Search results for "mīts"
showing 10 items of 21 documents
Golema mīts Gustava Mairinka romānā “Golems” un Pītera Akroida romānā “Dens Līno un Laimhausas Golems”
2016
Bakalaura darba nosaukums ir Golema mīts Gustava Mairinka romānā Golems un Pītera Akroida romānā Dens Līno un Laimhausas Golems…. Šis darbs ir veltīts analīzei par Golema mītu Gustava Mairinka romānā “Golems” un P. Akroida romānā “Dens Lino un Laimhausas Golems”. Šis temats ir svarīgs, jo abi autori attēlo problēmas un tēlus, kuri ir svarīgi arī 21.gadsimtā. Abi autori diskutē par cilvēka dabu un tās īpatnībām. Mairinks un Akroids savos darbos izmanto Golema mītu kā prototipu saviem romāniem, taču abos romānos Golema interpretācija ir atšķirīga un nav līdzīga tā oriģinālam. Pētījuma mērķis ir analizēt Golema mītu, tā lomu literatūrā unatklāt būtiskākās īpatnības dažādajās mīta interpretācij…
Mītiskais Ērika Ešenvalda operas "Iemūrētie" libretā
2021
Bakalaura darbā “Mītiskais Ērika Ešenvalda operas “Iemūrētie” libretā” ir analizēts mītiskā izmantojums Ineses Zanderes radītajā operas libretā, meklētas mitoloģisko sižetu iezīmes citos literatūras un operu libretu tekstos. Apzināti teksti un pētītas būvupura mīta sižeta dažādās interpretācijas Eiropas tautu folklorā, kā arī aprakstīts operas “Iemūrētie” librets. Analizēts būvupura mīts un tā dažādie varianti, un to izmantojums operas “Iemūrētie” libretā. Darbā secināts, ka libretiste izmantojusi vairākus tēlus un notikumus, kas raksturīgi mitoloģiskajiem sižetiem, kur aprakstīts būvupuris. Libretiste vākusi informāciju par mīta fenomenu.
Nāves koncepta salīdzinošā analīze Huana Rulfo „Pedro Paramo”, V.F.Floresa „Apburtajā mežā” un G.G. Markesa darbā „Kādas nāves hronikā”
2015
Šī darba nosaukums ir Nāves koncepta salīdzinošā analīze J. Rulfo Pedro Paramo, V. F. Floresa Apburtajā mežā un G. G. Markesa Kādas nāves hronikā. Darbs ir sadalīts divās daļās, kas ir balstītas uz salīdzinošās literatūras vēstures un galveno konceptu kā arī mitoloģijas izpēti un trīs darbu analīzi, kuras galvenais mērķis ir salīdzināt darbus un nāves uztveri tajos un atklāt to atšķirīgās un kopīgās iezīmes. Izpētot literāros darbus, vadoties pēc tematiskās analīzes, to saturu, struktūru un simboloģiju, var novērot pārsteidzošu līdzību to pasaules uztveres modelī un jo īpaši, nāves konceptā. Darba gaitā izvirzītais mērķis ir sasniegts un pētījuma beigās var apskatīt trīs apskatīto literāro …
Stāsts un simbols: čūskas simboliskā nozīme grēkā krišanas stāstā psihoanalīzes kontekstā
2017
Darba mērķis ir apskatīt stāsta un simbola teorētiskos aspektus, padziļināti meklējot čūskas simbola skaidrojumu psihoanalīzes teorijā, ko pēc tam pielietot, lai iezīmētu kādas iespējamās šķautnes paveras atbildot uz jautājumu „kas kārdināja cilvēku radīšanas stāsta grēkā krišanas motīvā?” Lai sasniegtu izvirzīto mērķi tika apskatīta dažādu disciplīnu autoru teorētiskā bāze par stāsta un simbola aspektiem, pastiprināti pievēršot uzmanību Freida un Junga teorijai saistībā ar čūskas simboliku. Darbā izvirzītā tēze, ka „čūskai ir psiholoģiska simbola nozīme, un grēkā krišanas stāstu var interpretēt kā stāstu par psiholoģiskiem zemapziņas procesiem”, tiek apstiprināta un tiek ieskicētas divas v…
Svētā Grāla mīta elementi – metavēstījuma veidošanas līdzeklis kriptovēstures romānos
2014
