Search results for "ledus"
showing 10 items of 44 documents
Tērvetes upes ielejas morfoloģija un veidošanās
2015
Bakalaura darbā apskatīta Tērvetes upes mūsdienu ieleja un procesi, kas to veidojuši laika posmā no Latvijas apledojuma Linkuvas oscilācijas līdz mūsdienām. Teorētiskajā daļā apskatīti galveni noteces ieleju veidotājspēki, kā arī morfoloģiskie procesi, kas veido mūsdienu Latvijas upju ielejām raksturīgos elementus. Sniegts ieskats bakalaura tapšanas gaitā izmantotajās pētniecības metodēs un materiālos. Rezultātu sadaļā analizēti izveidotie ielejas šķērsprofili un garenprofili, kā arī iegūtie Tērvetes un tās ielejas morfoloģiskie rādītāji.
Baltijas ledus ezera krasta līnijas starp Jelgavu un Salaspili
2015
Bakalaura darbā “Baltijas ledus ezera krasta līnijas” tiek īsumā apskatīta Baltijas jūras attīstība, īpašu uzmanību veltot Baltijas ledus ezera attīstībai. Tiek sniegts ieskats arī ģeofizikālajā glacioizostāzijas procesā un tā darbības mehānismā, kā arī apzināti Baltijas ledus ezeram rakstūtīgie akumulācijas un abrāzijas veidojumi. Pētījums tiek veltīts līdz šim šādā ziľā mazizpētītajai teritorijai starp Jelgavu un Salaspili, ar mērķi izpētīt Baltijas ledus ezera krasta veidojumu telpisko un hipsometrisko novietojumu šajā apvidū saistībā ar glacioizostatisko pacelšanos. Pētījuma izstrādē izmantotās metodes ir literatūras studijas, kartogrāfiskās metodes, ģeodēziska zemes virsmas profilēšana…
LiDAR datu izmantošana senā Baltijas ledus ezera krastu identificēšanai
2015
Bakalaura darbā aprakstīta lāzerskenēšanas datu izmantošana un apstrādāšanas metode Baltijas ledus ezera krasta līniju noteikšanai ĢIS vidē, izmantojot 4 datu apstrādes programmas: Bentley Microstation v8i – TerraScan, Surfer 10, Global Mapper 16 un ArcMap 10. Bakalaura darba mērķis ir izmantot LIDAR jēldatus, no kuriem, to apstrādes rezultātā iegūtais reljefa modelis pielietots, lai konstatētu Baltijas ledus ezera krasta līnijas Bgl I, Bgl II un Bgl III stadijas, izdalot Bgl II, Bgl IIIa, Bgl IIIb un Bgl IIIc stadijas. Pētījums ir aktuāls, jo lāzerskenēšanas datu izmantošana mūsdienās ir viena no precīzākajām metodēm reljefa un tā veidošanās pētniecībā. Pētījumā ne tikai izmantoti iegūtie …
Aiviekstes un Ventas hidroloģisko parametru izmaiņas
2020
Bakalaura tēma ir ,,Aiviekstes un Ventas hidroloģisko parametru izmaiņas”. Darba mērķis ir izpētīt Aiviekstes un Ventas hidroloģiskā režīma (caurplūdums, ūdenslīmenis, ledus biezums, ūdens temperatūra pie virsmas) izmaiņas, nosakot kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī noskaidrot to potenciālo ietekmi uz dabas sistēmām. Darba tēma ir aktuāla, jo cilvēku saimnieciskās darbības un paātrināto klimata pārmaiņu ietekmē, upju hidroloģiskais režīms mainās. Šīs izmaiņas var nelabvēlīgi ietekmēt gan dažādas tautsaimniecības nozares, gan no hidroloģiskā režīma atkarīgās dabas sistēmas un to daudzveidību. Darba teorētiskā pamatojuma daļā tika apkopota informācija par upju hidroloģisko režīmu, to ietek…
Hidroloģisko un hidroķīmisko rādītāju izvērtējums Tērvetes upes baseinā
2018
Bakalaura darba tēma: “ Hidroloģisko un hidroķīmisko rādītāju izvērtējums Tērvetes upes baseinā”. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Tērvetes upes hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas un hidroķīmiskā režīma sezonālās izmaiņas. Pētījumā ir izmantotas hidroloģisko un hidroķīmisko novērojumu datu rindas no Bramberģes un Tērvetes (augšup Tērvetes ciema) novērojumu stacijām. Hidroloģisko novērojumu dati iegūti laika periodam no 1985.-2017.gadam (ledus režīma dati no 1985.-2009.g.) un hidroķīmiskie dati no 2005.-2017.gadam. Klimats Tērvetes upes baseinā raksturots pēc Dobeles meteoroloģiskās novērojumu stacijas datu rindas laika posmam 1961.-2017.gadam. Monitoringa novērojumu datu…
Ice jams in Daugava (17.04.1904.)
