Search results for "makrozoobentoss"
showing 7 items of 7 documents
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: rakstu krājums (Rīga, 2017. gada 2. februāris)
2017
Litorāles mikrobiotopu ietekme uz Pierīgas brūnūdens ezeru makrozoobentosa sabiedrībām
2019
Maģistra darba “Litorāles mikrobiotopu ietekme uz Pierīgas brūnūdens ezeru makrozoobentosa sabiedrībām” izstrāde un materiālu ievākšana notika (no 17.07.17. līdz 25.05.18.) četros Garkalnes novada ezeros – Līņezerā, Piekūnītī, Maku ezerā un Lielajā Jūgezerā. Analizējot iegūtos rezultātus var secināt, ka zoobentosa organismi visvairāk piesaistīti mikrobiotopiem ar ūdensaugiem un dūņainu grunti. Pārējos mikrobiotopos zoobentosa indivīdu un sugu skaits ir ievērojami mazāks apstiprinot izvirzīto hipotēzi. Ezeru paraugos tika konstatēti 14 dažādi makrozoobentosa taksoni. Visbiežāk pārstāvētās kārtas - vaboles un blaktis. Visi pētāmie ezeri pieskaitāmi brūnūdens ezeru tipam, augu sugu, grunts vei…
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Bioloģijas sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga, 2013. gada 18. februāris)
2013
Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences Bioloģijas sekcijas sēde (Rīga, 2013. gada 18. februāris) veltīta Prof. Heinriha Skujas 120. dzimšanas dienai.
Makrozoobentosa indikatorgrupas upes nēģa Lampetra fluviatilis apdzīvotajās vietās
2020
Upes nēģis Latvijā vairāk kā 50% ikgadējās iekšzemes nozvejas, tomēr tam ir piešķirts īpaši aizsargājamās ierobežoti izmantojamās sugas statuss. Jau kopš 20. gs. vidus tiek veikti upes nēģu populāciju papildinoši pasākumi – vaislinieku pārcelšana pāri migrācijas šķēršļiem un mākslīgi pavairotu kāpuru izlaišana. Pasākumi tiek veikti upēs ar jau eksistējošu populāciju tās papildināšanas nolūkos, vai upes posmos, kuru izvēle veikta pēc virspusēja ekoloģiskā novērtējuma. Lai populācijas papildināšanas pasākumi būtu efektīvāki, nepieciešams izlaišanas vietas izvēlēties pēc vairākiem rādītājiem. Makrozoobentoss bieži tiek izmantots kā bioloģiskais indikators ūdenstilpju kvalitātes novērtēšanā. Šī…
Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām
2016
Bakalaura darbs „Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām” izstrādāts no 2014. līdz 2015. gadam. Darba mērķis ir noteikt Slocenes upes ekoloģisko kvalitāti, izmantojot makrozoobentosa sabiedrības pēc avārijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Darbā apkopoti literatūras dati par makrozoobentosa funkcionālajām barošanās grupām, organismu ekoloģiju, upju tipoloģiju, ūdeņu sastāvu, hidromorfoloģiskajiem rādītājiem, saprobitāti, ASPT, DSFI, EPT, Šenona Vīnera un MMQ indeksiem. Pētījumā analizēts makrozoobentosa organismu taksonomiskais sastāvs piecos upes posmos un divās vietās Šlokenbekas dzirnavu ezerā, raksturoti upes hidromorfoloģiskie rā…
Talsu ezera un Vilkmuižas ezera ekoloģiskā stāvokļa novertēšana pēc fitoplanktona un makrozoobentosa
2021
Pēdējās desmitgadēs pieaugusi ūdenstilpju eitrofikācija. Nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ, ūdenstilpēs pieaug piesārľojuma līmenis, līdz, kas nereti saistās ar zilaļģu masveida savairošanos, kas ne tikai apdraud paša ūdensobjekta saglabāšanos, bet arī liedz ilgtermiľā paplašināt ūdensobjekta pielietojumu cilvēku dzīves vides un labklājības uzlabošanai. Lai noteiktu ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli, tiek izmantoti daţādas indikatororganismu grupas (fitoplanktons, makrozoobentoss). Maģistra darba mērķis ir analizēt Talsu un Vilkmuiţas ezeru ekoloģisko kvalitāti pēc fitoplanktona un makrozoobentosa. Darbā ir analizēti būtiskākie Eiropas Savienības un Latvijas tiesību akti, kas saistīti ar ūden…
Zemes lietojuma veidu ietekme uz ezeru ekoloģisko kvalitāti Gaujas upju baseinu apgabalā
2020
Zemes lietojuma veids ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē upju un ezeru ekoloģisko kvalitāti. Daudzās upēs un ezeros nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ ir lielas biogēno vielu, pesticīdu un komplekso ķīmisko savienojumu koncentrācijas. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dažādu zemes lietojuma veidu ietekmi uz Gaujas upju baseina apgabalā esošu ezeru ekoloģisko kvalitāti. Darbā tika izmantoti virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa dati, ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma pielietotie bioloģiskie indeksi - T, ASPT, DSFI, EPT, Šenona-Vīnera daudzveidības indekss (H), LLMMI - morfoloģiskie ezeru parametri. Pētījuma rezultāti parādīja, ka biogēno vielu (Nkop) noplūde no aramzemēm neg…