Promocijas darbā pētīts individuālos vēstījumos izmantotu Svētā Grāla mīta elementu potenciāls ietekmēt metavēstījumu. Kritiski izvērtēti vēstījuma un metavēstījuma jēdzieni, aplūkotas mīta funkcijas un mīta elementiem piemītošs resakralizācijas potenciāls, sniegts vēsturiskais Svētā Grāla mīta un Romas Katoļu baznīcas vēstījumu attiecību fons. Iezīmētas kriptovēstures romāna kā žanru hibrīda konvencijas. Analizējot kriptovēstures vēstījumus, uzrādīts mitoloģiskās un zinātniskās domāšanas konflikts, atklātas stāstītāju identitātei aktuālākās tēmas un pretestība metavēstījumam. Salīdzināti ārzemju un latviešu kriptovēstures romānu aktantu identitātes reprezentanti. Vienotā sistēmā skatīts in…
Antīkās reminiscences latīņu okazionālajā dzejā Rīgā
2019
Līdz ar protestantu reformāciju 16. gadsimta pirmajā pusē arī Livonijā sāka ienākt Eiropas humānisma strāvojumi, kas mijiedarbībā ar vēsturiskiem un reliģiskiem notikumiem aktivizēja intelektuālo dzīvi un radīja labvēlīgu vidi literatūras attīstībai: dzejnieki humānisti Rīgā sāka sacerēt dzejas darbus latīņu valodā, kuru vidū ievērojama vieta ir 17. gadsimtā radītajai okazionālajai dzejai. Rakstā „Antīkās reminiscences latīņu okazionālajā dzejā Rīgā” aplūkota 17. gadsimtā Rīgā sacerētā kāzu (epithalamium, hymenaeus, carmen nuptialis, u. c.) un piemiņas dzeja (epicedium, epitaphium, carmen funebris, carmen lugubris) pievēršot uzmanību tajā ietverto antīko sižetu un tēlu poētikai. Rakstā īsi …
Etioloģiskais mīts Rodas Apollonija poēmā Argonautika: nozīme poēmas poētikā
2016
Bakalaura darba tēma ir Etioloģiskais mīts Rodas Apollonija poēmā Argonautika: nozīme poēmas poētikā. Mērķis ir pētīt etioloģiskā mīta lomu un atbilsmi hellēnisma laika perioda literatūras prasībām, un tā nozīmi poēmas poētikas ietvaros. Etioloģiskie mīti ir mīti, kuri paskaidro dažādu dabas un kultūras īpatnību rašanos. Ar etioloģisku mītu var saprast jebkuru leģendu, kas ir saistīta ar dažādu ģeogrāfisku nosaukumu rašanos, kalnu, jūru, apdzīvotu vietu veidošanos. Etioloģiska rakstura elēģiju kopums ir Kallimaha darbs Cēloņi, kurš hellēnisma laikā bija iemantojis popularitāti un kalpo par sava veida teoriju hellēnisma dzejai. Pētījumā tiek analizēta Rodas Apollonija poēma Argonautika. Šis …
Mīts par Tristānu un Izoldi 20.gs. pirmās puses krievu literatūras kontekstā
2014
Anotācija Promocijas darbā pētīta Tristana un Izoldes mīta recepcija 20. gadsimta pirmās puses krievu kultūrā. Darbā apkopoti un analizēti poētiskie teksti (vairāk nekā 25), kas veidojuši Tristana un Izoldes sižeta konceptuāli vienoto krievisko invariantu. Īpaša uzmanība pievērsta divām galvenajām problēmām: pieprasījumam pēc šī sižeta 19.gadsimta beigas un 20.gadsimta sakuma krievu kultūrā un leģendas avotu, svarīgu krievu sabiedrībai, noskaidrošanai. Pētījums atklāj, ka šī mīta recepcija krievu kultūrā ir sarežģīts un heterogēns process, kam par impulsu kalpojuši krievu autoru personiskie kontakti ar Vāgneru, neomītisma ietvarā aktualizētā interese par pagājušo laikmetu literatūru, kā arī…
Saulkalnes Platyschisma-dolomits un tā izmantošana
1942
Maģistra darbs
Dolomīta veidošanās apstākļi perma kaļķakmeņos Kūmu atradnē
2019
Darbā analizēta dolomīta struktūra un izplatība perma kaļķakmeņos Kūmu atradnē, kā arī dolomīta iespējamie veidošanās apstākļi. Pētījumi pamatojas uz lauka darbiem Kūmu karjerā, dolomīta izplatības un struktūras analīzi makroparaugos, plānslīpējumu krāsošanu un aprakstu. Vienam paraugam veikta arī elektronu mikrozondes analīze un rentgendifraktometriskā analīze. Pētījumā secināts, ka dolomitizācija ir skārusi jau litificētu kaļķakmeni. Domājams, ka šo procesu izsauca vēlāka perma Prieglius laikposma evaporītu baseina ūdeņi. Noskaidrots, ka Kūmu ridas kaļķakmeņos vismaz atsevišķos gadījumos ir sastopams minerāls kalcija dolomīts, kas ir uzskatāms par metastabilu starpproduktu dolomitizācijas…