1904
Foto 1: Eisberg am Südende der Insel Dahlenholm aus Dünaufer vom linken Dünaufer ausgesehen. Aisbergs Doles salas dienvidgalā, skatot no Daugavas kreisā krasta. Foto 2: Eiswahl am südufer der Insel Dahlen mit emporgehobene Kiesschutt. Blick stromaufwarts von halben Hohe des Uferhanges. Ledus siena Dahlenas salas dienvidu krastā ar paceltām grants atlūzām. Skats augšpus no krasta nogāzes pusaugstuma. (LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcija M1613/288.)
Ice jams in Daugava
1904
K. R. Kupfera 1904. gada 17. aprīlī fotografētie ledus sastrēgumi Daugavā pie Salaspils un Doles salas ar autora aprakstu. K. R. Kupfer's photographed ice jams in Daugava near Salaspils and Dole Island on 17 April 1904, with a autor's description. K. R. Kupfer fotografierte am 17. April 1904 Eisstauungen in der Daugava bei Salaspils und Dole Island mit einer Beschreibung vom Autor. (LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcija M1613/288)
Ledus Daugavā 1904. un 1905. gada aprīlī
2020
Aprīļa mēneša laikapstākļi Latvijā mēdz būt ļoti atšķirīgi, bet nereti šajā laikā uz upēm veidojas ledus sastrēgumi. Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās glabājas dabaspētnieka Karla Reinholda Kupfera (Karl Reinhold Kupffer, 1872–1935) fotoliecības par ledus sastrēgumiem uz Daugavas 1904. un 1905. gados.
Baltijas jūras ledus apstākļu ietekme uz gaisa temperatūras raksturu un diennakts svārstību amplitūdu Ventspils apkārtnē
2020
Bakalaura darba tēma ir “Baltijas jūras ledus apstākļu ietekme uz gaisa temperatūras raksturu un diennakts svārstību amplitūdu Ventspils apkārtnē”. Darba gaitā tika ievākti un analizēti dati par maksimālajām un minimālajām diennakts gaisa temperatūrām un to amplitūdām no Ventspils, Daugavpils un Alūksnes novērojumu stacijām gada aukstajā periodā (XI-IV). Tika apskatītas sakarības starp Baltijas jūras ledus stāvokli un gaisa temperatūrām Ventspils novērojumu stacijā. Ventspils ir piekrastes novērojumu stacija, bet Daugavpils un Alūksne - kontinentālas novērojumu stacijas. Ventspils diennakts maksimālās, minimālās gaisa temperatūras un to amplitūdas tika salīdzinātas ar Daugavpils un Alūksnes…
Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Selēku- Jaunzušu ieplakas nogulumos
2015
Kiziks K., 2015. „Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Selēku-Jaunzušu ieplakas nogulumos”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa. Maģistra darbā pētīti Selēku-Jaunzušu ieplakā holocēna laikā uzkrājušies nogulumu slāņi un rekonstruētas paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas nogulumu uzkrāšanās gaitā. Pētījuma ietvaros tika veikti lauka darbi, tai skaitā ģeoloģiskā urbšana un zondēšana, kā arī nogulumu karsēšanas zudumu, sporu–putekšņu, augu makroskopisko atlieku un kūdras botāniskā sastāva analīzes, kā arī iegūti ar AMS 14C metodi veikto nogulumu datējumu rezultāti, to interpretācija. Pētījumā veikto analīžu rezultāti norād…