bakalaura darbs ir izstrādāts par Latvijas vēsturē maz pētītu tēmu – senajiem ūdensceļiem. Darba mērķis ir konstatēt ārējo maiņas un kultūras sakaru nozīmi Ventā un galvenās tendences, kā šie sakari definē Ventu par ūdensceļu vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā. Lai mērķi sasniegtu, ir analizēts plašs vēstures avotu klāsts: arheoloģisko izrakumu pārskati, pieminekļu lietas, arheoloģiskās senlietas, toponīmi, hronikas, sāgas u.c. Ventas ūdensceļš raksturojams kā satiksmes maģistrāle, kurā vēlajā dzelzs laikmetā dominēja skandināvu ieceļotāji, kas veicināja amatniecības un tirdzniecības attīstību. Skandināviem aizejot, Venta kļuva par kuršu zemju, vēlāk arī Livonijas iekšējo ūdens…
Vikingu laikmeta rūnakmeņi Gotlandē: telpiskie un sociālie aspekti
2021
Vikingu laikmeta rūnakmeņu uzstādīšanas praksi Gotlandes salā ietekmēja tās novietojums plašā kontaktu tīklā, kā rezultātā Gotlande nonāca dažādu kulturālu ietekmju krustpuntkā. Šo procesu iespaidi atspoguļojas rūnakmeņu raksturojošajās iezīmēs – gan tekstā un ornamentā, gan novietojumā. Rūnakmeņi spēj raksturot ne tikai telpu sev apkārt, bet arī cilvēku sociālās attiecības, vienlaikus kalpojot par mākslas pieminekļiem, kas savā ornamentā ietver dziļu simbolismu, kurā atspoguļojas laikmeta uzskati. Šīs iezīmes padara rūnakmeņus par lieciniekiem salas iedzīvotāju reakcijai uz laikmeta norisēm, ļaujot vērtēt, kādi sociāli procesi norisinājās Gotlandes salā vikingu laikmetā , kā tie attīstījās…
Sieviešu loma Džona Faulza romānā „Franču leitenanta sieviete”
2018
Šī bakalaura darba tēma ir "Sieviešu lomas Džona Faulza romānā "Franču leitnanta draudzene". Šajā darbā tiek apspriesta sieviešu loma Viktorijas laika sabiedrībā, kā atsevišķu sfēru jēdziens ietekmēja sievietes lomu Viktorijas laikmetā, kāda bija sievietes loma saskaņā ar reliģiju deviņpadsmitajā gadsimtā, kas tika sagaidīts no sievietēm Viktorijas laikmetā, kāda bija laulība Viktorijas laikmetā, kā sievietes tika attēlotas Viktorijas laika romānos un vai Faulza attēlojums atšķiras no tiem, un kādi ir Sāras, Ernestīnes un Poultnijas kundzes tēli Faulza romānā "Franču leitnanta draudzene" un kā viņi atbilst Viktorijas laikmetam. Šī darba mērķis ir izpētīt sieviešu lomas Džona Faulza romānā "…
Vēlā bronzas un senākā dzelzs laikmeta keramikas izgatavošanas tradīcijas Latvijas teritorijā
2017
Maģistra darbā analizētas Latvijas teritorijā esošo pilskalnu – bronzas apstrādes centru, kas datēti ar vēlo bronzas un senāko dzelzs laikmetu, keramikas kolekcijas. Keramikas analīzei izmantotas divas metodes – vizuālās un petrogrāfijas analīzes. Petrogrāfiskajām analīzēm tika sagatavoti 78 keramikas paraugu plānslīpējumi no visiem analizētajām keramikas kolekcijām. Darbā noteiktas un raksturotas dažādas keramikas izgatavošanas tradīcijas – izvēlētā māla sastāvs, tam pievienotie liesinātāji, virsmas apdares veids, izgatavošanas tehnika, profila forma, izmērs un sienu biezums. Balstoties uz iegūtajiem datiem un velkot paralēles ar etnoarheoloģisko pētījumu rezultātiem, tiek veiktas dažādas …
Mašīnmācīšanās un dabiskās valodas apstrādes rīku pielietošana lietojumprogrammatūru izstrādē
2017
Maģistra darba ietvaros tika pētīti un aprakstīti mākoņskaitļošanas platformās esošu mašīnmācīšanās un dabiskās valodas apstrādes rīku - Microsoft Azure Machine Learning Studio un IBM Watson API tīmekļa pakalpju - piedāvātās iespējas lietojumprogrammatūru izstrādē. Viens no būtiskākajiem darba mērķiem bija rast atbildi jautājumam par to, vai un kā konkrētie rīki var paplašināt šo tehniku pieejamību un veicināt to izmantošanu lietojumprogrammatūru izstrādē. Darbs ir veidots kā informatīvs līdzeklis par rīkiem, kas pēdējā laikā ir strauji sākuši attīstīties, pateicoties dažādu tehnoloģiju un zinātnes progresam. Tas satur gan rīku funkcionālo iespēju detalizētus aprakstus, gan secīgu praktiska…
Apbedīšanas tradīcijas dienvidrietumu Latvijas teritorijā 1.-7.gs.
2019
Apbedīšanas tradīcijas dienvidrietumu Latvijas teritorijā 1. - 7. gs. Vāvere A., zinātniskais vadītājs Mg.hist. Guščika E., Bakalaura darbs, 58. lpp, Latviešu valodā. Darbā tiek analizēti trīs kapulauki - Rucavas Mazkatuži, Ģeistauti un Vērgales Ošenieki, kapulaukā iegūtais arheoloģiskais materiāls ir salīdzināts ar līdzeno kapulauku ar akmeņu riņķi apbedīšanas tradīciju iezīmēm, to izplatības un izcelsmes kontekstā. Aplūkoti gan kapulaukos sastopamie apbedīšanas tradīciju elementi, gan arī iegūtais senlietu materiāls. Blastoties uz apbedījumu datējumiem veikta telpiskā anlaīze ar mērķi izsekot atsevišķu apbedīšanas tradīciju elementu attīstībai.